Komisáiru Dr. Longuinhos husu komunidade hetan material funu entrega ba polísia

_MG_0583DILI –  Komandante Jerál PNTL Komisáriu Dr. Longuinhos Monteiro husu ba komunidade iha teritoriu laran tomak bainhira hetan material funu nian ne’ebe antigu tenke hato’o polísia hodi nune’e labele sai vitima. Komisáriu Dr. Longuinhos hato’o asuntu ne’e bainhira asiste ekipa Ekipa Explosive Ordnance Disposal (EOD) Kinta, (18/12/2014) harahun material funu nian iha área F-FDTL Metinaru –Dili. “Apela komunidade sira, see hetan material funu nian, labele book maibe informa ba autoridade polísia komunitaria hodi informa mai ekipa EOD hodi ba halo destroisaun ka bele rezolve, tamba sasan hirak ne’e uluk iha tempu funu nian ne’ebe balun sei iha hela ita nia rain, no la seguru ba ita nia vida. Foin dadauk mane ida mate koa fali granada,”informa Komisáriu Dr. Longuinhos. Ema mate husi material antigu funu nian mak hanesan munisipiu Ermera, Baucau, Bobonaro, Manufahi, Lautem rezulta ema mate. Komandante Jerál PNTL esplika liutan katak, material antigu funu nian iha Timor-Leste sei barak tanba tinan atus (400) Portugal iha ne’e, funu entre Australia ho Japaun nomos invazaun militar Indonezia durante tinan 24 nia laran. “Sasan antigu funu nian iha ita nia nasaun barak mak sei namkari, ne’ebe husu ba komunidade sira atu hetan tenke lori informa ba polísia.” Material antigun funu nian ne’ebe maka harahun hanesan; kainaun 1, granada 8, projetila antilaria 3, kilat manu 6, fugetis karun 7, tua habok dos 10, farda artemarsiais ilegál sira nomos farda militar antigu. Destroisaun material funu nian ne’e asiste direitamente husi Major Jeneral F-FDTL Lere Anan Timur, Komandante Jerál PNTL Komisáriu Dr. Longuinhos Monteiro, Segundu Komandante PNTL Komisáiru Afonso de Jesus, Diretór SIN  Cirilio no membru husi PNTL-FDTL.

Komadante Operasaun Nasionál PNTL, Superintendente Xefe Armando Monteiro dehan rekoila material funu nian ne’ebe uzadu bazeia ba rezolusaun Governu Nú 30/2014. Material kategoria ferrujen ona ne’ebe ne’ebe balu sei husik iha Timor-Leste no to’o agora,  komunidade balun sai ona vitima ba material ne’e tamba ema barak seidauk iha koñesimentu ba material funu nian ne’e. Mídia PNTL

