Komisariu Polísia Faustino da Costa Aprezenta Servisu PNTL Ba Xefe Estadu

IMG_0028

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) liu husi Komandante Jerál Komisariu Polísia Faustino da Costa kinta-feira (21/11) ne’e aprezenta servisu Polísia nian ba Xefe Estadu Dr.Francisco Guterres Lu-Olo iha Palacio Prezidente Aitarak Laran.

Komisariu Polísia Faustino hafoin sorumutu ba jornalista sira deklara katak enkontru ne’e hodi aprezenta servisu PNTL nian ba Xefe Estadu liga ba situasaun aktual iha teritoriu nasional no preparasaun ba komemorasaun 28 Novembru ne’ebe maka sei selebra iha tempu badak.

“Ami aktualiza mós Asidente liu-liu ba kazu rua hanesan ita bo’ot sira hatene kona-ba asidente ne’ebe mosu iha Metinaro no mós ida iha area Comoro ninian bainhira sunu hela lilin iha ortoriu depois sai tiha fila fali mai preukupa hakarak lalais, ne’e mak ami aktualiza ba Prezidente Repúblika aumezmu tempu ba kazu seluk ne’ebe ita hotu akompaña katak peskador ida no kazu seluk mak ida ne’ebe hemu tiha tua depois mate iha hotel Raikotu ninian”, informa Autoridade másimu seguransa ne’e.

Komandante Jerál PNTL subliña tan katak aprezenta mós kazu seluk hanesan akontesimentu iha Cristal ninian no parte 4 Setembru nian hanesan mós iha gang Lafaek ne’e mak ami aktualiza situasaun hirak ne’e ba Xefe Estadu.

“PNTL halo nafatin esforsu, orienta atu koloka postu além de postu permanente, postu movel iha kapital Dili, postu permanente sira ne’e laos pertense ba Tránzitu, ita iha postu sia ita koloka permanente membru mínimu ne’e na’in haat kada postu, balun to’o sanulu-resin-ida, balun na’in neen além de ba postu tránzitu permanente 24 oras ne’e iha postu hitu iha kapital maka ita tau kada postu ema na’in neen ne’ebe atu asegura 24 oras, além de ita iha postu movel ba fatin sira ne’ebe maka bele dehan iha potensia risku sira ne’e ita nafatin tau iha ne’eba, ne’e sira hotu parte Komandu munisipiu nian”, tenik Komisariu Polísia ne’e.

Autoridade másimu seguransa ne’e esplika liu tan kona-ba postu permanente ne’ebe maka iha parte Unidade sira, além de kalan-kalan aktividade rutina ne’ebe lao nafatin. Uluk ita hanoin katak diak liu ita lao sivil barak, polísia menus maibé ita hare’e tanba ezizensia kona-ba Vizibilidade entaun ida sivil ne’e ita haruka tau fila fali farda no iha maneira seluk ne’ebe maka bele halo.

Media PNTL.  

IMG_0047

Ministru Defeza no Ministru Interiór interinu vizita Postu UPF iha RAEOA

75640702_788881844906152_117232446604312576_o

RAEOA-Ministru Defeza no Ministru Interiór interinu, Filomeno da Paixão de Jesus ho komitiva, hetan akompañamentu husi Komandante PNTL (Polisia Nasional Timor-Leste) Região Administrativa Especial de Oé-Cusse Ambeno (RAEOA), Superintendente Polisia Arnaldo de Araujo nomos Komandante Unidade Patrullamentu Fronteira Superintendente João Reis, hala’o vizita mai Postu Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) Unidade Polisia Fronterira (UPF)sira iha Região Administrativa Especial de Oé-Cusse Ambeno (RAEOA), ho objetivu hodi hare besik liutan kondisaun ne’ebe membru UPF sira enfrenta no analiza problemas hirak ne’ebe iha, ho nune’e, Governu liu husi Ministeriu Interior bele iha kbiit atu buka solusaun ne’ebe membru UPF postu sira hasoru.

Postu seguransa UPF nian hirak ne’ebé Ministru Defeza no Ministru Interior vizita iha RAEOA mak hanesan, Postu UPF Quibiselo, Suku Bobometo, Postu Administrativu Oesilo, Postu UPF Cruz, Suku Abani, Postu Administrativu Passabe, Postu UPF Citrana no Naktuka, iha Suku Bene Ufe, Postu Administrativu Nitibe.

