TLPDP entrega karreta 10 no motor 3 ba PNTL

kareta TLPDPDILI – Parseiru dezenvolvimentu Timor-Leste Programe Development Police (TLPDP) hakat ba pasu dezenvolvimentu hodi entrega karreta 10 no motor 3 ba Komandu Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL). Serimonia entrega karreta diretamente husi Komandante TLPDP Graham Waite ba Komandante Jerál PNTL, Komisáriu Dr. Longuinhos Monteiro iha Kuartel Jerál PNTL Caicoli-Dili, Kuarta, (17/9/2014). Antes atu entrega xafe karreta no xafe motor iha salaun enkontru Kuartel Jerál Komandante TLPDP no Komisáriu Longuinhos asina karta ofisial. Karreta 10 (sanuku) ne’e ho marka Toyota rava 3, land cruiser prado 6, Toyota 1,  motor modelu revo 2  no motor mio 1. Liu husi palestra, Komandante TLPDP Graham Waite hatete, prezensa parseiru TLPDP iha Timor-Leste tanba akordu bilateral entre governu Timor-Leste ho governu Australia, TLPDP sei remata nia misaun iha 2018, tui planu kada tinan TLPDP apoiu milaun 5. Durante TLPDP halo parseiru ho PNTL fó ajuda iha area kapasitasaun, administrasaun, investimentu iha Sentru Formasaun Polísia. Iha parte seluk TLPDP apoiu mos karreta 3 ba PNTL PNTL Distritu Dili, agora  karreta hirak ne’e kondisaun at fali ona tanba laiha kontrolasaun di’ak. “Hau husu atu Komandu Jerál atu iha regras ne’ebe diak atu ba ema sira mak uza karreta ho responsabilidade,”husu Komandante Waite. Iha okaziaun ne’e, Komisáriu Longuinhos hatete “Ita kontente tanba sira ajuda ita iha tinan lima nia laran para identifika ita ninian problemas sira ne’ebe fó impedementu servisu polísia ninia iha tereñu,”. Karreta no motorizada sira ne’e 6 iha Komandu Jerál PNTL, karreta 1 no motor 2 ba Komandu Distritu Dili, karreta 3 ba Sentru Formasaun Polísia no motor 1 ba administrasaun servisu entre TLPDP ho PNTL. Atu regularize uza ba karreta sira ne’e Gabinete Komandante Jerál PNTL hasai termus referensia hanesan tuir mai ne’e; karreta hirak ne’e labele uza hanesan karreta privadu no labele para/rai iha uma, karreta hirak ne’e sei entrega fali ba gabinete Komandante Jerál bainhira servisu remata ona, karik karreta hirak ne’e sei presiza atu uza tan, liu loron ne’ebe autoriza ona tenke husu uluk autorizasaun husi Gabinete Komandante Jerál, exemplu karik atu hala’o servisu rum aba iha distritu, karreta hirak ne’e tenke entrega fali ho kondisaun diakm mos husi liur no laran, bainhira entrega fali karreta hirak ne’e nia tenke/depositu tenke nanotak. Alende ne’e mos ema ne’ebe atu uza karreta tenke priense trip tiket hanesan; kondutor nia naran kompletu ID no hatudu karta kondusaun, razaun hodi uza karreta, horas foti karreta no horas entrega karreta, kilometrajem bainhira foti karreta no entrega karreta, karik iha asidente ka problema ruma kona-ba manutensaun karreta hirak ne’e liu husi ralatoriu ida hato’o kedas ba Gabinete Komandante Jerál no  ikus liu karik la kumpri regras hirak ne’e sei la hetan tan autorizasaun atu uza karreta no sei loke prosesu indisiplinar hodi hato’o medidas. “Agradese ba TLPDP ne’ebe durante tinan lima (5) nia laran ajuda ona PNTL, laos deit ajuda karreta maibe iha Sentru Formasaun Polísia ba iha investimentu kapasidade dezenvolvimentu instituisaun ninian,”dehan Komisáriu Longuinhos. “Ita tenke kuidadu no iha responsabilidade bainhira Komandu fó fiar hodi hala’o servisu,”apela Komisáriu Longuinhos. Mídia PNTL.