Komandu PNTL aloka motorizadas 100 ba OPS

20141205-_MG_7172DILI – Komandu Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) aloka motorizadas  hamutuk 100 ba Ofisiais Polísia Suku (OPS) iha Komandu PNTL Distrital 12. Seremonia entrega motorizadas hirak ne’e direitamente husi Komandante Jerál PNTL, Komisáriu Dr. Longuinhos Monteiro iha Kuartel Jerál, Caicoli (5/12/2014). Liu husi diskursu, Komisáriu Dr. Longuinhos Monteiro hatete, prezensa OPS iha suku sai fatór importante ba polítika Komandu ninian hodi konjunta ho polítika estadu ninian, ne’ebe sei to’o iha baze, signifika parte seguransa tenke mos to’o iha baze. PNTL sente urglhu ba iha ninia servisu, servisu ne’ebe la todan maibe mos laos fasil. Presiza halo dedikasaun boot hodi hala’o kna’ar ida ne’e, presiza sakrifisiu ne’ebe ejijensia ba kualker membru OPS. Komandu trasa planu hodi apiou fasilidades ba OPS hodi hala’o servisu, liliu iha liña koordenasaun ho autoridades distritais, suku no aldeia sira. “Hau fiar, iha tempu mai oin sei kompleta estadu ninia mata dalan, estadu ninia estrutura, matan no tilun, hodi bele kontrola seguransa iha teritoriu tomak,”dehan Komandante Jerál PNTL. Iha fatin hanesan Xefe Departamentu Polísiamentu Komunitária Superintendente Assistente Boavida Ribeiro dehan, PNTL iha ona OPS hamutuk 238, alende ne’e mos Komandu PNTL hamutuk ho parseiru sira estabelese ona KDD iha Distritu 9 nomos estabelese KPK 77 iha munispiu 9. OPS sai hanesan premeira liña iha PNTL hodi atinji estratéjika ba iha Vizibilidade, Involvimentu no Profesionalizmu. Iha 2013 kotuk Komandu PNTL utiliza orsamentu estadu sosa ona motorizadas 28, koloka ba Distritu Ainaro motorizadas 21, motorizadas 5 koloka ba Distritu Baucau, motorizadas 1 ba Distritu Cova-lima no motorizadas 1 ba Distritu Oe-cusse. Ba iha tinan ne’e, Komandu PNTL nafatin utiliza orsamentu estadu ninian sosa tan motorizadas 100 hodi bele responde ba ejijensia sira mai husi baze liu husi OPS sira. Xefe Departamentu Polísiamentu Komunitária apela ba OPS sira atu utiliza motorizadas ne’e ho diak no responde duni nesesidades OPS nian, husu mos ba Komandante Distritu sira atu koloka motorizadas hirak ne’e ba OPS tuir despaixu Komandu PNTL. Fó obrigadu ba Komandu PNTL tamba iha atensaun másimu uza orsamentu estadu nian hodi sosa motorizadas ba OPS sira atu hala’o kna’ar ho diak liutan. Dekretu Lei no.09/2009 konaba Lei Organika Polísia Nasionál Timor-Leste iha nia natureza tenik “Polísia Nasionál Timor-Leste ho nia Natureza Polísiamentu Komunitaria maske nia karáter identik ho semi militar, iha nia jestaun ka manajementu disiplina, formasaun no estatutu pessoal”. PolÍsia Nasionál Timor-Leste nia politika konaba Polísiamentu Komunitária iha objetivu atu promove estratéjia ba prevensaun krime no protesaun komunitária iha Repúblika Demokratika de Timor-Leste, Polísiamentu nebe proaktivu no preventivu núdar baze ba Polísiamentu Komunitária, Polísia labele serbisu mesak tamba komunidade maka hanesan baze ejistensia Polísia nian, atu haburas filozofia ida neé tenki iha esforsu kolaborativu ho motivasaun nebe makaás tebes ho espíritu parseria ida nebé mutúa liu husi estabelesementu ba siguransa suku no bairu. Entretantu Komandante PNTL Disritu Lautem, Superintendente Marcos Sequeira hatete, maske PNTL Distritu Lautem seidauk estabelese Polísia Komunitáriu husi planu Komandu nian, maibe PNTL Lautem monta hotu ona OPS iha suku 34. Husi motorizadas 100 ne’e PNTL Lautem hetan motorizdas 9 hodi koloka ba OPS iha suku 9.  Kolokasaun ne’e hare ba suku sira ne’ebe dok husi vila no suku sira ne’ebe identifika risku krime sei as. “Hau husu ba membru OPS Lautem sira mak simu motorizdas ne’e atu kuidadu didiak nomos uza ba servisu hodi atende komunidade. Labele uza ba intereses privadu,”apela Superintendente Marcos Sequeira. Mídia PNTL