Durante vizita, governante ne’e haree rasik kondisaun postu balu nia kondisaun presiza manutensaun no balu kondisaun ladiak ona no presiza halo foun. Postu UPF balu di’ak, maibé ahi no bee laiha, nune’e obriga sira tenke ke’e bee no balu ba kuru ho distansia dok. Alende ne’e, mos mós sira nia fatin toba, hariis fatin, eletrisidade, bee no mós fatin te’in nian. Rekursus seluk iha postu UPF ne’ebe seidauk sufisiente hanesan transporte patrolia no fasilidades komunikasaun hodi fasilita serbisu UPF ho sufisiente. Husi observasaun hirak ne’e, Ministru Interior Interinu ne’e, sei tau iha planu ba 2020, hodi nune’e bele hadi’a fali postu sira ne’e.

Antes ne’e, Komando Jeral PNTL rasik iha planu atu hari tan Postu UPF Kaun iha Suku Naimeko Postu Administrativu Pante Makasar, Postu UPF Sesu iha Suku Abani Postu Administrativu Pasabe, Postu UPF Malelat iha Suku Malelat Postu Administrativu Pasabe, Postu UPF Lamasi-Bieli iha Suku Suni-Ufe Postu Administratuvu Nitibe. Maibe wainhira vizita ministru iha postu refere, lia nain nomos joventude sira rekomenda ba Ministru katak, Postu UPF Sesu iha Suku Abani Postu Administrativu Passabe ladun iha movimentu nune’e, husu atu troka fali Postu UPF ne’ebe sai liu prioridade atu hari uluk maka Postu UPF Quibiselo iha Suku Bobometo Postu Adminisrativu Oesilo, ne’ebe oras ne’e dadaun komunidade sira hamutuk ho membru UPF sira didin deit kalen uzadu.

Iha sorin seluk, tama ba loron daruak nian, Ministru Filomeno da Paixão de Jesus mos halo vizita mai, Postu UPF Citrana no Naktuka, iha Suku Bene Ufe, Postu Administrativu Nitibe hodi hare rasik estaka ne’ebe koloka iha liña fronteira rai maran entre Timor-Leste ho Provinsia Nusa Tenggara Timur -Indonezia, ne’ebe durante ne’e sempre hamosu konflitu entre komunidade sira iha rai ketan refere, no to’o oras ne’e sei sai problema no seidauk rezolve entre Estadu-Timor Leste no Estadu Indonesia.

Governante ne’e mós hatán ba preokupasaun balun husi komunidade Naktuka ne’ebé husu ba Governu atu bele hadi’a estrada, kondisaun uma no transporte nian, atu bele fasilita atividade membru UPF sira nian no atu bele garante seguransa iha fronteira entre nasaun rua ne’e.

“Ami iha Naktuka ne’e mos ema Timor oan, dezenvolvimentu iha deit rai bot (le: Vila). Tinan barak ona ami la kolleta batar no hare, ami kuda fini ruma iha liña fronteira sempre iha impedementu, ne’e duni tau matan mos mai ami. Durante ne’e ami iha relasaun diak ho membru UPF iha ne’e, mesmu ami laiha relasaun familia maibe ami kontinua ajuda malu. tanba ami sente seguru ho prezensa membru UPF iha ne’e hodi kontinua moris iha ne’e” Hateten Lucas Taek, nudar lia nain iha Naktuka.