Komisáriu Afonso husu investigador utiliza SMI ho di’ak

SMIDILISegundu Komandante Jerál PNTL, Komisáriu Afonso de Jesus husu ba investigador PNTL distritu 13 atu utiliza didi’ak Sistema Manajementu Insidente (SMI) ba kazu sira ne’ebe mak rekolla hodi uniformiza iha sistema ida deit. Komisáriu Afonso hato’o asuntu ne’e iha konferénsia ba investigador no SMI iha Sentru Formasaun Polísia, Comoro-Dili Tersa, (16/9). Konferénsia hanesan ne’e hala’o ba dala tolu ona premeiru hala’o iha Beach Garden, segundu  iha Tower no agora dadaun hala’o iha Sentru Formasaun Polísia. Konferénsia ne’e realiza tanba servisu hamutuk entre PNTL ho Ministériu Públiku. “Hau hatene maske ita halo konferénsia ba dala rua ona, maibe iha tereñu sei mosu failansu ba utilizasaun sistema ne’e, tanba ne’e husu ba investigador husu pergunta atu hatene didiak hodi nune’e bele fasilita servisu,”dehan Segundu Komandante Jerál PNTL ne’e. Iha okaziaun ne’e Komisáriu Afonso husu ba membru sira ne’ebe mak hatene kona-ba sistema ne’e, ba servisu fatin atu fahe ba maluk sira mak seidauk hatene, atu nune’e fó kma’an ba servisu, husu atu labele arrogánsia. “Hau husu ba membrus sira atu labele dun ba malu iha utilizasaun sistema ne’e, hare ba buat ne’ebe ladiak presiza hadia hamutuk.”husu Komisáriu Afonso. Iha oportunidade ne’e mos Komisáriu Afonso husu ba investigador husi Servisu Migrasaun maske tuir estrutura iha Sekertariu Estadu Seguransa (SES) nia mahon, maibe Servisu Migrasaun hanesan membru PNTL presiza partisipa iha formasaun. Sistema ne’ebe importante tebes hodi fahe informasaun ba malu liliu kona-ba krime ninian. Sistema ne’e diak, maibe presiza investigador sira iha koiñesementu atu opera sistema ne’e ho di’ak. Tanba ne’e liu husi konferénsia ne’e hodi kria kapasidade kona-ba utilizasaun sistema ne’e nian. Konferénsia ne’e realiza tanba servisu hamutuk entre PNTL ho Ministériu Públiku ne’ebe hetan apoiu husi Parseiru  Timor-Leste Programe Development Police (TLPDP). Mídia PNTL