Stand PNTL hetan vizitantes Másimu

Aileu_PNTL_Photo2014-57 AILEU – Liu husi komemorasaun aniversariu Proklamasaun Unilateral RDTL ba dala 39 iha Distritu Aileu, Suku Aissirimou stand PNTL Vizitatantes mak hanesan Sekertariu Estadu Seguransa, Francisco Guterres, Major Jeneral Lere Anan Timur, Segundu Komandante PNTL, Komisáriu PNTL Afonso de Jesus, Sekertariu Estadu Fortalesemente Francisco Borlako, estudantes, juventude nomos komunidade sira. Sasan sira maka monta iha stand PNTL nia laran mak hanesan; foto atividades PNTL, ekipamentu husi Unidade Polisia Marítima, fahe kardenu husi Departamentu Polísi Komunitária ho nia esplikasaun kona-ba prevene krimi no hadok-an husi droga nomos fahe kamizola ba estudante sira ho nia lia fuan “Polísia O nia kolega”. Alende ne’e mos iha kalan loke video ne’ebe PNTL produs hanesan Feto PNTL mos bele no kampaña seguransa tránzitu rodoviaria. Ba vizitantes Xefe stand PNTL, Inspetór Francisco Martins esplika kona-ba atividades PNTL nian liu husi foto sira mak monta nomos esplika kona-ba viziaun no misaun Polísia Komunitária. “Ita nia joven, estudante no komunidade sira iha antusismu tebes mai vizita stand PNTL tanba sira sente katak, PNTL mak sira nia belun hodi garante pás no estabilidade,”dehan Inspetór Francisco. Midia PNTL    

PNTL halo preparasaun ba seguransa Natal no Tinan Foun

20141124-_MG_5618DILI Komando Jerál Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) hala’o enkontru loron ida hodi halo preparasaun kona ba seguransa ba Natal no tinan foun 2015. Enkontru ne’e dirije husi Segundu Komandante Jerál hanesan Komandante Jeral Interinu, Komisariu Afonso de Jesus iha Kuartel Jeral PNTL Caicoli Dili loron segunda feira 24 Novembru 2014 ne’ebe partisipa husi Komandante PNTL Distritu 13, Komandante Operasaun Nasional, Komandante Adminstrasaun, no komandante unidade no seksaun sira iha Komado Jeral. Iha enkontru ne’e koalia liu kona ba preparasaun ba seguransa Natal no Tinan foun nomos PNTL sei koopera ho Ministériu Komérsiu Industria no Ambiente (MCIA) hodi halo inspesaun ba loja sira ne’ebe fa’an fogetis iha territoriu tomak. “Ha’u konvida Komandante 13 Munisipiusira mai hodi koalia kona ba seguransa ba Natal no Tinan Foun 2015 liu-liu operasaun, ne’ebe sei hahu husi loron 28 Novembru to’o Janeiru 2015. Iha enkontru ne’e mos ami sei koopera ho MCIA hodi tama sai loja sira ne’ebe fa’an fogetis, ba sira ne’ebe laiha lisensa atu fa’an ba armas fogetis ne’e bele halo prosesu tuir lei ne’ebe iha, tamba baze legal lei UNTAET bnian sei válidu hela hodi regula ba atividade ne’e.” Informa Komisáriu Afonso. Segundu Komandante Jerál hatutan, iha enkontru ne’e atu autoriza komandante Munisipiusira hodi bele autoriza membru sira hodi ba halo inspesaun ba loja sira tamba dala ruma sira atu halo inspesaun sei tauk hela, tamba ne’e liu husi enkontru ne’e informa ba sira atu bele hala’o tamba baze legál iha. Aleinde koalia kona ba preparasaun seguransa ba loron boot Natal no tinan foun, nomos halo inspesaun ba loja sira, sira mos koalia kona ba Gupu Arte Marsiais balun ne’ebe to’o agora sei hala’o atividade ilegál iha territóriu Timor Leste nomos balun ba hala’o iha rai liur, tempu badak PNTL sei koalia ho Nai ulun boot sira atu nune’e bele hapara ba atividade ne’e. “Relatoriu mai husi Komandante UPF, total ema sira ne’ebe sira prende iha fulan Novembru 2014 hamutuk na’in 122 husi Grupu Arte Marsiais “PSHT” ne’ebe husi Timor Leste ba Indonezia hodi hasa’e sabuk, no entre sira balun prosesu hela no balun aplika TIR.” Tenik Komisáriu Afonso de Jesus. Média PNTL.    

Seguransa kontroladu Komemorasaun Loron Proklamasaun Independensia RDTL iha Aileu

2014-11-29PNTL_Photos_2014-23AILEU –  Situasaun seguransa ba Komemorasaun Loron Proklamasaun Independensia RDTL ba dala 39 (28 Novembru 1975 – 28 Novembru 2014) ne’ebe Estadu no Governu desidi hodi komemora iha Munisipiu Aileu la’o ho di’ak no kontroladu.

