315318249_193842973155289_5495919401604475648_n

RAEOA, 13 novembru 2022 Vise-Ministru Interior (VMI), Antonio Armindo, hamutuk ho Embaixador Australia Interinu, Bryce Hutchesson, Komandante Jeral PNTL Interinu, Superintendente Xefe Polisia Jose Neto Mok, no-mos Superintendente Darren Booy, nu’udar komandante ba Programa Dezenvolvimentu Polísia Timor-Leste (TLPDP), halo inagurasaun ba postu seguransa Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF) Santija Sakato, ne’ebe lokaliza iha Aldeia Sakato, Suku Nipani, Sub-Rejiaun Pante Makasar, Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-cuse Ambeno, (RAEOA).

Sekretariu rejional ba asuntu Rai no Propriedade RAEOA, Antonio Hermenegildo da Costa, hateten ho estabelesementu postu foun ne’e UPF bele halo kontrolu diak liutan liña fronteira iha area refere.

“Uluk nanain hato’o obrigado wain ba Vise-Ministru Interior no hakarak fo Parabens mos ba komunidade Suku Nipani tanba ohin loron abut metin tan agradese ba nai ulun sira mai entrega postu ba ita. Ohin ita halo serimonia inagurasaun ba postu vizilansia ida ne’e hau bele dehan lutu ba komunidade Suku Nipani semakin metin hodi UPF bele utiliza atu halo patrulamentu ba area fronteira”, dehan Hermenegildo, iha Aldeia Sakato, Suku Nipani, Sub-Rejiaun Pante Makasar.

Sekretariua Rejional ne’e mos hatutan ho prezensa postus seguransa ne’e laos atu hakotu relasaun ho familia sira iha Indonezia mai maibe tanba nasaun ida tenke iha nia fronteira.

“Hare ba kostume tradisaun rua ne’e ita mesak ida deit babain ema dehan Atoni Metok. Tanba ne’e atu fo hanoin ba komunidade tomak katak ita nia kultura ida deit ho prezensa postu ida ne’e karik atu hasoru malu ka selebra seremonia tradisional ruma iha sorin balu bele liu hosi postu ida ne’e”, sujere.

Entretantu, Bryce Hutchesson, hateten konstrusaun postu UPF foun ne’e hanesan kontribuisaun ba komunidade sira iha Suku Nipani.

“Ida ne’e hanesan vizita dahuluk no hau haksolok tebes mai iha Oecusse tanba fatin ne’ebe diak tebes. Konstrusaun postu ne’e hanesan kontribuisaun ida ba komunidade iha Oecusse. Hau hakarak kongratula Vise-Ministru Interir, Autoridade seguransa sira hosi Indonezia, Autoridade RAEOA, hau nia kolega Daren Buoy no komunidade sira ne’ebe hola parte iha fatin ida ne’e.” esplika Bryce.

Diplomata Australia ne’e hateten, iha tinan 2021 mosu pandemia global liu hosi virus Covid-19 afeta ba nasaun hotu iha mundu no momentu ne’e PNTL halo nia papel importante ba nasaun hodi asegura fronteira hodi virus ne’e labele afeta no daet makas ba komunidade.

“Postu ne’ebe hari kompleta kedas ho akomodasaun, solar painel, sanitasaun, be-mos no fasilidade tein nian. Programa ne’e susesu tebes tanba ne’e hau hakarak rekunese esforsu hosi Vise Ministru Interior no Primeiru Ministru ba susesu ne’ebe sira halo” relata.

Nia hatutan, Guvernu Australia iha komitmentu hodi halo relasaun diak hametin kooperasaun iha area seguransa, tanba ne’e TLPDP iha komprimisiu hari tan postu adisional ba PNTL iha nia mandatu.

Iha biban ne’e Komandante Jeral interinu, Superintendete Xefi Polisia Jose Neto Mok, lori Komandu Jeral nia naran hato’o agradese ba Guvernu ne’ebe lidera hosi Primeiru-Ministruhodi halo obra refere.