Membru OPS 442 tuir treinamentu avansadu

PK-OPSDILIOfisiál Polísia Suku (OPS) hamutuk na’in 442 (atus hat hatnulu resin rua) husi Distritu 13 tuir treinamentu avansadu kona-ba kna’ar OPS hodi vizita tama uma sai uma hodi sosializa lei violénsia doméstika, koñesimentu kona ba droga, alkóliku nomos oinsa halo investigasaun báziku ba problema ruma ne’ebe akontese iha terrenu. Treinamentu avansadu ka re-treinamentu ba OPS ne’e realiza husi Departamentu Polísiamentu Komunitária Nasionál ne’ebe koopera ho Polísia Nova Zelandia liu husi Timor-Leste Community Police Program (TLCPP), Fundasaun Ázia liu husi Programa HAKOHAK no ONG PRADET. Tuir orariu, treinamentu ne’e sei hala’o durante fulan hat (4) nia laran, hahú husi loron 09 Setembru 2014 to’o fulan Janeiru 2015. Husi total OPS 442 kada  semana partisipante hamutuk na’in 40 (hatnulu) husi Distritu 3 (tolu) mak partisipa. “Re-treinamentu ne’e hala’o bazeia ba rezultadu post test husi treinamentu báziku ne’ebe hala’o iha 2013 ho objetivu treinamentu ne’e mak atu eleva kapasidade OPS, nune’e bele hetan ona kualidade OPS, tamba OPS nu’udar ajentes ne’ebe primeira liña iha sistema operasaun Polísial nian,”informa Xefe Departamentu Polísia Komunitáriu Nasionál, Superintendente Asistente Boavida Ribeiro iha nia diskursu abertura ba treinamentu OPS iha Sentru Formasaun Polísia, Comoro-Dili, Tersa feira (09/09/2014). Iha primeira semana, distritu 3 mak partisipa hanesan Baucau, Bobonaro, no Liquica hamutuk na’in 40 no semana tuir mai kuantidade partisipante hanesan husi Distritu 3 sira seluk. Iha fatin hanesan, reprezentante husi TLCPP Wayne Ewers hateten, orgullu boot tebes bainhira haree atividade hirak ne’ebe Polísia Komunitária hala’o, importante liu mak koko nafatin atu impelemnta iha baze hodi bele hetan esperiensia barak liu tan. Tuir Xefe Programa HAKOHAK husi Fundasaun Ázia, Todd Wessel hateten, Fundasaun Ázia apresia tebes ba Polísia Komunitária nia kompromisiu ne’ebe sira iha, Fundasaun Ázia iha previlejiu tebes atu ajuda nafatin ba Polísia Komunitaria, liu-liu OPS. Iha fatin hanesan, Komandante Sentru Formasaun Polísia, Superintendente Xefe Julio Hornai hateten, Polísia bele hetan konfiansa husi povu, bainhira Polísiamentu Komunitáriu la’o ho di’ak, tamba bainhira relasaun Polísiamentu Komunitária la’o ho diak ho komunidade sira mak operasional ladun kole ona, tamba konfiansa hahu husi komunidade sira. Iha fatin hanesan, Komandante Administrasaun Nasionál PNTL, Superintendente  Xefe Mateus Fernandes hateten, “ita nu’udar nasaun nurak, esperiensia nurak, sistema nurak, laos dezafiu maibe hanesan referensia ida ba instrumentu estadu atu ita hotu firme hodi halao kna’ar tuir lei no regulamentu ne’ebe iha.” Hodi PNTL nia naran agradese tebes ba Polísia husi Nova Zelandia liu husi Timor-Leste Comunnity Police Program (TLCPP), ne’ebe durante ne’e ajuda tebes PNTL, la haluha mos agradese ba Fundasaun Ázia liu husi Programa HAKOHAK nomos ba ONG PRADET ne’ebe durante ne’e servisu hamutuk ho Polísia Komunitária. Hato’o husi Komandante Administrasaun PNTL Mateus Fernandes. Iha abertura ba treinamentu ne’e loke ofisiálmente husi Komandante Administrasaun nu’udar Komandante Operasaun Nasionál interinu. Abertura ba treinamentu ne’e hetan partisipasaun husi TLCPP, Fundasaun Ázia liu husi Programa HAKOHAK, Diretór ONG PRADET, Xefe Departamentu Polísia Komunitaria Nasionál, Komandante Servisu Investigasaun Kriminál Nasionál, Komandante Sentru Formasaun Polísia, Komandante Administrasaun Nasionál, Ofisiál Polísia Suku husi Distritu 3 hanesan Baucau, Liquica no Bobonaro hamutuk na’in 40, nomos teinador sira. Mídia PNTL.

