Membru Csp Nain 28 Remata Ona Treinamentu Tatika Hodi Fo Asistensia Seguransa Ba Alta Entidade Sira

313029485_1553453925115603_3554362741746183086_n

Dili, 27 outubru 2022 (SRP) – Membru kompañia Korpu Seguransa Pesoál (sigla portuges;CSP) nain 28 ohin simu boña hodi sai familia bot Unidade Espesiál Polísia (UEP) hafoin partisipa kursu báziku eskoltu hodi hasae kuñesmentu no abilidade hodi hala’o servisu operasionál iha terrenu ho profesionál no proporsionál tuir prosedimentu ne’ebé iha oinsá fó protesaun ba alta entidade sira.

Komandante UEP, Supertintendente Xefi Polísia, Orlando Gomes, hateten objetivu hosi treinamentu ne’e hodi fo asisntesia seguransa ba alta identidade sira wainhira hasoru situasaun krusial ruma.

“Ohin imi konklui ona treinamentu fiziku ho Marça corrida ba etapa dahat nian durante fulan ida ne’ebe hahu kedas hosi teknika patrullamentu apeadas ka Lao Ain, monta ekipamentu espingardan (shotgun), tiru presijaun no reaksaun kona armas tanba imi sei sai hanesan autór prinsipál atu fó protesaun ka evakuasaun ba alta entidade sira nune’e presija trenu tékniku ba seguransa pesoál ninian”, esplika Orlando Gomes, hafoin akompaña kursu Eskoltadu iha Kuartel UEP Bairo-Pite Dili, kinta ne’e (27/10/2022).

313257254_1553456828448646_1368026536772534263_n

Tuir nia, treinamentu ida-ne’e importante tebes liu-liu ba membru CSP sira atu iha koñesementu no abilidade diak atu ezerse funsaun seguransa nian, tanba membru tomak iha responsabilidade ba ida-idak nia funsaun mesmu sira hetan ona formasaun téknika no tátiku presija mós abilidade fizika no psikolójiku iha formasaun auto defeza.

“Atu dehan mos katak, formadór sira ne’ebé sai instrutur ba kursu ne’e timor oan sira husi membru UEP no CSP rasik no ita hetan apoiu orsamentu hosi TLPDP liu hosi kooperasaun Ministeriu Interior no Komandu Jeral PNTL atribui mai UEP hodi realiza kursu ba membru hirak ne’ebé maka mai husi Kontijente Jerál, BOP, COE no Pelotaun Apoiu Servisu hodi hasa’e tan tán kuñesementu kona-ba tékniku no táktiku Seguransa Pesoál nian”, Orlando Akresenta.

Lider Polísia Espesiál ne’e salienta, persija aumenta nafatin kapasidade no skill iha situasaun balu ne’ebé maka mosu nune’e membru CSP sira preparadu ona para halo atuasaun no la dúvida atu lori VIP sira ba fatin ne’ebé maka seguru.

Iha okajiuan ne’e, Komandante UEP hamutuk ho Komandante BOP, Superintendente Asistente Silveiro de Araujo, bolu membru nain rua hosi total 28 inklui feto ida, simbolikamente hodi taka boña enkuantu restante ne’e Segundu Komandante UEP, Superintendente Damião Correia, Komandante CSP, Inspetor Xefi Marcos Soares Lopes, hamutuk ho instructor sira maka taka boña ba membru sira seluk. Media Servico Relacoes Publicas MI

 

EFK ba Viaturas Estadu Aviza FP Atu Utilija Viatura Ho Esponsabilidade

IMG_1446

Dili- Ekipa Fiskalizasaun Konjunta (EFK) ba viaturas estadu aviza ba Funsionariu Publiku(FP) sira atu utiliza Viaturas Estadu (kareta no motor) ho responsabilidade tuir nesesidade servisu wainhira hetan karta autorizasaun husi Superior.

Objetivu husi kontrolu ba movimentu viaturas estadu ne’ebe maka EFK sei halo maka atu kontinua halo melloramentu ida liu-liu oinsa ita bele iha efisiensia no efetividade ba utilijasaun rekursu estadu nian no iha tempu hanesan bele kontribui ba redusaun despeza estadu nian.