Hatan ba ida ne’e, MInistru hateten katak, “Ita rekunese dezenvolvimentu balu halo ona balu seidauk to’o mai iha ne’e. Foin dadaun ita nia Primeiru Ministru nomeia ona Dr. Luis Guterres hodi lidera ZEESM, husu ita hotu atu kopera ba malu kontinua servisu hamutuk. Ita hatene katak, problema rai ketan ne’e mos sai asuntu importante ida ne’ebé sei impaktu mos ba implementasaun projetu Zona Espesial Ekonomia Merkadu Sosial to’o iha Naktuka. Tanba ne’e, hau sei halo koordenasaun ho ministeriu kompetente liuhusi Ministeriu Negosiu Estranjeirus no Koperasaun, servisu hamutuk hodi tau matan no responde ba rekomendasaun sira ne’e, buka dalan oinsa bá prevene no responde bá solusaun justu no desizaun politika ne’ebé konfotavel hodi dudu prosesu negosiasaun ho Nasaun Indonesia hodi finaliza demarkasaun fronteira ho nasaun Indonézia. Nune’e Prezidente ZEESM sei servisu ho governu sentral bele kontinua kria kondisaun hodi hari postu polisia iha ne’e, halo mos dezenvolvimentu fazeadamente iha area edukasaun no formasaun, saúde, meiu ambiente, infraestruturas ba estrada no ponte, Infraestruturas ba Be’e no saneamentu, infraestruturas de elektrisidade, telekomunikasoens, agricultura, diversifikasaun ekonomia, eradikasaun pobreza no desenvolvimentu Rurál iha Suku ne’e. Hatete Ministru Interior Interinu hafoin remata vizita iha Naktuka, 10 Agostu 2019. #AX.  /Serviços Relações Públicas MI.

PNTL halo Enkontru ho PGR hodi Hametin Kooperasaun Servisu

IMG_0109

Dili- Komandu Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL) halo enkontru ho Prokurador Geral Republika (PGR) hodi koalia kona-ba koordenasaun no kooperasaun servisu iha area Investigasaun Kriminal hodi kombate krime.

Segundu Komandante Jeral PNTL Komisariu Mateus Fernandes hateten enkontru ida ohin inportante tebes tanba atu harmonia informasaun entre Ministeriu Pubkliku no PNTL, ita presija koalia ba malu konaba saida maka presija hadia no halos iha prosesu investigasaun nune’e iha tempu oin mai bele minimija buat ne’ebe maka durante ne’e ema nia prekuapsaun, Nia hato’o asuntu ne’e liu husi intervensaun iha enkontru ne’ebe maka realija iha Kuartel Jeral PNTL Kaikoli Dili, Sexta (08/11).

Nia haktuirtan ita tenke koopera ba buat ne’ebe maka diak liuba ita nia rain nune’e neneik diak iha futuru hodi bele hadia kualidade investigasaun.

Iha enkontru ne’e Komisáriu ne’e mos kestiona konaba ajustamentu dadus prosesu kazu ne’ebe maka halao iha munisipiu atu hatama relatoriu iha Sistema Jestaun Insidente (SJI/IMS) nune’e bele hatene persetajen kazu ne’ebe maka akontese tanba wainhira Komandu munisipiu sira halo prosesu ba kazu maibe lahatama hotu relatoriu maka inplika ba sistema SJI/IMS ne’ebe maka asesu husi instituisaun relebante.

Iha okajiaun ne’e Prokurador Jeral da Republika Dr. Jose da Costa Ximenes hateten iha mundu globalijasaun agora ne’ebe iha transformasaun ekonomika sosial lao lalais liu no aumenta ema no sasan ne’ebe tama no sai iha teritoriu nasional Timor-Leste fo inpaktu mos ba aumentu kriminalidade ne’ebe afeta ba ita nia estadu no ita nia rai.

Nia haktuirtan atu hasoru dejafiu no kriminalidade ne’ebe maka aumenta hau hanoin ita presija hamutuk servisu konjuntu para bele  tau esforsu hamutuk hodi kombate kriminalidade ne’ebe ita nia rain hasoru.

IMG_0057

“Hau atu aproveta informa iha ne’e katak tinan-tinan desde tinan 2014 krime aumenta %11 kada tinan bainhira ita halo komparasaun tinan 2017/2018 aumenta %11.1 agora kuaje tinan-tinan rejista iha nivel nasional krime hamutuk 4700 prosesu dalaruma Polisia Investigasaun Kriminal la simu hotu prosesu ida ne’e  tanba nia intende katak balu ita haruka ba ofisial justisa, Investigasaun Kriminal Nasional, PSIC no Komisaun Anti Korupsaun(KAk  ) maibe barak liu ita desidi investiga iha Ministeriu Publiku, maske hanesan ne’e PNTL sai nafatin hanesan parseru inportante Ministeriu Publiku nian,” dehan Prokurador Jeral.

Atu termina Prokurador Jeral da Republika Dr. Jose da Costa Ximenes husu ba PNTL atu fahe esperensia no troka ideia ho TLPDP, Amerika no kualker nasaun iha mundu tanba mundu modernu agora ita labele dehan hau nia sistema maka diak liu ne’e lalos tanba dezafiu ne’ebe ita passa hanesan deit, independentemente ho sistema legal ne‘ebe diferente.