Komisáriu Longuinhos husu PNTL hadok-an husi HIV/SIDA

AIDS-PNTLDILI – Liu husi kampaña nasionál kontra virus HIV/SIDA, Komandante Jerál PNTL, Komisáriu Polísia Dr. Longuinhos Monteiro husu ba membru PNTL sira tenki hadok-an husi virus HIV/SIDA tanba to’o agora seidauk iha aimoruk hodi kurativu ne’e virus ne’e maibe ho maneira prevensaun. Lia menon Komandante Jerál PNTL, Komisáriu Polísia Dr. Longuinhos Monteiro ne’e iha abertura parseria ho Komisaun Nasonál Luta Kontra HIV/SIDA iha Kuartel Jerál PNTL Kinta, (11/9/2014) ne’ebe ho tema espesífiku ba kampaña “Impaktu HIV/SIDA ba servisu polísia nian” Komandante Jerál Longuinhos Monteiro hatutan, hahu ohin ba oin afirma katak, ba oin PNTL halo parseira ho Komisaun Nasionál Kombate virus HIV/SIDA hodi halo sosializasaun no prevene virus ne’e iha komunidade sira. “Ami pronto no alerta hodi sai parseiru hodi prevensaun virus HIV/SIDA iha nasaun ne’e.”afirma Komandante Jerál Dr. Longuinhos Monteiro. PNTL iha seksaun manutensaun klinika ba saude ne’ebe mos hala’o atividades hanesan sensibiliza hodi alerta ba membru sira hodi hadok-an husi virus HIV/SIDA husi interaksaun vida seksual iha vida moris lor-loron ne’ebe la iha konsensia. Komisáriu Polísia DR Longuinhos mos husu ba membru Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF) ne’ebe kolokadu iha Distritu Cova lima, Bobonaro no Oecusse labele arbiru halo relasaun seksual, tanba tuir informasaun iha provinsia Nusa Tenggara Timur (NTT) iha Atambua rejistu ema barak liu husi serbisu prostuitusan ne’ebe kontaminadu ho virus HIV/SIDA. “Hau husu membru UPF iha fronteira atu kuidadu-an, iha konsensia ida. Laos bandu atu halo relasaun maibe tenki kuidadu, bainhira atu halo relasaun seksual tenki uza kondom.”apela ema premeiru iha PNTL ne’e. Iha oportunidade ne’e Komisáriu Dr. Longuinhos husu ba Komisaun Nasionál Luta Kontra HIV/SIDA atu distribui kondom kaisa 13 hodi haruka ba Distritu sira no 1 ekstra ba Kuartel Jerál. “Ita lalika moe husu kondom no uza kondom tanba ho dalan ida ne’e prevene virus koñesidu ne’e. Iha fatin hanesan Sekertariu Ezekutivu Nasionál Luta Kontra HIV/SIDA Timor-Leste, Daniel Marçal dehan “Uluk ita kontra kolonialista no invazaun iha Timor-Leste, agora HIV/SIDA mos halo invazaun mai ita nia rai ne’e duni mai ita hamutuk hanesan uluk kontra HIV/SIDA liu husi dalan konsensia.” Daniel Marçal esplika , HIV/SIDA buka liu ema oin hat (4); premeiru ema riku, tamba ema riku kuandu iha osan barak ona hakarak halo relasaun ho ema barak. Segundu ema ki’ak, tanba ema ki’ak hanesan feto liu husi vida prostituisaun hodi halo relasaun ho ema barak. Terseiru ema kaben nain sira, tanba dalan barak kaben nain sira kuandu baruk tama ona uma hodi hamosu relasaun husi ema ida no ikus liu husi joven sira tanba joven sira kuandu monu ba free seks HIV/SIDA fasil ona atu kona. Kontra virus HIV/SIDA liu husi dalan halo prevensaun antes halo kurativu. Atu detekta ema ida pozitivu Virus HIV/SIDA liu husi koko ran. Tuir data statístiku husi Ministéiru Saude dadaun ne’e kuaze ema iha 500 mak identifika pozitivu HIV/SIDA husi númeru ne’e membru polísia mos tama iha laran. Maioria virus ne’e kona ba ema liu husi relasaun seksual ne’ebe la seguru ho dalan perselingkuhan. Prezidente Komisaun F Parlamentu Nasionál, Julio Hornai hatete, importante tebes kampaña kombate virus HIV/SIDA iha PNTL nomos PNTL sai parseiru ho Komisaun Nasionál hanesan pasu pozitivu hodi kombate virus at ne’e. “Ita tenki halo afirmasaun ida katak, virus HIV/SIDA ne’e fó perigu ba vida nasaun mai ita kontra ho prevensaun. Ita hakarak Familia saudavel nasaun saudavel livre husi virus ne’e.” dehan Julio Hornai. Prezidenti Komisaun F dehan virus HIV/SIDA barak mak inflitra husi fronteira terrestres (rai maran) husi feto sira mak hala’o vida moris prostituisaun, husu ba Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF) atu kontrola ema sira tama mai ilegál no husu ba Sevisu Migrasaun bainhira atu fó vistu ba ema estranjeiru mai TL tenki halo testu médiku hodi nune’e ema sira mak tama mai ne’e la bele lori virus HIV/SIDA. Hanesan instituisan PNTL ne’ebe importante no sai lutu nasaun nian husu ba membru polísia sira atu hadoak-an husi virus at ne’e. Mídia PNTL        