Tuir Politika Governu Konstitusional da-VIII oinsa ita bele halo efisiensia no efetividade iha despeza liu-liu oinsa it abele promove poupansa ida ne’ebe signifikante ba despeza estadu nian liu-liu iha utilijasaun veiukulu estadu nian maka ekipa fiskalizasaun Konjuntu ne’ebe estabelese tia ona iha kompetensia atu bele halo servisu ceck pont kontrolu ba movimentu viaturas estadu husi nivel nasional to’o munisipiu inklui mos postu administrative sira.

EFK kompostu husi Pontu Fokal PNTL Pontu Fokal KAK, Pontu Fokal Komisaun Funsaun Publika, Diresaun Jeral Patrimoniu Estadu, no Diresaun nasional Transporte Terestre le komunikadu emprensa Bazeia ba Dekretu lei Nu. 21/2021 de 10 novembru kria subsidiu mensal de transporte, Resolusaun Governu numeru 130/2021 kona ba jestaun no Realokasaun veiukulus estadu no Padraun Prosedimentu Operasional (PPO) kona ba realokasaun no utilijasaun Veikulus Estadu Pool iha Ministeriu, Instituisaun Estadu, Servisu Fundu Autonoma no Pool Nasional, hato’o asuntu ne’e ba jornalista sira liu husi komferensia emprensa iha Kuartel Jeral PNTL Kaikoli Dili, kinta (27/10)

IMG_1468

Ekipa Fiskalizasaun hakarak aviza ba Responsavel Lojistika no Patrimoniu iha Ministeriu, Instituisaun Estadu, Servisu Fundu Autonoma, Autoridade no Administrasaun Munisipal hotu atu:

  1. Halo kontrolu maximu ba utilijasaun viaturas estadu iha loron feriadu Matebian/Finadu iha 31 outubru to’o 3 novembru 2022 no autoriza deit ba sira ne’ebe halo atividade ba fins profisionais (servisu) ho karta autorizasaun husi Superior.
  2. Refere ba pontu nu.1 iha leten la aplika ba sira ne’ebe autorizadu ona ho lei no dekretu lei hodi uza regularmente viatura estadu.
  3. Husu ba responsavel lojistika no patrimoniu sira atu fo hatene ba utilijador balun ne’ebe la kumpri halo favor inform aba EFK atu halo intervensaun imediata.
  4. EFK sei halo monitorizasaun ba utilizasaun kareta estadu durante loron bootFinadu liu husi halo vizita ba Ministeriu, check point no sweeping.
  5. EFK halo ona kordenasaun ho PNTL (Diresaun Tranzitu Nasional no munisipiu) hodi halo check point ba movimentu viaturas estadu nian iha nivel munisipiuno postu administrativu sira hodi identifika utilizador viaturas estadu ne’ebe la kumpri avizu ne’e hodi bele prosede ba prosesu sira;
  6. Ba utilizador viaturas estadu (kareta no motorizada estadu) ne’ebe mak la kumpri avizu ne’ebe mak fo sai ona, sei hetan responsabilidade Adminitrativa, Disiplinar no criminal.
  7. Husu ba publiku atu halo mos kontrolu ba utilizasaun viaturas estadu durante loron finadu, liu husi hasai fotografia no video hodi lansa iha media social no mos facebook CAC ou WA EFK nian 7730 4448, 7799 1550, no 7723 0182 hodi bele prosesa.
  8. Sei fo autorizasaun deit hodi halo movimentu ba viaturas instituisaun hanesan: PNTL, F-FDTL, Servisu Saude, bombeiros, Servisu karantina, Alfandega, Ambulancia no hirak ne’ebe iha autorizasaun hodi halao servisu professional ka fo asistensia ba dezastre naturais.

Wainhira la kumpri regras hirak ne’ebe maka aplika maka PNTL Diresaun Nasional Tranzitu Seguransa Rodoviariu sei prende no ekipa EFK sei halo prosesu tuir kompetensia ne’ebe maka atribui ba sira.