Enkontru ne’ebe lidera husi Segundu Komandante Jeral ne’e partisipa husi Komandante munisipiu, Komandante Unidade no Xefe Investigasaun sira. Media PNTL.

IMG_0137

PSIKN Hala’o Sosializasaun Kona-ba Droga, Tráfiku Umanu No Krime Organizadu

IMG-20191107-WA0020

Lautem, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) liu husi seksaun Servisu Investigasaun Kriminal Nasional (PNSIK) kinta-feira (07/11) hala’o sosializasaun kona-ba Droga, Tráfiku Umanu no Krime Organizadu ba membru PNTL munisipiu Lautem.

Objetivu husi sosializasaun ne’e maka atu fó koñesimentu ne’ebe klean ba partisipantes sira ne’ebe kompostu husi Diretór departementu munisipais, estudante husi eskola Sekundaria jerál no estudante husi eskola tekniku vokasional Lospalos. Tanba liu husi sosializasaun ne’e partisipantes sira bele hatene saida maka tráfiku umanu, droga no krime organizadu nune’e estudante sira bele mós sai tilun no matan ba PNTL hodi kombate krime organizadu sira.

Sosializasaun ne’e fó husi ekipa Servisu Investigasaun Kriminal Nasional ne’ebe maka lidera husi Sargentu Xefe Teresa de Sousa no aktividade ne’e hala’o iha Mini Centro Formação PNTL munisipiu Lautem.

Media PNTL.   

Komandu PNTL Halo Distribuisaun Viatura Operasional Ba Komandu Munisipiu 13

_MG_1445

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) iha segunda-feira (04/11) ne’e hafoin serimonia Isar Bandeira fulan Novembru nian, hala’o kedas serimonia distribuisaun Viatura no Motorizada Operasional ba Komandu PNTL munisipiu 13.

Komandante Komandu Administrasaun Superintendente Xefe José Soares iha ninia entrevista hateten Viatura Operasional ne’e distribui ba Komandu PNTL munisipiu 13 ne’ebe maka kompostu husi Viatura Operasionais/kareta hamutuk 13, total iha 15 maibé rua ita reserva iha Komandu Jerál atu nune’e bainhira kuandu iha problema iha terenu, nune’e mós apoiu administrativu bainhira halo deslokasaun ba iha munisipiu ita uza rua.

IMG_0419

“Iha motorizada ba Ofisial Polísia Suku (OPS) hamutuk 10 ohin ita entega ona, iha mós motorizada ba Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF) hamutuk 3, motorizada ba Tránzitu hamutuk 3 ita halo tiha ona distribuisaun iha semana liu ba kotuk tanba ezizensia servisu Operasional iha terenu, tuir lolos ne’e viatura operasional ne’e ita distribui antes ita planu iha loron 30 Agostu preparasaun ba selebrasaun ba tinan 20 hanoin hikas fali Konsulta Popular maibé tanba iha asuntu administrativu balun maka seidauk kompleta ne’e maka ohin ita foin halo distribuisaun”, esplika komandante Komandu Administrasaun ne’e.

Superintendente Xefe José subliña tan katak além de halo distribuisaun, ita mós prepara ona asuntu administrativu balun atu nune’e sira ne’ebe maka lori kareta sai na’in no sai responsabilidade ba viatura operasionais, Komandu lakohi no governu lakohi atu investe osan deit maibé ema ne’ebe lori viatura operasional ne’e laiha kuidadu no laiha sente ba na’in.

“Tanba ne’e maka ita hahu’u ona estabelese regras, ita hasai despaixu oinsa utiliza viatura operasionais ho responsabilidade no ba sira ne’ebe maka lori la ho responsabilidade ita sei prosesu disiplinar no mós ba Tribunal tanba sasan sira nee’e, sasan povu nian atu ita utiliza didiak hodi servi ita nia povu”, akresenta Superintendente Xefe ne’e.