PNTL kaptura sidadaun na’in 3 ne’ebe hatama droga

DrogaDILI – Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liu husi Servisu Intelíjensia Polísia, Servisu Investigasaun Kriminal Nasionál, Komando PNTL Distritu Dili, nomos autoridade seluk ne’ebe iha koordenasaun di’ak ho PNTL, kaptura sidadaun estranjeiru husi Indonezia nain 3 (feto 1 no mane 2) tamba diskonfia lori tama aimoruk droga “sabu-sabu” mai Timor-Leste. “Iha dia 5 Setembru 2014, ami nia ekipa servisu ne’ebe kompostu husi SIP, Komando PNTL Distritu Dili, Servisu Investigasaun Kriminal Nasionál, hamutuk ho autoridades sira ne’ebe durante ne’e halo koordenasaun di’ak ho PNTL, konsege detekta duni droga ne’ebe diskunfia lori husi ema na’in 3. Informa Komandante Servisu Investigasaun Kriminal Nasionál (SIKN), Superintendente Ludgerio Lay ba jornalista sira liu husi konferensia imprensa ne’ebe hala’o iha aula SIKN, Kuartel Jeral PNTL, Caicoli-Dili, segunda feira 08/09/2014. Komandante Ludgerio esplika, Polísia kaptura sidadaun estranjeiru na’in 3 ne’e ho karreta Pajero 1, aimoruk droga “sabu sabu” ne’e ho grama 1.595 ne’ebe sira tau iha mangeira laran, no Polísia prende mos ho osan $186.10 Dolar Amerikanu. Sidadaun na’in 3 ne’ebe hatama droga mai Timor Leste ne’e, hafoin kumpri sela preventiva 72 horas, sira ba kedas tuir primeiru interrogatoriu iha Tribunal Distrital Dili iha loron 08 Setembru 2014. informa Komandante foun SIK Ludgerio.  Mídia PNTL.            