Ekipa Fiskalizasaun Konjunta (EFK) kompostu husi pontu Fokal PNTL Inspetur Xefe Polisia Inocêncio da Costa M.Freitas, Pontu Fokal CAC Dr. Euclides Vidal Madeira,  Pontu Fokal KFP Belizario Rafael Pereira,  Pontu Fokal Ministeriu da Finansas Cipriano R. Pereira  no Pontu Fokal MTC Americo Alves Ribeiro. Media PNTL

 

Komandu PNTL Realiza Enkontru Konsellu Superior Extraordinariu

IMGL3340

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) kuarta-feira (26/10) ne’e realiza Enkontru Konsellu Superior Extraordinariu ida hodi koalia asuntu balun liu-liu kona-ba situasaun dezenvolvimentu institusional nune’e mós ho ninia prespetiva ba iha Estatuto PNTL nian.

Inspetúr Jerál PNTL Superintendente Xefe Carlos Jerónimo ba jornalista sira hateten asuntu seluk ne’ebe koalia iha enkontru ne’e maka kazu prosesu disiplinar rua ne’ebe maka ohin ami konsege halo diskusaun.

“Kazu prosesu disiplinar rua ne’e maka sira ne’ebe maka falta servisu atu tama ba iha prosesu disiplinar nian liu-liu kona-ba prosesu demisaun”, esplika Inspetúr Jerál PNTL ne’e.

Superintendente Xefe ne’e akresenta tan katak na’in rua ne’ebe maka tama ba iha prosesu disiplinar nian liu-liu kona-ba prosesu demisaun, só na’in ida maka tama ba kategoria demisaun no ida seluk iha diskusaun tanba iha faktus balun nune’e sai deit pendente, na’in rua ne’e ho deviza nu’udar agente no agente xefe. Membru na’in rua refere falta servisu liu ona normalidade hanesan falta to’o loron 120, entaun ida ne’e liu ona normal, no ohin aprezenta kazu ne’e mai no ami halo diskusaun.

“Iha diskusaun ne’e rasik, ida mak liu ba iha prosesu demisaun no ida seluk maka sei pendente; antes tama ba iha prosesu demisaun, normalmente sei liu husi prosesu disiplinar iha ne’ebe departamentu justisa halo hafoin maka aprezenta ba iha Konsellu Superior no Konsellu Superior aprezenta ba membru sira Konsellu nian, hafoin sei hare’e, tetu ida ne’ebe maka serve atu ba demisaun, balun hare’e ba faktu seidauk kompletu no sei aprovunda tan kazu ne’e”, esplika Superintendente Xefe ne’e.

Inspetúr Jerál PNTL akresenta tan katak hafoin prosesu hirak ne’e hotu, Komandu sei halo proposta hodi aprezenta ba Ministeriu Interior hafoin maka Ministeriu foti dezisaun. Membru na’in rua refere ida servisu iha Komandu Jerál no ida seluk iha Komandu munisipiu.

“Kona-ba membru na’in 9 ne’ebe oras ne’e dadaun hetan suspensaun ba kazu sela detensaun Komandu munisipiu Dili, ninia prosesu disiplinar sei hala’o hela seidauk aprezenta hodi foti dezisaun, kona-ba atu hetan demisaun ka lae ita labele mehi buat ida, presiza faktus no apuramentu oinsa maka sei hare’e, analiza didiak hafoin karik prosesu krime nian aprezenta ona ba Ministeriu Públiku (MP) ne’e prosesu ida, prosesu disiplinar lao nafatin tuir ninia regras”, haktuir Inspetúr Jerál PNTL ne’e.

Superintendente Xefe ne’e esplika liu tan katak kona-ba prazu loron 70 ba kazu refere ne’e asuntu ketak ida, ne’e hanesan fó suspensaun ba nia hodi submete ba prosesu, maibé ida seidauk dezisaun final.

Hola parte iha enkontru ne’e Vise Ministru Interior António Armindo, Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Faustino da Costa, Segundu Komandante Jerál Komisariu Polísia Mateus Fernandes, Inspetúr Jerál no membru Konsellu Superior nian.

Media PNTL.  

Komandu PNTL Kontinua Kapasita Membru Sira Hodi Frekuenta Kursu Iha Estrangeiru

IMG_1135

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) kontinua halo kapasitasaun ba ninia membru sira hodi frekuenta Kursu oin-oin iha estrangeiru.  Kursu hirak ne’e frekuenta husi ofisias to’o ba membru PNTL sira.