Komandante Komandu Administrasaun afirma tan kada Komandu distritu hetan viatura operasional ida, motorizada ba OPS iha liu ba suku 552 ne’ebe maka ita halo ona distribuisaun, ohin ita aumenta tan 10 hodi responde ba suku foun ne’ebe iha eleisaun suku foin estabelese, hare’e husi númeru seidauk to’o viatura operasional maibé ita utiliza saida maka iha atu nune’e bele responde ba situasaun iha terenu.

“Viatura no motorizada laos maka ida ne’e deit, iha Unidades balun hanesan iha UEP mós sira iha kareta operasional balun, motorizada ita la kalkula no balun sei iha andamentu hela katak sei mai atu nune’e ita bele kompleta ezekusaun orsamentu iha tinan 2019”, salienta Komandante ne’e.

Total viatura ne’ebe distribui hamutuk 13, motorizada hamutuk 16 no 10 ba suku foun, kareta tangki ba UFP hamutuk 2.

 IMG_0426

OJE 2019, PNTL Ezekuta ona 62%

Instituisaun PNTL iha ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2019 ezekuta ona pursentu 62 ne’ebe maka orsamentu sira seluk tama iha kompromisiu, balun iha obligasaun ne’e hatudu katak ema tuir ona konkursu no manan ona maibé sasan sei iha dalan.

“Bainhira sasan sira ne’e mai aprezenta iha Komandu no Komandu halo inspesaun katak sasan ne’ebe maka sosa tuir duni espesifikasaun ne’ebe ita fó, ekipa ne’ebe maka halo inspesaun halo ona maka foin ita entrega ba ajensia, ba Komandu Unidade sira ne’e hafoin maka ita halo pagamentu entaun ezekusaun orsamentu bele sae to’o pursentu 90”, afirma Komandante Komandu Administrasaun PNTL.

Superintendente Xefe José Soares esplika tan kona ba OJE 2019 ne’ebe ezekuta bo’ot liu maka ba Bens Servisu ne’e maka hola motorizada, viatura operasional maibé ba fali tinan oin sei tun fali ba 2 miloens.

Media PNTL.           

_MG_1486

Ministru Interior Interinu Dirige Serimonia Isar Bandeira Fulan Novembru

_MG_1404

Dili, Loron 04 fulan Novembru nu’udar loron segunda-feira dahuluk, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) hala’o serimonia Isar Bandeira ne’ebe maka dirige husi Ministru Interior Interinu aktual Ministru Defeza Brig. Gen (Ref) Filomeno Paixão.

Iha ninia diskursu ba serimonia Isar Bandeira ne’ebe hala’o iha resintu Kuartél Jerál, Filomeno Paixão hato’o parabéns ba Komandu PNTL, ba esforsu ne’ebe halo durante fulan ida nia laran, kalan loron durante oras 24 hodi estabelese ordem iha sidade Dili.

“Hafoin tempu ida ne’e ita nota katak kriminalidade haburas fali iha distritu, ne’e hatudu katak grupu kriminozu eziste ona iha Timor-Leste, infelizmente! Grupu kriminozu organizadu no violentu, la violentu maka sira ne’ebe ataka husi Facebook, ataka husi Media maibé kaundu ataka fizikamente, ne’e grupu violentu, kriminozu violentu tantu ida ne’e maka realidade maka ita enfrenta, hanesan dezafiu ba PNTL no dezafiu ba ita hotu”, tenik Ministru Interior Interinu ne’e.

Aktual Ministru Defeza ne’e afirma tan katak ita labele ema ida hein uma ida, muito menus ema ida hein ema ida, hafoin tempu tinan ida ita hamutuk, ita to’o konkluzasaun katak krime mosu iha Timor-Leste laos PNTL maka sala, iha faktores vertentes barak maka halo krime sira ne’e mosu.

“Vertentes sosio-kultural, vertentes edukasional, vertentes ekonomiku no media rasik ajuda hodi krime haburas iha ita nia rai, hafoin ita iha tiha nasaun ida, patria ida, ita iha Konstituisaun, ita labele admite ida ne’e tenke redobra ita nia esforsu iha vizilansia, iha antisipasaun, iha prevensaun; diretiva operasional ne’ebe tun ba iha baze diak tebes-tebes, ajuda!”, hatutan Ministru ne’e.

Situasaun Seguransa Durante Finadu Lao Normal

Relasiona ho selebrasaun loron finadu ne’ebe foin liu dadaun ne’e, Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Faustino da Costa hateten em prinsipiu katak laos laiha liu, sempre iha akontesimentu maibé situasaun bele dehan sei kalma, hakmatek no kontrolu.

