Durante Kampaña Eleitoral, Situasaun Seguransa Kontroladu

IMG_1135

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) durante aktividade kampaña eleisaun Parlamentar tinan 2023 neébe hala’o iha teritoriu Timor laran tomak asegura seguransa lao ho diak.

Portavoz Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL) Superintendente Xefe Arnaldo Araujo liu husi konferensia da Imprensa Terça-Feira (25-04) ne’e informa informasaun balun ba komunidade sira atu bele hatene aktividade kampaña nian, Ita hotu hatene katak kampaña hahu ona iha loron 19/04 to’o ohin loron buat hotu lao ho di’ak no kontroladu tamba hetan seguransa másimu husi parte PNTL.

“Tanba agora dadaun Polisia Nasionál Timor-Leste servisu maka’as tebes hodi asegura kampaña ida ne’e bele lao ho di’ak maibé iha parte balun iha mós insidente hanesan iha loron 21/04/23 iha insidente balun ne’ebé mosu iha area Tiris, aldeia  Loihunu hodi rezulta vitima hanesan militante husi partidu balun kanek, hanesan ita hotu hatene no hare’e iha media sosial no mós iha televizaun vitima ba tuir kampaña partidu CNRT Iha Viqueque ho motor, no fila husi kampaña to’o iha area Liakaiwa, Vitima hetan tuda ho fatuk no la hare’e suspeitu”, informa Portavoz Komandu PNTL ne’e .

Nune’e mós Iha loron 23/04/23  iha óras 07:20 OTL mosu insidente iha ne’ebe ema tuda militante husi partidu CNRT iha area Wailili  besik Eks.

“Ema deskoinesidu tuda kona Membru polisia eskuadra venilale no tuda kona komunidade nia uma,wanhira membru ne’e hala’o hela servisu hodi fo seguransa ba iha kampaña”, hatutan Xefe Gabinete Relasaun Publika PNTL ne’e.

Membru PNTL ne’e hetan kanek no oras ne dadauk suspeitu ne’ebé mak halo krime hasoru  militantes partidus, agora dau-daun PNTL iha fatin refere buka tuir hela suspeitu sira ne’ebé halo krime, no hein katak  iha tempu badak ita bele hatene  tanba iha momentu ne’eba ema barak, tamba ne’e PNTL sei buka tuir hodi bele hatene.

 Sidadaun Xinesa Ida Mate Iha Hotel Laran

Iha loron sexta feira (21/04-2023, oras 11:00 OTL), iha area  Dom aleixo Bairo Pite Hotel foun, hudi- laran akontese insidente ida iha ne’ebé sidadaun Xinesa ida mate iha hotel laran.

“Sidadaun refere ekipa FOURENSIK mak ba ihafatin insidente hodi halo ezaminasaun ba mate isin entrega ona ba iha FOURENSIK no lori ona ba HNGV hodi kontinua ba prosessu AUTOPSIA, Xinesa ida mate iha hotel laran, iha momentu ne’eba hotel na’in bai-bain ema ne’ebé aluga hotel ne’e iha oras tuku 10 dader ne’e nia hader ona, maibé iha loron ne’e to’o tuku 11 óras tia mós nia seidauk hader, entaun hotel na’in ba dere odamatan no loke odamatan ema ne’e mate tia ona iha hotel laran iha kuartu ne’ebé nia toba ba,”esplika Superintendente Xefe.

Kazu ne’e informa kedas mai iha PNTL no seksaun investigasaun fourensik tun kedas ba iha fatin hodi hare’e  no lori kedas mate isin ba HNGV hodi hala’o Autopsia. Oras ne’e dadaun vitima ne’e iha hela HNGV no nia rezultadu iha tempu badak sei fó sai.

Asidente Tráfegu

Iha loron segunda feira kalan 24-04-2023 óras tuku 08:00 akontese asidente ida entre kareta rua HI-Lux ho Kareta CARRY soke malu iha suku Kaikua Postu Administrativu Vemasse. Iha asidente ne’e rezulta ema na’in 6 kanek kma’an no kareta rua ne’e hetan estragus. Kauza husi asidente tamba fatór ema tula sasan todan no la kontrola velosidade.

“Polisia evakua ona vitima sira ba iha Hospital Baucau, rekolla informasaun kontinua prosessu investigasaun”, tenik Portavoz Komandu PNTL ne’e.

Hatan preukupasaun kona-ba kareta att ne’ebe kontinua para iha Estrada ninin hodi kria engrafeamentu maka agora dau-daun komando Munisipiu Dili halo ona plano hodi halo kordenasaun ho parte ministeriu transporte nian, atu oinsa iha tempu badak bele muda kareta sira para arbiru ne’e.