Porta Voz Komandu PNTL Superintendente Xefe Arnaldo de Araújo liu husi Konferensia Imprensa kuarta-feira (26/10) ne’e hateten situasaun seguransa en jerál iha teritoriu nasional laran lao diak no hakmatek mezmu akontese asidente no insidente balun maibé la afeta ba situasaun jerál.

“Agora dadaun PNTL halo hela kapasitasaun ba nia membrus balun ne’ebe maka oras ne’e dadaun ba tuir kursu iha rai liur hanesan membrus na’in 4 tuir kursu Akademika iha Portugal, membru na’in ida tuir kursu Seniotekniku/Asu, Kursu CPOS membru na’in ida durante fulan ne’en no kursu Anti Terorizmu iha Tailandia ba membru UEP na’in tolu”, esplika Porta Voz Komandu PNTL ne’e.

Superintendente Xefe ne’e salienta tan katak iha mós Ofisias Superior na’in hat ne’ebe maka oras ne’e dadaun frekuenta hela Kursu Defence Strategic Studies Course (DSSC) iha Australia durante tinan ida no iha fulan oin sei iha tan Ofisias Superior na’in rua maka sei ba tuir Kursu iha Indonesia kona-ba CESPIM.

Notifikasaun ba Jornal Independente, Komandu PNTL”Laos Kriminaliza Maibé Atu Mai Fó Informasaun”

Relasiona ho karta notifikasaun ne’ebe maka PNTL hasai liu husi Servisu Investigasaun Kriminal Nasional (SIKN) ba Jornal Independente, Komandu PNTL nia intensaun katak laos atu Kriminaliza maibé notifika hodi mai fó informasaun relasiona ho notisia ne’ebe maka Jornal Independente públika.

Superintendente Xefe Arnaldo de Araújo esplika, iha loron 25 fulan ne’e, Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Faustino da Costa hasoru malu ona ho jornalista husi Jornal Independente hateten katak notifikasaun ne’e hanesan bain-bain, atu mai fó klarifikasaun kona-ba publikasaun ne’ebe maka jornal refere públika ona.

“Notifikasaun ne’e halo basea ba orientasaun husi Segundu Komandante Jerál Komisariu Polísia Mateus Fernandes em subtituisaun ba iha Xefe SIKN, iha momentu ne’ebe maka Komandante Jerál halo hela ninia viagem servisu ba Portugal”, salienta Porta Voz Komandu PNTL ne’e.

Iha biban konferensia imprensa ne’e, Porta Voz Komandu PNTL apela ba sidadaun hotu ne’ebe mak sei halo viagem ba munisipiu relasiona ho loron bo’ot finadu nian. Husu atu komunidade sira ne’ebe movimentu ba munisipiu karik lao ho diak, ita hatene katak oras ne’e tama ona iha tempu udan tanba ne’e husu atu idak-idak kuidadu ninia ann wainhira lao viagem.

“Husu mós atu hare’e didiak uluk kondisaun transporte hanesan motor no kareta nian molok halo viagem no husu atu labele tula pasageiru liu kapasidade transporte nian tanba bele provoka mosu asidnete”, haktuir Superintendente Xefe ne’e.

Media PNTL.    

Tuda Malu Iha Bidau PNTL Kaptura Joven Nain Tolu No Halibur Sasan Kroat Balu

312853039_1550753992052263_5589545172988968901_n

24, outubru 2022– PNTL (Polisia Nasional Timor-Leste), liu hosi Servisu Sekreta SIPN, junta ho SNI, N2, S2, Makikit, iha loron domingu kalan ne’e kaptura ona jovem nain-3 ne’ebe envolve iha konfrontasaun tuda malu entre Bidau Akadiruhun no Bidau Tahu Laran iha Suku Akadiruhun, Postu Administrativu Nain-Feto, Munisipiu Dili.

Informasaun ne’ebe ekipa servisu sekreta rekolla katak konfrontu ne’e hahu hosi joven sira bolu malu iha oras tuku 6 lorokraik hodi halibur hamutuk hemu tua iha Largo Lecidere, nune’e iha oras tuku 8 kalan sira lao grupu lori sasan kroat halo provokasaun ba malu hodi hakilar no temi “milisia” no kontinua kedas tuda malu iha estrada publiku.