“Iha akontesimentu balun ne’ebe durante ne’e sai preukupasaun katak iha kapital Dili mak akontesimentu mosu barak liu mais ita konsege resolve maibé buat ne’e hadaet fali ba munisipiu, iha akontesimentu ida iha Leolima-Balibo uma lima maka hetan sunu ne’ebe mosu entre membru eis arte-marsias, iha fali mós munisipiu Baucau parte Quelikai ninian iha ne’ebe xefe suku nia motor ema balun lori halai tiha no iha uma rua ne’ebe hetan sunu inklui uma lulik ida ne’ebe maka iha, ema balun ita kaer lori ba prosesu, maibé iha Dili laran ita bele dehan katak lao normal”, esplika autoridade seguransa ne’e.

Komisariu Polísia Faustino afirma tan katak aktividade cek point/ pasa revista nafatin halo, konsege foti rama ambon, ita foti katana laos iha Dili deit, iha Liquiça mós iha, iha Manufahi mós iha akontesimentu balun maka mosu. Suspeitu sira ligadu ba kazu hirak ne’e, halo prosesu lori ba Ministeriu Públiku no ida ne’ebe kaer iha Baucau, balun ita kaer iha Dili ne’e ita halo identifikasaun durante oras 12 liu-liu iha akontesimentu parte Bekusi ninian.

Media PNTL.   

 _MG_1379

Serimonia Tomada de Posse Ba Membru KPK Munisipiu Bobonaro

IMG_0233 

Bobonaro, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) liu husi Komandu Munisipiu Bobonaro iha loron 30 fulan Outubru tinan 2019 hala’o serimonia tomada de posse ba membrus Konsellu Polisiamentu Komunitariu (KPK) ba suku hamutuk 18 ho total membru KPK 54 iha postu administrativu Bobonaro.

Komandante PNTL munisipiu Bobonaro Superintendente Xefe Ocatvio de Araújo Bucar ne’ebe reprezenta Komandante Jerál iha ninia diskursu hateten serimonia ne’e hanesan serimonia ba daruak ne’ebe dahuluk nian hala’o ona ba postu administrativu lima no ida ne’ebe hala’o iha Bobonaro ne’e ba dala neen no iha tempu badak sei halo formasaun ba membru KPK iha postu administrativu Lolotoe ne’ebe kompostu husi suku 7.

“Ohin halo ona komprimisiu iha Bandeira Nasional ne’ebe sosa ho ema barak nia ran ho ruin no barak amk mate, tanba ne’e munisipiu Bobonaro sai hanesan odamatan ne’ebe maka ninia terestre baliza ho rai vizinhu”, tenik Komandante PNTL munisipiu Bobonaro ne’e.

Superintendente Xefe ne’e husu ba enposadu sira atu bele servisu hamutuk ho polísia hodi garante paz no estabilidade iha munisipiu Bobonaro tanba Estatistika ne’ebe iha hatudu katak Ofensas Korporais ka  Ofensa ba integridade fizika hanesan baku malu no tuda malu mak hatudu númeru bo’ot liu no tuir fali maka kontra bandu.

Entretantu, reprezentante Presidente Autoridade Munisipal iha ninia intervensaun koalia ba membru sira ne’ebe maka simu posse atu bele mantein kna’ar no responsabilidade ne’ebe fó hanesan mata-dalan, kondisaun no situasaun ne’e fila fali mai ita idak-idak atu bele hakbesik ba joventude hodi bele halo mudansa ba ida-idak nia suku.

“Hau fiar katak ho presensa KPK foun sira ne’ebe ohin simu tomada de posse ne’e, katak sei iha mudansa diak ida ba postu administrativu Bobonaro no husu ba xefe suku sira atu bele mantein estabilidade no paz iha munisipiu Bobonaro tanba tuir planu ne’ebe iha serimonia 28 Novembru tinan ne’e munisipiu Bobonaro nian sei hala’o iha postu administrativu Bobonaro”, relata reprezentante Presidente Autoridade Munisipal.

Partisipa iha serimonia ne’e, Komandu PNTL munisipiu Bobonaro, ekipa Departamentu Polisiamentu Komunitaria Nasional, parseiru The Asia Foundation, Administrador, Veteranu no komunidade sira iha postu administrativu Bobonaro. Media PNTL.