Hafoin serimonia Komemorasaun Loron Proklamasaun Independensia RDTL, Komandante PNTL Munisipiu Aileu, Superintendente Damião Correia iha nia entrevista hateten, situasaun seguransa iha MunisipiuAileu hahú husi feira ka ekspozisaun husi loron 25 to’o 28 Novembru la’o ho di’ak tamba hetan kontribuisaun másimu husi partisipante no komunidade sira. “Kona ba situasaun seguransa ba komemorasaun loron Proklamasaun Independensia RDTL ba dala 39 Estadu no Governu desidi hodi komemora iha Munisipiu Aileu, situasaun la’o di’ak no garantia estabilidade iha komemorasaun ne’e hahú husi feira to’o serimonia 28 Novembru.” Tenik Superintendente Damião Correia. Komandante PNTL Aileu afirma, total membru PNTL ne’ebe fo seguransa ba komemorasaun ne’e hamutuk na’in 420 (atus hat ruanulu), ne’ebe PNTL Aileu rasik iha membru hamutuk na’in 99 (sianulu resin sia), no husi distritu 12 seluk kada distritu iha membru na’in 5 (lima) nomos  husi Komando Jerál hodi fó apoiu ba seguransa iha komemorasaun ne’e. “Ha’u nuudar Komandante Aileu, Komando Jeral desidi sai hanesan komando taktikal atu maneja ba rekursu ne’ebe husi Distritu 12 seluk no Komando Nasional mai apoiu, total hamutuk na’in 420, kada Munisipiu na’in 5 mai fo apoiu hodi bele garante seguransa iha munisipiu Aileu, no Aileu rasik PNTL hamutuk 99 pessoas.” Esplika Komandante Damião. Damião hatutan, situasaun seguransa la’o di’ak tamba hetan apoiu másimu husi komunidade rasik, tamba festa 28 Novembru ne’e loron boot ba Timor Leste nian tamba ne’e partispante sira ne’ebe mai partisipa iha antusiasmu no kontente hodi partisipa iha komemorasaun ne’e to’o remata. Tema ba Komemorasaun Loron Proklamasaun Independensia RDTL iha loron 28 Novembru ba tinan ida ne’e mak “da Insurreição á Libertação” katak husi Insureisaun ba Libertasaun ne’ebe partisipa husi Prezidente da Repúblika Taur Matan Ruak ho Primeira Dama Isabel Ferreira, Primeiru Ministru Xanana Gusmão ho nia Vice Fernando Lasama de Araujo, eis Primeiru Ministru Mari Alkatiri, xefe Estadu Maior Jeneral F-FDTL Lere Anan Timur, Komandante Jeral PNTL Interinu Komisáriu Afonso de Jesus, membru Instituisaun Governu no Estadu, korpus diplomátikus, relijiozus, estudantes, no komunidade sira husi MunisipiuAileu, nomos husi Munisipiu12 seluk. Entretantu, komemorasaun loron Proklamasaun Independensia RDTL ne’ebe komemora iha Munisipiu Aileu, hala’o mos feira durante loron 4 (hat), inagurasaun ba estatua Prezidente Nicolau Lobato, kompetisaun diskursu entre estudante bázika sentral iha territóriu tomak ne’ebe organiza husi Ministériu Edukasaun, Juventude no estudante Universitáriu ne’ebe voluntáriu lao ain husi Dili to’o Aileu, konsertu muzikal husi Banda Nasional, nomos dansa tradisional ne’ebe anima tebes ba festa boot ne’e. Média PNTL.    

PNTL terseiru lugar ba kompetisaun dada tali iha Aileu

_MG_2989AILEU Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) sai 30  lugar ba kompetisaun dada tali ne’ebe organiza husi Ministériu Petróleo no Rekursu Minerais (MPRM).

