1X3A8080

Dili, Nonu Governu Konstitusional liu husi Sekretariu Estadu Igualdade (SEI) no Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) hamutuk ho parseiru Un Women no Timor-Leste Police Development Program (TLPDP) kuarta-feira ne’e hala’o Lansamentu Kampaña Loron Sanulu Resin Neen (16) Aktivismu Kontra Violensia Bazeia Ba Jéneru 2024  ba faze dahuluk nian iha kapital Dili hahu’u husi loron 20 to’o loron 23 fulan Novembru no konstinuasaun ba munisipiu sanulu resin tolu (13) inklui RAEOA hahu’u husi loron 25 fulan Novembru to’o loron 10 fulan Dezembru tinan 2024.

Ministru Interior Francisco Guterres iha ninia diskursu ba serimonia ne’ebe maka hala’o iha Salaun Centro Formação Polícia (CFP) hateten kestaun Violensia bazeia ba Jéneru ne’e importante tebes tanba iha Timor númeru Violensia bazeia ba Jéneru ass tebes kauza husi sensibilizasaun ne’ebe maka seidauk másimu ba ita nia komunidade sira atu bele hatene.

“Maibé ho mudansa teknologia no buat seluk tan maka ita nia feto sira iha Timor-Leste komesa hatene ona katak violensia ne’ebe nia hasoru durante ne’e hanesan krime ida, nune’e ho mudansa sira ne’e maka iha temou ida agora númeru Violensia bazeia ba Jéneru komesa menus”, tenik Ministru Interior ne’e.

Membru Governu ne’e salienta tan katak ita mós tenke hare’e ba kultura ne’ebe maka Timor-Leste iha maioria Patrineal, ita tenke tau asuntu ne’e iha konsiderasaun atu ita bele hare’e oinsa kampaña ida ne’e bele susesu hodi atinji ninia objetivu katak númeru Violensia bazeia ba Jéneru tenke reduz iha Timor-Leste.

Iha fatin hanesan Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa hateten Estratejia PNTL 2023-2030 prevê mudansa ba PNTL hodi mantein paz, seguransa no estabilidade iha Timor-Leste, tane ass Lei no Ordem.

“Oferese servisu ne’ebe professional no inkluzivu iha jéneru nia responsabilidade no protégé direitu, liberdade ema hotu iha nasaun Republika Demokratika Timor-Leste (RDTL), PNTL mós lansa ona Gender Estratejia ba segunda faze iha periode 2024-2028 ne’ebe mai husi Estratejia PNTL 2023-2030 iha fulan Novembru tinan ne’e”, akresenta Komandante Jerál PNTL ne’e.

Komisariu Jerál Polísia ne’e subliña tan katak atu konkretiza mehi ne’ebe iha, PNTL sei akompaña nafatin no sei hala’o servisu maka’as atu nune’e bele atinji objetivu no mehi ne’ebe maka iha. Iha loron sanulu resin neen (16) nia laran, Aktivismu hasoru Violensia bazeia ba Jéneru hodi bolu ema hotu nia konsiensia hodi hapara violensia hasoru feto no labarik. Atu mós hasa’e ema nia konsiensia oinsa atu halo prevensaun ba kazu violensia domestika no mós Violensia bazeia ba Jéneru.

Entretantu, reprezentante SEI aktual Sekretariu Estadu Komunikasaun Sosial (SEKOMS) Expeditu Dias ba jornalista sira hateten Kampaña ida ne’e ho ninia kontekstu maka husi relatoriu ne’ebe fó sai katak Violensia hasoru feto iha index maka’as/ass tanba ne’e maka governu hamutuk ho PNTL halo kampaña ida ne’e atu bele oinsa minimiza no diminui inklui bele halakon.

“Hafoin loron sanulu resin neen kampaña ne’e remata, la signifika katak hotu ona maibé sei kontinua tanba ida n’e hanesan ezemplu ida atu bele hatudu ba públiku katak Governu sensivel ba iha oinsa be;le halakon violensia bazeia ba jéneru iha Timor-Leste”, hatutan reprezentante SEI ne’e.

Hola parte iha serimonia ne’e Ministru Interior, reprezentante SEI aktual Sekretariu Estadu Komunikasaun Sosial (SEKOMS), Komandante Jerál, Segundu Komandante Jerál, Komandante Komandu Supervizaun, Komandante Komandu munisipiu 13 inklui RAEOA, Xefe Depatamentu, Xefe Servisu sira Komandu Jerál nian, parseiru UN Women, TLPDP, reprezentante F-FDTL, AESPNTL, Amo Kapelaun PNTL  no membru PNTL inklui funsionariu sira PNTL nian.

Media PNTL.