Komandu PNTL Hala’o Enkontru Bilateral Ho Autoridade BNN

IMG-20191030-WA0005

Belu-Atambu, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) iha loron 29 fulan Outubru tinan ne’e hala’o enkontru bilateral ho autoridade husi Badan Narkotika Nasional Repúblika Indonesia (BNN-RI) hodi diskuti kooperasaun servisu entre parte rua nian iha futuru.

Segundu Komandante Jerál PNTL ne’ebe reprezenta Komandu PNTL Komisariu Polísia Mateus Fernandes hato’o agradesimentu ba autoridade BNN Indonesia tanba bele realiza enkontru bilateral hodi bele kombate kazu droga entre nasaun Timor-Leste ho Indonesia iha futuru. Iha biban sorumutu ne’e, Komisariu Polísia Mateus mós husu ba parte BNN atu bele kapasita nafatin membru PNTL sira iha area Droga atu sira bele hala’o servisu diak liu tan iha tempu oin mai. Aktual Segundu Komandante Jerál ne’e koalia tan katak populasaun iha Timor ho Atambua sira laos ema seluk, sira inan aman ida deit, sira nia kultura ida deit, tanba ne’e ho realizasaun enkontru ne’e bele haburas liu tan amizade povu nasaun rua ne’ebe moris iha liña fronteira.

Iha parte seluk, autoridade BNN RI deklara katak parte BNN pronto apoiu nafatin PNTL iha area kapasitasaun no mós IT nian hodi fasilita membru ne’ebe servisu iha area Droga. Nune’e mós iha fulan Novembru tinan ne’e, parte BNN sei konvida membru PNTL na’in rua hodi partisipa formasaun iha area Narkotika Interdiksion iha Lido-Bogor Indonesia. Autoridade BNN mós hateten, Memorandum de Entendimentu entre PNTL ho BNN importante hodi hametin relasaun entermu kapasitasaun no servisu hamutuk ka hodi troka informasaun iha futuru.

Media PNTL.

IMG-20191030-WA0001

 

 

Prezidente UNE-TL Hala’o Enkontru Ho Komandante Jerál PNTL

_MG_1223

Dili, Komandante Jerál Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) Komisariu Polísia Faustino da Costa iha tersa-feira (29/10) simu vizita servisu husi Prezidente União Nasional dos Escuteiros de Timor-Leste (UNE-TL)  Idelta Maria Rodrigues iha gabinete Komandante Jerál.

Komisariu Polísia Faustino da Costa hafoin enkontru ba jornalista sira hateten agradese ba enkontru ne’ebe halo hafoin parte Komandu PNTL simu karta ida Prezidente UNE-TL ninian katak presiza atu fahe informasaun balun ba polísia no mós karik ba oin oinsa maka PNTL ninia aktividade ou eventu bele iha suporta mós ba UNE-TL.

“Ne’ebe ohin ami rua Prezidente koalia asuntu informasaun barak, en prinsipiu atu dehan katak ita presiza sensibiliza liu tan tanba maioria iha Timor ema barak maka sei entende katak União Escuteiros Timor-Leste nian hanoin ne’e halai liu ba Escuteiros Katóliku Timor-Leste ne’ebe maka tuir lolos ne’e ninia kobre ba buat hotu”, esplika Komisariu Polísia ne’e.

Komandante Jerál PNTl ne’e afirma liu tan katak parte segundu ne’ebe maka diskuti iha enkontru ne’e maka ba oin maka oinsa atu hare’e servisu hamutuk iha area balun liu-liu hanesan ita hotu hatene katak PNTL ne’e mai ho ninia filosofia Polisiamentu Proximidade, Polísia Komunitaria ne’ebe maka agora dadaun hanesan ita hotu akompaña katak PNTL eziste estrutura kona-ba Polísia Proximidade hahu’u kedas husi suku, Konsellu Polisiamentu Komunitariu (KPK) ne’ebe maka laos PNTL mesak deit maibé lider komunitariu, reprezentante feto, juventude iha ne’eba até-que munisipiu Konsellu Seguransa Munisipal (KSM).