Kompetisaun dada tali ne’e hala’o iha fatin feira iha loron 26 Novembru, PNTL kompete ho grupu 9 (sia) seluk ne’ebe to’o ikus 10  lugar mak komunidade Aileu rasik, 20  lugarmak husi Ministériu Solidariedade Sosial (MSS), no 30  lugar mak PNTL. Hafoin fahe prémiu ba manan na’in sira, Graciete Moniz hanesan membru Komisaun Organizadora husi MPRM iha nia entrevista hateten, kompetisaun ne’e Ministériu Petróleo baibain hala’o bainhira iha festa boot ruma Nasaun nian hodi anima komunidade no partipante sira. “Kompetisaun ida ne’e hanesan festa komunidade, halo kompetisaun ida ne’e para bele involve komunidade lokal, partisipante feira sira, nomos husi Instituisaun balun ne’ebe hakarak partisipa iha kompetisaun, nia objetivu mak atu bele anima malu, oinsa bele servisu hamutuk, no bele ajuda malu.” Informa Graciete Moniz. Tipu kompetisaun ne’ebe MPRM hala’o mak hanesan dada tali ba ema boot, kadi kakutak no halai karon ba labarik sira, ne’ebe involve husi Grupu 10 no kada Grupu iha ema na’in 10. “Iha kompetisaun dada tali ne’e kebetulan deit kolega sira husi Instituisaun seluk mos hakarak partisipa hotu hanesan MSS no PNTL hodi kompete ho komunidade Aileu anan sira, no iha kompetisaun ne’e PNTL mak hetan  30  lugar hafoin Aileu ho MSS, tamba ne’e parabens ba PNTL ne’ebe partisipa ona iha kompetisaun ne’e.” Informa Graciete Moniz ho hamnasa. Kompetisaun hirak ne’e hala’o iha fatin feira iha loron 26 Novembru, no manan na’in sira simu prémiu ka prezente iha loron 28 Novembru hafoin komemorasaun loron Proklamasaun Independensia RDTL ba dala 39 iha Munisipiu Aileu. Média PNTL.  

PNTL-BNN no Sosiedade Sivíl akordu hapara droga

_MG_2652-2MOTA AIN –  Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liu husi Servisu Investigasaun Kriminál  Nasionál (SIKN) hamutuk no  Badan Narkotika Nasional (BNN) Propinsi Nusa Tenggara Timur, Indonézia hamutuk ho Sosiedade Sivíl halo liu husi dialogu hodi halo akordu hapara atividades droga iha nasaun rua ne’e. Dialogu ne’e halao iha Mota-ain área Timor-Leste ninian Sabadu, (22/12/2014) ne’ebe ho tema “Dialogu entre PNTL, BNN no Sosiedade Sivíl relasiona ho asuntu droga”. Komandante SIKN Supt. Ludgerio Lay hatete, objetivu husi dialogu ne’e atu nasaun rua entre Timor-Leste ho Indonézia bele sheering didiak ba malu atu nune’e buka dalan diak hodi hapara atividades droga. Asuntu droga sai importante  atu detekta sasan sira mak tama mai iha Timor-Leste laos deit husi parte PNTL, maibe komponente ne’ebe maka iha hanesan Alfandega, Migrasaun Karantina no ema sira servisu iha aeroportu tenke iha kooperasaun diak no importante ema sira ne’e labele mos involve iha atividades ne’e, see iha oknum balun mos iha kotuk ida ne’e mos fó dalan ba livre droga. “Ita nia maluk BNN sira detekta ita nia fraku ba kontrolasaun ho nune’e mak droga tama mai TL no bele liu iha fronteira. Husi frekeza sira ne’e ita bele tetu hamutuk hodi buka solusaun, ba futuru PNTL tenta buka dalan ho servisu maka’as hodi hapara atividades droga,”informa Supt. Ludgerio Lay. Xefe BNN Alosius Dando hatete, hare ba movimentu atividades droga sa’e maka’as iha mundu ne’e, Repúblika Indonézia no Timor-Leste sai alvu mos ba ema sira hodi movimenta droga. Dialogu ne’e importante tebes entre nasaun rua ne’ebe mak tau akordu hodi buka meus oinsa atu hapara atividades droga, liliu iha fronteira teres tress (rai maran), tasi laran  nomos aeroportu. Xefe BBN-NTT ne’e husu ba estadu Timor-Leste hodi bele halo sosializasaun barak ba komunidade sira no eskola sira kona-ba asuntu kombate droga. Dialogu ne’e importante tebes hodi foti asaun ba servisu hamutuk no iha akordu atu dialogu ne’e iha kontinuasaun. Ba premeiru dialogu ne’e hala’o iha Timor-Leste no ba oin hala’o iha Indonézia Diretór Fundasaun Del Amor (FDA), Miguel dos Santos Maia hatete, realiaza dialogu ne’e tanba haree situasaun agora dadaun iha Timor-Leste atividades droga komesa movimenta maka’as ona. “Diak liu ita prevene kedas ho kondisaun sei ki’ik nee, duke sai boot ona maka ita foin hakfodak, susar tebes atu kontrola,”dehan Miguel Maia. Dialogu ne’e fasilita husi Sosiedade Sivíl Fundasaun Del Amor (FDA) husi Timor-Leste, Yayasan Warna Kasih (YWK) husi Indonézia. Mídia PNTL