“Hau lori Komandu Jeral nia naran kongratula Primeiru-Ministru no Vise-Ministru Interior nia esforsu, hodi halo postu seguransa ne’e iha linña fronteira.Ba Vise Ministru Interior hau atu dehan katak ita bot ema ida joven ho enerjia ida makas tebes. Hau hare ona esforsu barak ona mak ita bot halo liu-liu defende makas iha Parlamentu Nasional hodi hare ba nesisidade polisia nian iha fronteira ne’ebe karik ita hare direta mata ben mos bele monu”, haktuir komandante Neto Mok.

“Ami fiar ho kapasidade ne’ebe iha postu hamutuk 54 persija hadia liu-liu iha Oesilo presija tau matan hodi hadia tanba ami ba hare triste tebes tanba membru sira nia toba fatin no armamentu falta tebes. Tanba ne’e hau rekomenda ba Guvernu tau matan nafatin ikus liu obrigado wain no kontinua luta nafatin iha dia 18 diskusaun ho deputadu sira iha Parlamentu Nasional hodi bele hadia PNTL sai diak liutan”, dehan tan.

Antes termina komandante Jeral Interinu ne’e mos husu ba komandante UPF halo kontrola hodi sai hanesan liman ain Komandu nian no nia mos husu ba komandante postu foun para asegura ho diak buka atu mantein postu nia hijieniu karik buat ne’ebe at buka atu relata hodi troka kedas.

Iha fatin hanesan, Vise-Ministru Interior, Antonio Armindo, iha nia diskursu hato’o agradese wain ba komunidade sira iha Suku Nipani, ne’ebe oferese ona rai ba estadu hodi konstrui postu refere.

“Iha ne’e hau atu koalia badak deit hodi Guvernu nia naran hakarak agradese ba rai nain no komunidade iha Suku Nipani tomak, ne’ebe ho boa vontade fo rai ba estadu hodi konstrui postu nune’e bele haforsa servisu kontrolu seguransa iha fronteira no asaun ida ne’e ita Guvernu konsidera hanesan kontribuisaun ba estadu”, esplika Vise Antonio Armindo.

Nia dehan, estabelesementu postu ne’e laos atu hapara ligasaun iha fronteira maibe nudar soberania tenke halo postu hodi defende nasaun nia nia fronteira no wainhira komunidade sira atu halo atividade ruma ne’ebe iha ralasaun familia iha mota sorin mos liu deit hosi postu legal ida ne’e.

Governante ne’e mos hateten katak, konstrusaun postu ne’e hari tanba iha kontribuisaun hosi Guvernu Timor-Leste no hetan fundu komplementar hosi Guvernu Australia liu hosi TLPDP.

“Inisitiva hari postu ne’e hosi Guvernu Timor-Leste rasik no Guvernu Australia mos apoiu liu hosi TLPDP nudar parseria estadu nian ba apoiu PNTL iha tempu naruk. Atu dehan mos katak postu integradu ne’e ita nia asesor Arquitetu Nerio hosi Gabinete Primeiru Ministru maka dezenha ho orsamentu fundu Covid-19 nian hodi konstrui postu hamutuk 13 iha fronteira, maibe hare ba obra ne’ebe bot ita husu apoiu ba Australia liu hosi TLPDP sira apoia tan orsamentu hodi komplementa”, salienta.

Seremonia ne’e hetan partisipasaun hosi Komandante UPF, Komandante TLPDP, Komandante PNTL RAEOA, Ofisiais forsa seguransa rua hois Indonezia TNI no POLRI, Diretor Jeral Administrasaun Finansas MI, Autoridade Aduaneira, Karantina, Autoridade Lokal, PDHJ, lider relijoazu, lia nain, estudante no komunidade sira ne’ebe hela besik iha area refere. Fontes: Media Relasaun Publika MI