Antes ne’e iha loron rua ba kotuk, ekipa servisu sekreta ba ona iha terenu hasoru vitima hodi hetan informasaun kona-ba autor sira, maibe autoridade lokal no komunidade sira rasik la kunese tanba maioria joven sira ne’e mesak oin foun deit.

Hafoin rona informasaun hirak ne’e ekipa servisu sekreta forsa rua nian kompostu hosi SIPN, SNI, N2, S2, Makikit hetan akompanamentu seguransa hosi Polisia Militar, BOP no Forsa Rezerva, lao tama sai Bairu laran hodi kaptura suspeitu sira ne’ebe familia subar halo mos aprensaun ba sasan kroat hanesan katana, tudik, vizka no rama oan hodi lansa ne’ebe kategoria kontra lei numeru 5/2017, pratika arma branca.

Entretantu joven nain-3 ne’ebe ekipa konjunta kaptura maka hanesan ASM tinan 30, hela iha Kintal Bot, Suku Santa Cruz, nudar traballador iha kompanhia produsaun Cafe. SPF tinan 26, hela fatin Aldeia Bedik, Suku Bidau Akadiruhun nudar estudante akademiku no ikus liu suspeitu DM tinan 30, hela iha Aldeia 01 Bedik, Suku Akadiruhun, nudar motorista iha embaixada akreditadu ida iha Timor-Leste.

Suspeitu nain-3 hamutuk ho evidenisa hirak ne’e ekipa konjunta etrega ona ba Eskuadra PNTL Nain-Feto, hodi kontinua halo prosesu. Media Serviços Relações Públicas

Pontu Fokal Kompleta Treinamentu Jeneru

312885741_188836756989244_7222603320036465739_n

Dili-Pontu Fokal Jeneru kompleta formasaun konaba igualdade jeneru hodi bele hasae sira nia konyesementu konaba feto paz no seguransa, Asediu Sexual.

Komandante Jeral PNTL Komisariu Polisia Faustino da Costa iha enseramentu ne’e ejiji ba partisipante sira atu servisu makaas hodi promove igualdade jeneru no partisipasaun feto iha instituisaun PNTL, Nia hato’o asuntu ne’e iha CFP Komoro Dili, sexta (21/10).

Nia hatutan hare imi planu atividade ba oin bazeia ba situasaun real no tau iha pratika materia ne’ebe maka Imi simu husi formador sira hodi inplementa iha terenu, hatudu rejultadu treinamentu ne’e liu husi pratika iha servisu fatin ho komitmentu no responsabilidade nune’e bele konvense komandante sira nomos halo planu atividade hodi foku ba asuntu interna iha instituisaun PNTL no akompaña mos situasaun externa iha komunidade.

312871980_188837826989137_6530684161204833402_n

“Parabens ba ita boot sira, Hau hein asaun no rezultadu. Fiar katak imi hamutuk ho Hau hodi halo mudansa ba instituisaun PNTL no Republika Demokratika Timor-Leste (RDTL),” dehan Komisariu.

Iha biban ne’e komandante Jeral lori ekipa tomak hato’o agradese ba komandante TLPDP Superintendent Daren Booy nomos formador sira husi TLPDP no Justisa Sosial (JUS).

Serimonia enseramentu ne’e kompleta ho entrega sertifikadu no no emplema ba formadu sira.

Marka prejensa iha enseramentu ne’e Komandante TLPDP, Xefe Gabinete Jender Inspetur Xefe Polisia Maria Fatima Martins, Formador no no pontu forkal Jeneru husi Komandu PNTL munisipiu 14, Unidade no Servisu Migrasaun. Media PNTL

Vizita Traballu Komisariu Polísia Faustino da Costa Iha Portugal 

312193028_187925867080333_1812394694997347655_n

Lisboa, Komandante Jerál Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) Komisariu Polísia Faustino da Costa iha loron 9 fulan Outubru tinan 2022 hala’o vizita traballu ba iha nasaun Portugal hodi dezenvolve relasaun amizade no mós Kooperasaun Bilateral ho Guarda Nacional Repúblicana (GNR).