TL ezersísiu simulasaun hasoru tsunami

TMR_Ezersisiu Konjunta Antisipa TsunamiEzersisiu Konjunta Antisipa Tsunami54DILI Ohin loron Tersa, (09/09/2014) nasaun 25 ne’ebe situa iha Indian  Ocean Tsunami warning Sistym, halao ezersísiu simulasaun hodi atende vitima sira bainhira mosu dezastre tsunami, simulasaun ne’e hala’o iha loron hanesan no oras hanesan durante minutu 30 nia laran. Ezersísiu simulasaun hasoru tsunami ne’e halao iha Suku Bidau Santana, aldeia Bidau Manumeta, Kristu Rei, ezersísiu ne’e involve juventude feto-mane no labarik sira. Exemplu ba ezersísiu simulasaun koko ho infomasaun rai nakadoko ho 9 skala righter iha ilha Java, ne’ebe sei fó tempo 30 minutus ba ekipa komunikasaun nasionál hodi halo koordenasaun diak atu atende ba vitima sira iha área tasi ibun. Atendementu vitima iha tasi laran husi Unidade Polísia Marítima, atende vitima iha rai maran husi Bombeiros, CVTL, Polisia, ambulansia no protesaun sivil. Vise Ministru Solidariedade Sosial (MSS), Jacinto Rogiberto hanesan Koordenador ezersísiu simulasaun hatete, objetivu atu fó oportunidade ba nasaun ne’ebe tama iha posibilidade hamosu tsunami, ezersisiu hanesan teste preparaasaun hodi responde ba dezastre tsunami sé bainhira mosu iha Timor-Leste, liliu iha área tasi ibun, ekipa nasionál iha ona koordenasaun diak ba malu. Ba Timor-Leste ne’e hanesan oportunidade diak ida, tanba nasaun Timor-Leste iha ilha oan ida ho populasaun 1 milaun resin, mezmu Timor-Leste iha foho barak, maibe populasaun maioria hela iha área tasi ibun, liliu kapital Dili. “Populasaun Timor-Leste seidauk iha esperensia rai nakadoko maka’as nomos tsunami, maibe husi matenek sira deskobre katak, ilha Timor situa iha plaka ne’ebe sei iha posibilidade bo’ot mosu rai nakadoko no tsunami,”dehan Vise Ministru Jacinto. Atravez husi ezersisiu simulasaun premeiru ne’e no sei kontinua nafatin ba área sira iha tasi ibun iha teritoriu tomak.  Ba futuru bainhira mosu dezatre ekipa nasionál sei fó protesaun, prevensaun no responde diak ba familia vitima sira, ezersísiu simulasaun ne’e mos hala’o ho sistema komunikasaun nasionál entre Ministeriál no sosiedade sivil sira mak atende ba dezastre nian. Ekipa komunikasaun nasionál iha ezersísiu simulasaun kompostu husi PNTL, F-FDTL, Bombeirus, CVTL, Maritíma, Tránzitu, protesaun sivil, Dirasaun Nasionál Jestaun Dezastre no Xefe Suku, programa ne’e realiza tanba servisu kolaborasaun ho UNESCO, OXFAM no Mercy Corps. Mídia PNTL  

Santo Antonio sempre akompaña PNTL

aMANUFAHI – Liu husi misa agradesimentu inagurasaun Recinto Komisário Santo Antonio iha Skuadra PNTL Distritu Manufahi ne’ebe prezidi husi Amu Kapelaun PNTL Pe. Nelinho Soares, O. Carm hodi dehan katak, PNTL tomak nia kna’ar sempre akompaña husi Komisário Santo Antonio. Misa agradesimentu ne’e hala’o iha loron Sesta, (5/9/2014). “Komandu PNTL Manufahi konvida ita hotu mai iha ne’e atu hasa’e misa agradesimentu ba Nai Maromak tanba ho ita hotu nia kooperasaun diak no fiar malu hodi hari’i recinto Komisário Santo Antonio iha Skudra PNTL Distritu Manufahi ne’e.”dehan Pe. Nelinho iha nia homilia. Buat ne’ebe ita hetan diak iha loron ohin ita tenki hato’o agradese ba Nai Maromak nomos saida mak ita iha fahe ba ita nia maluk sira. Buat barak hodi Komisário Santo Antonio nia tulun sempre akompaña dalan di’ak ba PNTL Komandante PNTL Distritu Manufahi, Superintendente Jorge Nelson A. Monteiro dehan, konstruksaun recinto Komisário Santo Antonio PNTL Manufahi ne’e hanesan susesu iha kooperasaun, halibur malu servisu hamutuk ho komunidade ne’ebe mos hetan kolaborasaun diak husi kompaña lokal sira no komunidade Manufahi. Konstruksaun ba recinto Komisário Santo Antonio hahu loron 4 Abril 2014 remata iha loron 17 Juñu 2014. Iha entrada recinto Komisário Santo Antonio nia oin, iha plaka rua mak hanesan; plaka premeiu hetan asinatura husi Amo Bispo Diocese Dili, Dom  Alberto Ricardo da Silva no plaka segundu hetan asinatura husi Komandante Jerál PNTL, Komisáriu Polísia DR. Longinhos Monteiro. PNTL foti Komisário Santo Antonio sai padrueiro PNTL mai husi eis Komandante Jerál PNTL Paulo Martins hanensan ema ne’ebe fiar tebes ba Santo Antonio. Partisipante misa agradesimentu ne’e Segundu Komandante Jerál PNTL, Komisáriu Polísia Afonso de Jesus, Komandante PNTL Distritu Lautem, Superintenden Marcos Segueira hamutuk ho autoridades lokal no joventude sira. Mídia PNTL.