“Entaun iha hanoin ida katak karik iha futuru ne’e ita hare’e para bele koloka mós UNE-TL tama iha parte KSM no mós KPK ne’e rasik, alén-de area sira seluk ne’ebe sei hare’e no sei halo diskusaun ba area ne’ebe espesifiku balun ne’ebe importante”, afirma autoridade másimu PNTL ne’e.

Entretantu, Prezidente União Nasional dos Escuteiros de Timor-Leste (UNE-TL) Idelta Maria Rodrigues hateten ninia parte sente onra bo’ot ida atu bele mai halo sorumutu ho Komandante Jerál PNTL nian atu informa kona-ba movimentu Eskutismu iha Timor-Leste, hato’o mós progresu no saida maka ita bele halo hamutuk.

“No hau hanoin katak ami iha aseitasaun ida ba futuru atu bele asina akordu ida entre Komandu Jerál PNTL ho UNE-TL iha tempu badak nia laran, iha diskusaun balun ne’ebe maka ami halo kona-ba formasaun ba karakter foin-sae sira nian no hau hanoin oinsa maka juventude bele halo servisu, haklekar liu tan informasaun ba joven foin-sae sira tanba ita preukupa los ho ita nia problema barak ne’ebe akontese iha Timor no hau hanoin katak konflitu ne’ebe mosu ne’e laos PNTL nian responsabilidade mesak, laos governu nian responsabilidade mesak maibé nu’udar Prezidente UNE-TL ne’ebe mós hamahan ann ba joven foin-sae sira no dirigente hirak ne’ebe maka hola parte iha movimentu Eskutismu iha União Nasional dos Escuteiros de Timor-Leste presiza atu koopera hamutuk atu buka dalan, meius oin-oin atu nune’e bele responde ba problema ne’ebe maka Estadu hasoru, hau hanoin katak ita hotu iha obrigasaun nu’udar sidadaun atu bele fó nafatin ita nia kontribuisaun hodi bele resolve problema ne’ebe sai naruk no nunka kotu”, informa Idelta Maria Rodrigues.

Media PNTL.                        

Ofisias Superior PNTL Partisipa Seminariu CPLP

_MG_9816

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOMUNIKADU IMPRENSA

 

Tuir akordu kooperasaun ne’ebe eziste entre Timor-Leste ho Portugal, ofisias Seuperior PNTL na’in rua Superintendente Arnaldo Araújo no Superintendente Lino Saldanha partisipa 2.º Seminário ba Ofisias Superiores CPLP nian, iha Guarda Nacional Republicana (GNR) iha loron 9 to’o loron 23 Outubru tinan ne’e ne’ebe maka envolve ofisias superiores oin-oin husi países CPLP.

eminario ne’e hala’o iha sidade Queluz, eskola ida Guarda nian ne’ebe aktividade sira kompustu husi prátika grupu desenvolvimentu nian, tantu iha organizasaun funsionariu ne’ebe ho nia karakter ka iha grupu planu nian iha parte oin-oin, atu halo aktualizasaun ba informasaun no proposiona atu hato’o ho livremente iha ambiente ne’ebe fó benefisiu atu troka esperiensia no prepara planu ne’ebe intergradu durante loron 13 nia laran ho durasaun oras 76.

Problema no prinsipiu sira ne’ebe komum ba forsa seguransa nasaun CPLP nian diskuti durante seminariu ne’e, husi ne’ebe ami bele salienta, no seluk tan: papel no programa polisiamentu komunitariu no proximidade iha âmbitu aktividade polisial ninian; prinsipiu sira ne’ebe regula aktividade servisu Forsa Seguransa; Regime Jurídiku ba Direitus Umanus; dezafiu prinsipal ba prosesu hodi foti dezisaun; prosesu no planu; prosesu manajamentu rekursu umanu; importansia servisu hamutuk no  halo kooperasaun entre polísia internasional sira no ikus mai, jestaun estratéjika.

Sesaun sira iha seminariu ne’e hala’o ho lian português, no ofisias superior PNTL na’in rua ne’e partisipa iha aula, exersisiu, debate, servisu grupu, hala’o estudu ba simulasaun, ho objetivu atu haklean kompetensia no koñesimentu tekniku ne’ebe presiza iha kargu no ba exersisiu funsaun iha area Komandu, Diresaun ka Xefia no Estadu Maior.

Media PNTL.

 

_MG_9811