Hafoin partisipa misa konjuntu entre Komandu F-FDTL no PNTL iha Katedral Kinta-feira(20/10) ne’e ba jornalista sira, Komisariu Polísia Faustino da Costa hateten viagem ne’e hala’o tanba hetan konvite husi Portugal ho objetivu rua, primeiru maka atende konvite ne’ebe mai husi Portugal hafoin Primeiru Ministru autoriza.

“Segundu maka atu aproveita mós situasaun ida ne’ebe ita hotu hatene katak ita nia Timor oan barak maka iha ne’eba (Portugal), tan ne’e hau koalia barak liu kona-ba ida ne’e atu dehan oras ne’e hau nia gabinete prepara hela relatoriu atu haruka ba Primeiru Ministru (PM) hanesan mós Ministru Interior (MI); atu dehan deit katak kuaze fulan tolu ikus Timor oan ne’ebe tama iha Portugal ne’e ema rihun lima resin no situasaun sira ne’ebe dala-ruma ita dehan ita nia maluk sira toba iha jardim, iha fatin públiku, ida ne’e akontese duni no hau hare’e, hasoru duni maluk sira ne’e”, esplika Komisariu Polísia ne’e.

Komandante Jerál PNTL ne’e afirma tan katak governu Português no Embaixada Timor-Leste iha Portugal, sira halo esforsu lubuk ida buka oinsa atu identifika ita nia Timor oan hotu iha ne’eba (Portugal) hafoin komesa solusiona problema balun. Lori sira balun sai husi jardim ba fatin ne’ebe iha kondisaun atu sira bele deskansa, maske kondisaun laos atu responde totalmente. Balun buka identifika ona emprezariu sira iha ne’eba atu haruka sira servisu, kuaze ema atus hat maka halo ona ida ne’e.

312462447_187925883746998_743871832885377019_n

“Maibé hanesan Timor oan hakarak atu dehan, ita tantu iha ita nia rai ka ema nia rai, buat ida importante maka disiplina halo tuir Regras/Lei ne’ebe iha, tanba hau hafoin hasoru ita nia embaixadora ho nia estrutura tomak tantu mós ekipa husi Portugal ninian, situasaun rua ne’ebe maka tuir lolos labele akontese/mosu; primeiru maka sira ne’ebe toba iha jardim laran to’o moras, embaixada ho governu Português buka solusaun fasilita lori ba hospital atu halo tratamentu, wainhira to’o iha hospital médiku sira haruka baixa, kalan nia halai lakon tiha aban nia mosu fila fali toba iha jardim, ne’e buat ida ne’ebe lolos labele akontese”, esplika Komandante Jerál PNTL ne’e.

Autoridade másimu instituisaun seguransa ne’e salienta tan katak kestaun segundu maka sira lubun ne’ebe governu fó ona servisu, haruka servisu ba kompañia sira ho kada oras ida Euro Hat, hafoin servisu tiha oras balun komesa dehan ida ne’e laos ami nia servisu, servisu ne’e la merese ba ami tan ne’e ami tenke sai; entaun situasaun hirak ne’e hau hanoin dehan ita nia embaixada tantu governu Português esforsu oinsa atu identifika; iha autoridade ida iha ne’eba dehan Portugal nunka hanoin atu halo att ba Timor oan sira tanba Portugal nunka rekoñese wainhira Indonesia mai okupa Timor-Leste. Sira nafatin dehan katak Timor sei hola parte Portugal ninian administrasaun, só sira foin rekoñese lolos wainhira ita restaura ita nia independensia iha 20 Maiu.

Iha biban vizita traballu ne’e, Komisariu Polísia Faustino da Costa simu Medalha de D.Nuno Alvares Pereira, Mérito da Guarda Nacional Repúblicana Primeira Classe.

Media PNTL.

KOMANDANTE UPM TUIR FORMASAUN LEI SEGURANSA MARÍTIMA NE’EBÉ OFERESE HOSI GUVERNU JAPAUN

311072364_1546949072432755_2751967954012964501_n

Japaun, 19 outubru 2022- Guvernu Japaun liuhosi JICA (Japan International Cooperation Agency), mantein nia komitmentu hodi halo relasaun bilaterál ho Komandu Jerál PNTL hodi hasa’e kuñesementu, kapasidade no tékniku liuhosi oferese formasaun espesífika ba autoridade polísia marítima hodi garante estabilidade seguransa marítima no proteze Timor-Leste husi movimentu ilegál no ameasa sira husi tasi.