PNTL-ICRC workshop kona-ba Direitus Umanus

20141119-_MG_9214DILI –  Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) ho International Committee of the Red Cross (ICRC)  liu husi kooperasaun durante loron rua nia laran hala’o workshop hodi diskuti kona-ba Diretus Umanus bainhira mosu dezastre no asaun ruma. Workshop ne’e hala’o loron 19-20 Novembru iha otel Jil Vila, Hudi Laran-Dili. Workshop ne’e abertura husi Segundu Komandante Sentru Formasaun Polísia, Superintendente Assistente Emilio dos Santos. Iha Supt. Asst Emilio dos Santos nia diskursu hatete, kooperasaun entre PNTL-ICRC ne’e importante ba tebes, laos tamba servisu seguransa deit maibe ICRC ne’e ninia prezensa iha Timor-Leste, tempu kleur ona, atens Timor-Leste hetan ukun-an. ICRC maka atende vitima sira bainhira militar Indonézia sira kaptura hodi fó hatete ba familia sira nomos mundu Internasionál, ida ne’e hola parte iha defende Direitus Umanus. ‘Ida ne’e oportunidade ba ita polísia hodi hatene presesu atuasaun no protesaun ba ema sira ne’ebe kbi’it laek sira iha asaun ruma nomos mosu dezastre naturasi sira,”presta Supt. Asst Emilio dos Santo. ICRC mos sei fornese programa balun ba PNTL iha futuru, tamba ida ne’e ho workshop ne’e hodi bele aproveita saida maka ICRC iha, nomos liu husi ne’e fó hanoin ba PNTL hodi bele integrasaun partisipasaun programa  ICRC nian. Delegasaun Regionál ICRC Sudeste Ázia Pasifika Daniel Agob hatete, “hau nia respeitu boot teb-tebes ba PNTL ne’ebe hala’o kna’ar iha páiz ida ne’e. ami kompriende katak, polísia sira halo desizaun ne’ebe barak ba atuasaun sira, desizaun hirak ne’e relasiona ho direitus sira no nudar responsabilidade PNTL ninian.” ICRC sente kooperasaun diak tebes ho PNTL, ba futuru presiza hametin liutan lasu ida ne’e. ICRC dala ruma teknikamente ajuda PNTL hodi ba hala’o misaun ruma iha rai liur kona-ba oinsa atu atende ema sira maka moris iha konflitu nia laran no mosu dezastre naturais sira. ICRC sei iha ajenda hodi organiza kona-ba Direitus Umanus Internasionál nian ne’ebe mak sei kolabora hamutuk ho PNTL. Worskop ne’e partisipa husi membru unidade, BOP, UPF, COE, UPM no PNTL Distritu Dili, tamba unidade sira ne’e mak involve direitamente iha operasionál, ne’ebe hasoru ema barak ho karakter oioin. Mídia PNTL.