Mensagem Ba Delegado Partidos Polítikus Sira Hotu

Komandu PNTL mós apela ba Delegadu Partidu Politiku sira atu labele insulta malu iha tempu kampaña hodi afeta situasaun seguransa.

“Ita hatene katak oras neé dadaun tama ona ba iha tempu kampaña, tanba ne’e Komandu PNTL husu ba partidus politikus sira tau atensaun no fó hanoin ba sira nia militantes sira atu nune’e iha kampaña karik keta provoka malu”, apela Superintendente Xefe.

Ofisias Superior ne’e afirma tan katak parte Komandu PNTL apresia ba kordenador partidos sira hotu tanba ho sira nia kolaborasaun no servisu hamutuk ho PNTL ho diak maka to ohin loron buat hotu lao diak mesmu ke iha fatin balun iha insidente.

Media PNTL.

Prezidente Republika Fo Posse Ba Komandante Jeral no Segundu Komandante Jeral

IMG_4044

Dili- Prezidente Republika Jose Ramos Horta fo tomada de posse ba komandante Jeral no Segundu Komandante Jeral hodi lidera instituisaun PNTL ba periodu tinan 3 (2023-2025) hodi asegura seguransa ba povu no nasaun RDTL.

Tomada de posse ne’e halao bazeia ba Rezolusaun Governu Nu.11/2023 de 24 marsu hodi nomea Superintendente Xefe Henrique da Costa ba postu Komisariu-Jeral hodi dezempenu funsaun hanesan Komandante Jeral PNTL no Rezolusaun Governu Nu.12/2023 de 24 marsu 2023 promove no nomeia Superintendente Xefe Pedro Belo ba postu Komisariu atu dezempena funsaun hanesan Segundu Komandante Jeral.

Prezidente Republika Jose Ramos Horta hateten ohin ita fo posse, ita sai testemuñu ba Komandante Jeral Komisariu-Jeral Polisia Henrique da Costa no Segundu Komandante Jeral Komisariu Polisia Pedro Belo. Ba Komandante Jeral no Segundu Komandante Jeral Hau aprejenta hau nia votus ho fuan ho laran imi bele kaer imi nia knar ne’ebe todan, estadu entrega ba Imi ho prinsipiu valor sira hanesan Disiplina, Honra no Dever loron-loron iha imi nia kakutak no Imi nia fuan, Nia hato’o asuntu ne’e iha deskursu iha Kuartel UEP Bairo-Pite Dili, segunda (27/03).

Nia hatutan Imi nia kurikulum Profesional, Akademiku, Imi nia instoria servisu publiku ne’e hanesan promesa garantia Imi hatene kaer instituisaun ida ne’e ho valor as teb-tebes no apartidarismu politiku, Imi sei kontinua halo esforsu husi antesesores sira hotu iha kotuk iha luta kontra infiltrasaun krime organizadu iha rai laran, iha tempu badak Hau hakarak halo dialogu ho Komandu foun.

Ba Komandante Jeral sesante Komisariu Polisia Faustino da Costa no Segundu Komandante Jeral Komisariu Polisia Mateus Fernandes agradesmentu ba imi nia servisu ba nasaun, imi servisu todan durante krize boot ne’ebe rai Timor-Leste infrenta liu-liu krize politika, Inundasaun, COVID-19 Hau akompaña Imi nia servisu hotu-hotu ba Forsa sira hakoak boot obrigadu e susesu.

Iha okajiaun ne’e Ministru Interior em subtituisaun Antonio Armindo hateten sai sasin ba progresu no prosesu mudansa tonka estafeta Komandu PNTL husi Komandante Jeral sesante Komisariu Polisia Faustino da Costa no Segundu Komandante Jeral sesante Komisariu Polisia Mateus Fernandes ba fali Komandante Jeral PNTL foun Komisariu-Jeral Polisia Henrique da Costa ho fitun rua (2) no Segundu Komandante Jeral PNTL foun Komisariu Polisia Pedro Belo ho fitun ida (1).

Nia hatutan kongratula no parabeniza Komandante Jeral no Segundu Komandante Jeral foun ne’ebe maka simu tomada de posse ohin hodi kontinua lidera instituisaun PNTL ba periodu hirak tuir mai ho kedas trabalho de casa prepara planu operasaun hodi asegura lalaok Eleisaun Parlamentar 2023 ho diak no hakamtek.