“Bazeia ba konvite hosi JICA maka Komandante Jerál PNTL autoriza ha’u mai atu partisipa kursu kona-ba atualizasaun lei sira ne’ebé orienta ba atividade legál marítima nian (Maritime Law Enforcement), hodi defini knaar no responsável ba koordenasaun atividade sira iha ámbitu haforsa seguransa marítima internasionál nian ne’ebé maka hala’o iha Yokohama-Japaun durante semana rua nia laran”, haktuir Komandante Unidade Polísia Marítima (UPM), Superintendente, Eugenio Pereira, via telefone iha loron kuarta ne’e. (19/10/2022).

311007051_1546949122432750_6969200940736453737_n

Nia dehan, totál partisipante ba formasaun ne’e hamutuk ema nain 18 hosi nasaun ne’ebe lahanesan no sei hala’o durante semana rua nia laran hahú iha 29 outubru to’o 8 novembru 2022.

“Durante estadia iha Japaun ami halo mós vizita ba estasaun área juridisaun Kuartel Jerál Guarda Kosteira nian iha Tokyo, hodi haree besik liu kona-ba kuadru sistema autoridade marítima nia misaun kontrolu no atividades sira relasiona ho kompetensia ne’ebé mak sira ezerse inklui observa mós laboratorium ba forensik no sentru operasaun guarda kosteira Japaun nian”, salienta.

Lider másimu UPM ne’e agradese ba parseria JICA ho Komandu Jerál PNTL ne’ebé servisu hamutuk hodi realiza kursu intensivu ba ofisiais Polísia Marítima hosi nasaun 18 ne’e tanba liuhosi formasaun legál ne’e bele hasa’e kualidade rekursu umanu iha nivel kordenasaun, kontrolu no fiskalizasaun iha serbisu Marítima nian liu-liu komponenti operasaun nian. Media Servico Relacao Publica M.I

TLPDP no Gabinete Gender fo Treinamentu ba Pontu Fokal

312273088_187699050436348_6195225598245839830_n

Dili-Parseru Timor-Leste Police Development Program (TLPDP) no Gabinete Jender PNTL fo treianemntu ba Pontu forkal jender munisipiu no unidade hodi hasae sira nia konyesmentu konaba asuntu igualdade jeneru no seluktan.

Komandante TLPDP Daren Booy hateten treinamentu ida ne’e hanesan oportunidade diak ba pontu fokal jeneru sira atu bele aprende asuntu hirak ne’ebe maka ligadu ba Igualdade Jeneru no oinsa liga ba planu estratejiku Nasoens Unidas ba Feto Paz no Seguransa hodi fo apoiu feto PNTL sira iha nia servisu fatin, Nia hato’o asuntu ne’e iha abertura treinamentu iha CFP Komoro Dili,kuarta (19/10).

Nia hatutan buat ne’ebe inportante maka fo apoiu ba papel feto sira nian iha Polisiamentu no servisu fatin ne’ebe maka seguru. TLPDP rekonyese katak durante ne’e pontu fokal jeneru sira la simu  treinamentu ruma nune’e momentu ida diak ba ita atu bele hahu hodi hakat ba oin.

Durante loron tolu ne’e imi sei aprende hamutuk ho formador sira no rona fila-fali rezultadu auditoriu jeneru ne’ebe maka TLPDP halao ba PNTL iha fulan hirak liu ba konaba partisipasaun feto iha servisu fatin.

Iha okajiuan ne’e reprejentante Komandante Jeral PNTL Superintendente Xefe Carlos Jeronimo hateten treinamentu ida ne’e inportante tebes ba pontu fokal sira ne’ebe mak sai hanesan pioneru ba jeneru nian atu bele rona hodi habelar konyesmentu ne’ebe maka ita boot sira hetan ba maluk sira ne’ebe maka la hetan oportunidade mai tuir formasaun hanesan ne’e.atu nune’e bele aplika iha servisu fatin.