Ofisiasi PNTL 101 simu sertifikadu kona-ba investigasaun kriminál

20141120-_MG_5241DILI – Ofisiais PNTL 101 simu sertifikadu kona-ba investigasaun kriminál nian ne’e tuir ididak nia nivel. Serimonia gradusaun ne’e halao iha Sentru Formasaun Polísia Kinta, (20/112014). Iha tinan 2010, Programa Dezenvolvimentu Polísia Timor-Leste (TLPDP), simu pedidu hosi ezekutivu Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) nian, Sekretariu Estadu Seguransa no Prokuradoria Jerál ajuda PNTL ba dezenvolvimentu rejime treinamentu kompriensivu ida hodi dezenvolve no mellora abilidade no koñesementu investigadór sira nian iha Timor-Leste. Komandante TLPDP, Rod Kruger hatete, iha buat tolu (3) sai importante liu husi kursu investigasaun ba kriminál ne’e maka hanesan; Komitmentu, oportunidade no matenek. Liu husi komitmentu ne’ebe maximu ofisiais polísia 101 konsege pasa husi kursu ne’ebe maka ho durasaun tempu naruk, tinan ida nia laran, komitmentu mos mai husi instruktoris sira ne’ebe maka durante ne’e fó kursu. Liu husi programa ne’e tótal ofisiais polísia 206 maka tuir kursu investigasaun kriminál ho nivel la hanesan., ne’e hatudu katak, membru polísia komesa hakat ba oin ho koñesementu diak ona no matenek atu investiga kazu ruma maka ho tipu oioin. Nune’e mos ho komitmentu no matenek ne’ebe iha ofisiais polísia sira iha oportunidade diak hodi aplika iha servisu lor-loron hodi atende kazu sira mak mosu iha Timor laran tomak. “Ami hakarak suporta nafatin PNTL, laos deit ba kursu investigasaun kriminál ninian, maibe mos ami iha programa kona-ba operasaun ninian. Ami fiar katak ho kooperasaun ida ne’e hametin liutan Australia Federal Police ho PNTL,”presta Kruger. Reprezentante Komandu PNTL, Komandante Administrasaun PNTL, Superintendente Xefe Mateus Fernandes, MSC. Pol dehan, Komandu PNTL sauda no louva ba graduante sira ne’ebe simu sertifikadu tamba pasensia tebes hodi tuir kursu ne’e. Husi oportunidade ne’e liu husi Komandante Administrasaun fó agradese barak ba TLPDP ne’ebe esforsu hodi finaliza kursu ne’e to’o remata ho kualidade. Kursu ne’e importante hodi responde ba nesesidade PNTL atu hasoru dezafiu sira maka sei mosu iha oin, liuliu krimi organizado sira, ne’ebe sai krimi global. Iha Treinamentu Investigasaun Nivel 1 (sertifikdu III) fornese ba PNTL investigador sira ho aproximasaun uniforme ida ba metodolojia no prosesu investigasaun nian sira. Programa refere hato’o hanesan kursu oin-ba-oin durante semana neen iha Sentru Formasaun Polísia nian no tuir kedas ho faze akompañamentu/mentoring terenu nian ne’ebe hala’o ona iha servisu fatin.  Kursu refere kobre topiku 5 mak hanesan; Lei, prátika investigative, evidénsia, jestaun investigasaun no violénsia bazeia ba jeneru. To’o agora, fornese ona kursu 11 ba totál PNTL hamutuk nain 229. Ba Nivel 1  membru ofisiais PNTL nain 59 mak simu sertifikadu graduasaun nain. Nivel 2 (sertifikadu IV) hanesan kursu ida ne’ebe kompleksu liutan ne’ebe hala’o durante semana neen ho maneira oin-ba-oin ba investigadór sira ne’ebe mak excelente durante nivel 1. Kursu refere fornese ba abilidade ba koñesementu ba partisipante sira hodi investiga ba ofensa sériu sira nomos fornese kompriensaun abrajante liutan ba prosesu investigasaun no rekezitu legál sira.  Módulu sira maka inklui; investigasaun ba mate isin, investigasaun droga, violénsia bazeia ba jeneru, asaltu sériu no tekniku intervista nian. To’o agora hato’o ona kursu 4 ba membru sira hamutuk 52. Ba Nivel 2  membru ofisiais PNTL nain 29 mak simu sertifikadu graduasaun nian. Ba iha Nivel 3 hanesan Kursu Jestaun Investigasaun Seníor ne’ebe dezeña hodi dezenvolve abilidade no koñesementu senior sira nian, influensia investigadór PNTL sira hodi fiar-an ba lidera no jere investigasaun ne’ebe sériu no kompleksu hodi foka ba kualidade kontrolu nian. Kursu refere durante fulan 12 (tinan ida), ne’ebe presiza 8×2 ba atendimentu komponente aula nian nomós kompleta ba traballu eskrita sira no treinamentu bazeia ba sénariu. Módulu sira ne’e maka inklui; lei, evidensia, jestaun investigasaun, intelijénsia no modulu rua husi aprendizajen bazeia ba pratika nian. Nivel 3 ba dahuluk kompleta iha 27 de Juñu 2014 no to’o agora, ofisiais hamutuk 13 maka kompleta ona treinamentu ida ne’e ne’ebe ho pozisaun ba akreditasaun nasionál hanesan diploma Jestaun Investigasaun. Ba nivel  membru ofisiais PNTL nain 13 mak simu sertifikadu graduasaun nain. “Hau foin daduak organiza operasaun ida hodi kaptura ema sira ne’ebe maka komete iha groga, ida ne’e maka sai dezafiu no esforsu ita nian hodi hasoru,”informa Supt. Xefe Mateus Fernandes. Mídia PNTL.