PNTL tuir Formasaun ba Kondutor no Manutensaun báziku ba Karreta

20140902-_MG_7299DILI- Membru Polisia Nasional Timor Leste hamutuk nain 9 ne’ebe kompostu husi Komando PNTL Distritu Dili, no Centru Formasaun Polisia tuir formasaun kona ba oinsa sai kondutor ne’ebe diak no oinsa halo manutensaun ba karreta iha Centru Formasaun Polisia Comoro, Tersa feira 02 Setembru 2014. Formasaun ne’e hala’o durante semana 1 iha inisiu fulan Setembru 2014, no sei kontinua ba segundu no terseiru turnu. “Formasaun ne’e hanesan primeiru turnu ne’ebe PNTL hala’o liu husi kooperasaun ho Timor Leste Police Development Program (TLPDP) hodi loke formasaun ida ne’e atu fo koñesimentu matenek ba membru PNTL sira kona ba oinsa sai kondutor ne’ebe diak tuir regras, halo manutensaun baziku ba karreta, la presiza kiik boot hotu-hotu ba iha ofisina, maibe ita bele halo buat ne’ebe ita bele”. Informa Komandante Centru Formasaun Polisia, Superintendente Xefe Julio Hornai. Instruktor ka formador mai husi membru PNTL hamutuk nain 6 ne’ebe TLPDP treina ona , no iha formasaun ne’e membru PNTL nain 6 ne’ebe hetan ona treiamentu husi TLPDP mak fo fali treinamentu ba nia maluk PNTL sira, no TLPDP so fo apoiu de’it. Instruktor sira husi membru PNTL ne’ebe TLPDP prepara ona mak hanesan; ho deviza Sarjentu hamutuk nain 4 mak Sjt. Norberto de Carvalho, Sjt. Laurindo Fernandes Ferreira, Sjt. Eurico dos Santos, Sjt. Juvinal Tilman, no ho deviza Ajente Xefe iha nain 2 mak Ajt. Xefe Norberto Rodrigues Pereira, no Ajt. Xefe Flavio de Araujo da Costa. Superintendente Xefe Hornai hatutan, iha primeiru etapa ne’e ba deit partisipante membru PNTL nain 9 tamba haree ba kuantidade karreta ne’ebe mak TLPDP fornese iha deit karreta 3 tamba ne’e mak nain 9 uluk, no tuir mai formasaun ne’e sei kontinua fali ba membru PNTL sira seluk. “Ha’u espera katak bainhira sira hetan matenek ida ne’e, sira bele utiliza iha servisu nomos bele fo apoiu ba nia maluk PNTL seluk para hotu-hotu iha koñesimentu oinsa atu bele lori karreta ho diak, oinsa atu kuidadu karreta, nomos oinsa kumpri regras ho diak”. Apela Komandante CFP Julio Hornai. Iha formasaun ne’e hetan mos vizita husi Primeira Dama Isabel Ferreira hanesan mos Prezidente ekipa tekniku apoiu PNTL hateten “formasaun ne’e importante tebes ba PNTL sira atu hala’o, no husu ba ita boot sira tenke aprende didiak no aban bainrua sai duni kondutor ne’ebe professional, kumpri sinais tranzitu, kuidadu karreta, no respeita ema la’o ain, no Polisia mak tenke sai duni ezemplu no matadalan ne’ebe di’ak ba ema seluk liu-liu ba komunidade sira”. Midia PNTL.