Tatoli hela lia menon ba Ita boot nain rua (2) favor mantein disiplina, profesionalismu PNTL nian iha servisu manutensaun Lei no Ordem, ejekuta servisu ho sentidu empresial, kontinua respeta dignidade humanu iha imi nia teatru operasaun ho meius apropriadu no legal sira. Laiha kompromi ho kriminoju sira, Se F-FDTL povu nia oan mane da huluk maka PNTL nia oan mane ikus.

“Komandante Jeral foun tenke atualija ho dezafiu siklu 21 ninian, kreativu, proativu hodi mellora instituisaun PNTL nia performansia, tenke haburas koperasaun institusional ho entidade seluk tuir dekretu lei Nu.69/2022 konaba estatutu PNTL iha artigu 3 klaramente estipula katak membru PNTL pensamentu ho komportamentu tenke refleta em tudo sentido disiplina no moral,”dehan Ministru.

Iha okajiaun ne’e Komandante Jeral PNTL Komisariu-Jeral Polisia Henrique da Costa hateten uluk nanain, ha’u Komandante-Jerál Henrique da Costa no Segundu Komandante-Jerál Pedro Belo hato’o ami-nia agradesimentu ba governu ne’ebé lidera husi S.E. Primeiru Ministru no Ministru Interiór Jenerál Reformadu Taur Matan Ruak ba konfiansa ne’ebé deposita mai ha’u no ha’u-nia Segundu Komandante-Jerál  ba tinan tolu oin mai.

Nia hatutan Hau no Segundu Komandante Jeral sei halao programa prioridade lima (5) durante ami nia mandate maka hanesan: Mellora jestaun instituisaun, Haforsa lei no harmoniza lejizlasaun, hametin Kooperasaun institusionál, Mellora Atendimentu  ba Públiku no Hametin pás no estabilidade seguransa interna.

Ami hatene katak prioridade sira iha leten todan no presiza servisu maka’as, maibé ami fiar katak servisu iha ekipa ho parte hotu iha governu, ho komunidade, sosiedade sivíl no parseiru sira hotu, ita sei ultrapasa obstaklu sira ho di’ak no kontinua alkansa ami-nia objetivu hodi mantein Lei no Orden no proteje ba direitu no liverdade iha ita nia nasaun furak ida-ne’e.

Serimonia solene ne’e partisipa husi Prezidente Parlamentu Nasional Aniceto Guterres, Prezidente Tribunal Rekursu Dr. Deolindo dos Santos, Ministru Interior emsubtituisaun Antonio Armindo, Ministru Defeza Filomeno Paixao, Xefe Estadu Maior Jeneral F-FDTL Falur Rate Laek, Deputadu sira, KAPOLDA NTT ho komitiva, Adidu Seguransa KBRI, Korpus Diplomatikus, Parseru Dezenvolvimentu, Sosiedade Sivil, Komandante Munisipiu, Komandante Unidade, Ofisiais Superior, Ofisiais Inspetor, Sarjentu, Ajentes, Familia boot PNTL no kombidadu sira. Media PNTL

Aniversariu PNTL ba dala XXIII

IMG_4043

Prezidente Republika Husu Atu halo Reflesaun

Dili-Prezidente Republika husu ba Instituisaun PNTL ho nia emar sira atu halo reflesaun ba servisu ne’ebe maka halao tia ona durante tinan 23 nia laran hodi mantein servisu ne’ebe diak ona no hadia diak liutan.

Prezidente Republika Dr.Jose Ramos Horta hateten Tinan 23 ona iha ita nia Polisia Nasional Timor-Leste hahu nia fundasaun iha tinan 2002, bainhira ita selebra instituisaun ruma nia tinan ita halo hanesan selebrasaun festa maibe ita tenke halo mos reflesaun entre portagonistas ajente politiku e operasionais sobre estadu da instituisaun hodi hare progresu ne’ebe ita iha hodi hametin liutan maibe ita buka mos identifika dezafiu hadia buat ne’ebe halo sala no halo inovasaun maibe realista e labele promote barak sukat didiak Timor-Leste ninia produtu interna bruto iha kapasidade finansera, husu pergunta buat ne’ebe ita mehi, buat ne’ebe ita propoin sustentavel kalae, labele halo promesa oin-oin ne’ebe la reflete ita nia realidade ekonomika, Nia hato’o asuntu ne’e iha deskursu serimonia aniversariu iha Kuatrtel UEP Bairo-Pite Dili, segunda (27/03)

Nia hatutan orgulu dalan ne’ebe PNTL lao iha tinan 23 nia laran iha dezenvolvimentu operasional, institusional iha kontribusaun diak ba defeza legalidade demokratika nasional garantia seguransa ba ema, ema nia propriedade, defeza ba diretu sidadaun sira hotu-hotu. Ita hatene dalan ida ne’e laos dalan los no iha tetuk deit ita rasik hotu-hotu testemuno iha tinan hirak ne’e nia laran iha soke grave, iha hakiduk vida lubuk ida lakon.