Membru OPS 30 hasa’e koñesementu iha Indonézia

20141113-_MG_4940DILI –  Membru Ofisiál Polísia Suku (OPS) 30 liu husi Departamentu Polísia Komunitária iha loron aban Sabadu, 15 Novembru tinan ne’e dezloka ba Indonézia tuir estudu komparativu hodi hasa’e koñesementu nudar polísia iha área suku ninian. Lia hirak ne’e informa husi Xefe Departamentu Polísia Komunitária, Kinta, (13/12/2014), hafoin halo breafing ba membru 30 ne’ebe mak atu aranka iha salaun PNTL, Kuartel Jerál, Caicoli-Dili. Estudu komparativu ne’e konsentra iha Bekasi,  tamba projetu pilotu kona-ba siensia Polísiamentu Komunitária, ne’ebe polísia Japaun implementa iha Bekasi sai referensia mai PNTL. Membru OPS 30 sei akompaña husi peritus polísia Japaun nain 3. Kooperasaun hasa’e koiñesementu ne’e tama ba segundu faze ona, iha premeiru faze  haruka mos membru OPS 30 ba tuir formasaun iha Indonézia-Bekasi. Programa hasa’e koñesementu ne’e duerante semana ida nia laran. Programa kapasitasaun ba membru OPS sira ne’e tamba hetan kooperasaun entre Polísia Nasionál Timor-Leste ho Polísia Nasionál Japaun ninian, liu husi ajénsia Japaun Internationál Cooperation Agency (JICA) iha Timor-Leste. Hasae kapasitasaun ne’e atu kumpri programa kooperasaun entre PNTL ho POLRI, iha área dezenvolvimentu polísia Timor-Leste. Depois loron nen iha Bekasi, ekipa sei aranka mai Bali, iha Bali loron ida tomak OPS 30 sei iha programa koiñesementu polísia turizmu ninian. Timor-Leste iha fatin barak ba turisita sira atu oinsa polísia mos hola parte fó seguransa iha área hirak ne’e atu dada turista mai iha Timor-Leste. “Ita iha rai henek mutin (área branca no dolok oan ne’ebe iha tasi diak ba turista sira atu haris, ita ba oin ita presiza monta polísia turizmu. Ita hare iha Bali nian ne’ebe seguransa diak atrai turista sira,”dehan Supt. Assistente Boavida. Xefe Departamentu Polísia Komunitária husu ba membru OPS sira bainhira remata tiha formasaun atu lori buakae ruma mai implementa iha servisu lor-loron. Mídia PNTL