310974753_187698960436357_8866637435698126601_n

“Aproveta tempu durante loron tolu ne’e ho diak hodi husu duvidas ne’ebe maka imi iha ba formador sira hodi hetan resposta nune’e wainhira remata treinamentu ne’e imi fila ho bukae ida ne’ebe naton ba aplika iha servisu fatin tanba esforsu hirak ne’ebe maka parseru TLPDP sira fo ba ita no hamutuk ho ita atu bele uza ho didiak tanba Komandante Jeral rasik apoia %100 ba atividade hotu jeneru nian,” dehan Komandante

Treianemntu durante loron tolu (19-21) outurbru ne’e foka liu konaba Asediu Sexual, Feto Paz no Seguransa 1325, Igualdade Jeneru no Normas Organijasaun no Prosedimentu (NOP) no seluktan.

Entretantu Reprejentante Sekretariu Estadu Igualdade no inkluzaun (SEII) Maria Filomena hateten SEII hanesan instituisaun ida ne’ebe maka halo advokasia hodi promove asuntu Igualdade Jeneru no Inkluzaun Sosial iha Timor-Leste ho nia knar inportante oinsa halo Instituisaun Estadu, Ajensia Autonomu no Munisipiu sira iha sensibilidade ba jeneru iha planu no orsamentu liu-liu iha sira nia lei, politika, programa no atividade saida deit maka sira halao.

Nia hatutan formasaun ida ne’e hanesan inisiativa diak husi Gabinete Jender PNTL hodi hasae konyesmentu pontu fokal sira ba asuntu jeneru no kombate asediu sexual iha ida-idak nia servisu fatin, liu-liu violensia ne’ebe maka akontese iha ita nia rain ligadu ho relatoriu husi JSMP nian katak %75 kazu ne’ebe maka hetan desijaun iha Tribunal maioria kazu Violensia Bazeia ba Jeneru ho nune’e Pontu fokal sira iha munisipiu bele halo servisu makaas hodi kombate krime ida ne’e.

Atu termina SEII rekomenda atu Komandu PNTL reforsatan Gabinete Jeneru no Unidade Ema Vuneravel (VPU-sigla ingles) hodi tau matan ba vitima sira violensia bazeia ba Jeneru.

Marka prejensa iha abertura ne’e Segundu Komandante CFP Superintendente Assistente Polisia Helena Das Dores, Treinador no espesialista husi TLPDP, Formador husi Justisa Sosial, Xefe Gabinete Jender Inspetur Xefe Polisia Maria Fatima Martins, Pontu Fokal husi Munisipiu 14, Unidade UPM, UPF no UEP, Servisu Migrasaun no membru Gabinete Jender. Media PNTL

 

 

 

 

Komandu PNTL RAEOA Halo Lansamentu Xapa Matríkula Original

 

Exif_JPEG_420

Exif_JPEG_420

Iha loron 19 fulan Outubru tinan 2022, Komandu PNTL RAEOA liu husi Seksaun Tránzitu Seguransa Rodoviaria hamutuk ho Presidente Autoridade RAEOA, Diretúr Regional Infraestrutura, Diretúr Regional DNTT hala’o serimonia Lansamentu Xapa Matríkula original no kontinua halo Guia de Entrega ba iha Governu RAEOA-ZEESM. Xapa matríkula ne’e rasik produz husi Kompania TANESEB MAESMAT ho total 3500.

Ekipa Seksaun Tránzito Seguransa Rodoviaria lideradu husi Inspector Polisia Yoseph Sani Koa, halo Paragem de Estrada ou Auto Stop iha Edificio DNTT nia oin, hodi hatudu ba publikú, katak wainhira hala’o movimento iha Estrada Publikú, tenke kumpri regras sinais Tránzito nian mak hanesan Karta kondusaun, dokumentus, Xapa Matríkula no asesoria transporte nian.

Rezultadu husi aktividade auto stop ne’e ekipa Tránzitu konsege prende Motorizada privadu hamutuk 11 Unidades kompostu husi Motorizada tolu kontra Infrasaun Lei Codigu Estrada, tolu kontra Bandu/seidauk rezistu no Motorizada lima prende dokumentus. Aktividade ne’e hala’o iha area Masin, Sanane, Costa, Pante Makassar RAEOA.