Nota pojitivu ida Hau rejista kriasaun departamentu formasaun ne’ebe tuir estratejia politika kualifikasaun rekursus humanus iha PNTL ho todan ba Sentru Formasaun Polisia (CFP), ba Unidade Espesial sira ba misaun atu asegura iha inplementasaun ho koordenasaun metin.

Hau fo parabens rekonyesmentu ba medida prioritaria ida ne’ebe foin daudaun halo atu kanalija investimentu liutan ba promosaun formasaun espesializada ba membru sira atual iha forsa polisial.

“Ba Ofisial sira hotu-hotu, Sarjentu, Ajente PNTL hau hakarak fo sai Hau nia rekonyesementu ba esforsu no sakrifisiu ne‘ebe loro-loron imi halo iha komprimentu imi nia misaun maske iha difikuldade, dezafiu oin-oin imi buka sempre halo imi nia misaun ho integridade no entrega aan total,”dehan Horta.

Parabens mos ba Lei Organika ne’ebe maka foin daudaun adopta ne’ebe tuir estratejia ida atu halo promosaun ba igualdadedo  jeneru não Diskriminasaun iha PNTL nia laran, ne’e signifika mos iha pojisaun Komandu no labele buat sira ne’e ita  halo hanesan simboliku deit. Ita tenke halo investimentu boot liu laos deit iha PNTL no F-FDTL maibe iha instituisaun hotu-hotu estadu nian tenke iha investimentu ba promosaun igualdade do jeneru.

Iha okajiaun ne’e Ministru Interior em subtituisaun Antonio Armindo hateten tuir Dekretu Lei Nu. 55/2022 konaba Organika PNTL iha artigu 2. Natureza hakalaken katak PNTL maka forsa unifrmizadu ho kilat halo parte integra iha admistrasaun direta estadu nian no ejisti iha teritoriu nasional no organizasaun unitarial iha funsionamentu institusional depende ba membru governu ne’ebe mak responsavel ba seguransa interna maka Ministeriu Interior.

Filosofia Aparatur Polisia iha mundu tomak mak fo garantia ba inplementasaun lei no ordem. Lei no Ordem mak kondisaun sosial ida ne’ebe mak ideal refleta liu husi normas, regulamentus Diretris no regras sira konaba valores orentasaun no prinsipiu legais ne’ebe mak vigora iha konstituisaun no iha nasaun RDTL.

“Hakarak fo parabens ba membru PNTL tomak ne’ebe maka ohin halo aniversariu ba dala 23,”.    Imi tenke leal ba RDTL tuir konstituisaun haruka, hatudu sentidfu estadu liu ba ema hotu, sidadaun estranjeru no sidadaun nasional bele hetan protesaun no atendementu publiku ne’ebe hakmatek sem diskriminasaun.

Ami sujere katak komesa alerta masimu no adopta toleransia zero ba kualker atus ne’ebe maka perturba ordem publiku ou karik ho tendensia atu estraga povu iha festa demokrasia hodi eleje sira nia reprejentante ba VI legislatura iha casa do povu Parlamentu Nasional.

Agora povu doben nia hakmatek iha instituisaun PNTL nia liiman, diak liu Evita involve aan iha partidu politiku no halo politiku pratiku sira foku deit bai mi nia knar prinsipal servisu deit ba RDTL tuir konstituisaun haruka no leal deit ba nasaun no rona orentasaun husi Ministru Interior.

 Entretantu Komandante jeral komisariu-jeral Polisia Henrique da Costa hato’o parabens ba  PNTL hotu feto no mane ne’ebé ho firmeza nafatin serví iha instituisaun ida-ne’e no ita-nia nasaun dezde PNTL harii liuhusi kontinuasaun prátika  dixiplina di’ak, hatudu respeitu ba ita-nia komunidade no  povu sira, no liuhusi kontinuasaun dezenvolvimentu profesionál, ita sei kontinua dezenvolve atu sai forsa polísia ida  ne’ebé modernu, hodi hetan respeitu husi ita-nia komunidade, servidór, governu no parseiru sira.