TLPDP oferese Karreta 3 ba CFP

20140902-_MG_7257DILI- Timor Leste Police Development Program (TLPDP) oferese karreta 3 (tolu) ho modelu “Land Cruiser” ba Centru Formasaun Polisia Comoro hodi hala’o pratika ba kondutor no manutensaun baziku ba karreta PNTL. Objetivu TLPDP oferese karreta 3 ne’e ba Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) liu-liu Centru Formasaun Polisia tamba durante ne’e tuir TLPDP nia observasaun ba membru PNTL ne’ebe lori karreta, balun seidauk hatene didiak kona ba oinsa kuidadu karreta, liu-liu oinsa halo manutensaun baziku ba karreta hodi depende deit ba ofisina PNTL nian. Molok atu fo formasaun ba membru PNTL seluk, TLPDP fo ona formasaun no pratika ba Instrutores ka Formador sira husi membru PNTL liu-liu membru Centru Formasaun Polisia Comoro hodi sai formador ba kondutor no manutensaun baziku ba karreta, no iha inisiu fulan Setembru ne’e Formador hamutuk nain 6 (neen) ne’ebe TLPDP treina ona, sira mak sai fali treinador ba membru PNTL nain 9 ne’ebe tuir formasaun ba primeiru turnu. Iha fatin hanesan, Komandante Centru Formasaun Polisia Superintendente Xefe Julio Hornai hateten, tuir loloos formasaun kona ba kondutor no manutensaun baziku ba karreta ne’e hala’o ona bainhira Ajente Polisia foun sira tama iha Akademia Polisia tamba formasaun ne’e mos iha nanis ona iha kurríkulu Formasaun Polisia nian hodi sai hanesan lisaun ida ba membru PNTL foun sira, maibe tamba laiha karreta ne’ebe atu uza ba pratika mak durante ne’e formasaun ne’e la hala’o iha periodu formasaun nian. Komandante Julio Hornai hatutan, TLPDP fornese ona karreta 3 ne’e, ba oin formasaun ne’e sei kontinua hala’o nafatin, liu-liu ba membru Polisia foun sira atu hetan formasaun ida ne’e, tamba ne’e mos lisaun ida iha kurríkulu formasaun PNTL nian. Mídia PNTL.      

Prezidente ekipa tekniku apoiu PNTL vizita Sentru Formasaun Polísia

PD-Isabel FDILI Primeira Dama Isabel Ferreira nu’udar mos Prezidente de Apoiu Tekniku ba PNTL, Tersa, 02 Setembru 2014 ho nia ekipa hala’o vizita ba Sentru Formasaun Polísia,Comoro hodi haree direitamente ba kondisaun Sentru Formasaun Polísia hanesan fasilidade, treinamentu ba Polísia sira liu-liu prosesu rekrutamentu ba kandidatu foun ba PNTL. Iha vizita ne’e, Prezidente ekipa tekniku apoiu PNTL Isabel Ferreira ho nia kometiva, simu direita husi Komandante Sentru Formasaun Polísia, Superintendente Xefe Julio Hornai no akompaña mos Asesora TLPDP ho nia membru sira. Iha vizita ne’e, Primeira Dama ho ekipa haree direita ba kandidatu sira ne’ebe atu tama Polísia tuir hela testu fíjiku hanesan halai hale’u kampu, sukat altura, no seluk tan. Vizita mos aula treinamentu teoria, aula treinamentu teoria ba kondutor no manutensaun ba karreta, aula treinamentu ba investigasaun, no aula TLPDP. Hafoin vizita, Komandante Sentru Formasaun Polísia, Superintendente Xefe Julio Hornai hateten, vizita husi Prezidente ekipa tekniku apoiu PNTL ne’e nia objetivu atu haree prosesu rekrutamentu la’o loos ka lae, atu nune’e bainhira iha aban bainrua publiku ruma la satisfas ho prosesu rekrutamentu husi PNTL nian katak prosesu la’o la justu, Prezidente ekipa tekniku apoiu PNTL iha ona hanoin atu bele fo informasau klaru ba publiku kona ba prosesu ne’e. Mídia PNTL