Nia hatutan hanesan Komandante-Jerál husu nafatin imi atu komporta didi’ak no aplika matenek sira ne’ebé imi konkista ona durante tinan 23 hodi serví ita-nia komunidade.

Serimonia aniversariu ne’e kompleta ho entrega medalha Meritu de Seguransa Publika ba Komandante Jeral sesante Komisariu Polisia Faustino da Costa no Segundu Komandante Jeral sesante Komisariu Polisia Mateus Fernandes, Entrega Medalha grau de Prata ba Superintendente Calisto Gonzaga no inspector Xefe honorio Assis.

Halao mos promosaun Diviza por Distincão ba Komandante PNTL munisipiu Bobonaro Antonino Mauluta, Komandante munisipiu Ermera Justino Menezes no Komandante munisipiu Baucau Antonio de Sá husi Postu Superintendente ba Superintendente Xefe, Alende ne’e halo mos promosaun Diviza por Escolha ba Xefe Departamentu Investigasaun Kriminal Jorge Monteiro husi postu Superintendente ba Superintendente Xefe.

Hafoin ne’e to’o momentu inportante no as liu maka Prezidente Republika Dr. Jose Ramos Horta fo tomada de Posse no tuila Diviza ba Komandante Jeral PNTL Komisariu-Jeral Polisia Henrique da Costa no Segundu Komandante Jeral Komisariu Polisia Pedro Belo.

Serimonia ne’e anima husi Drum band SAJOBRIL no Amizade Band.

Partisipa husi Prezidente Parlamentu Nasional Aniceto Guterres, Prezidente Tribunal Rekursu Dr. Deolindo dos Santos, Ministru Defeza Filomeno Paixao, Xefe Estadu Maior Jeneral F-FDTL Falur Rate Laek, Deputadu sira, KAPOLDA NTT ho komitiva, Adidu Seguransa KBRI, Korpus Diplomatikus, Parseru Dezenvolvimentu, Sosiedade Sivil, Komandante Munisipiu, Komandante Unidade, Ofisiais Superior, Ofisiais Inspetor, Sarjentu, Ajentes, Familia boot PNTL no kombidadu sira. Media PNTL

Xefe Estadu Kongratula Servisu Komandu PNTL

IMG_3950

Dili, Prezidente Repúblika Demokratika Timor-Leste (PR-RDTL) Dr.José Manuel Ramos Horta kongratula servisu Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) durante ne’e hodi asegura seguransa interna iha Timor-Leste. PNTL iha loron 27 Marsu tinan 2023 selebra ninia Aniversariu ba dala 23 no tomada de posse ba Komandante Jerál no Segundu Komandante Jerál foun ba periodu tinan tolu oin mai (2023-2026).

Xefe Estadu hato’o ninia Parabéns ba Komandante Jerál PNTL foun Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa no Segundu Komandante Jerál Komisariu Polísia Pedro Belo ne’ebe maka governu tau fiar hodi lidera instituisaun PNTL iha tinan 2023 to’o 2026.

“Parabéns mós ba Komandante Jerál sesante Komisariu Polísia Faustino da Costa ho ninia Segundu Komandante Jerál Komisariu Polísia Mateus Fernandes no ba sira ne’ebe servi kaer seguransa interna iha Timor-Leste, lori nasaun lian obrigadu ba sira nia sakrifisiu”, informa Xefe Estadu RDTL ne’e.

 PR RDTL ne’e espera katak ho tempu mai ne’e, tempu eleisaun lao dadaun, akontese dadaun Polísia tau matan atu garante seguransa didiak no ho imparsialidade no hau espera katak partidu sira mós kolabora atu eleisaun ne’e lao diak, hau espera katak STAE kolabora atu eleisaun lao diak tanba wainhira STAE ema deskonfia STAE nia neutralidade la fiar karik, partidu politiku sira komesa tensaun bo’ot.

“Ne’e duni orgaun eleitoral sira hanesan CNE, STAE no Polísia tenke hatudu profesionalizmu sen porsentu (100%)”, afirma PR RDTL ne’e.

Media PNTL.

Investigador VPU Partisipa Kursu Investigasaun Abuzu Sexual

IMG_1886

Dili- Investigador husi Unidade Pessoa Vulneravel (VPU-sigla ingles) partisipa kursu investigasaun ba abuzu sexual no abuzu ba labarik hodi aumenta konyesmentu no hasae abilidade atu fo atendementu ne’ebe diak ba vitima sira.

Reprejentante Komandante Jeral PNTL Superintendente Xefe Polisia Arquimino Ramos hateten liu husi formasaun hirak ne’e atu prepara membru sira hodi halo kualidade atendementu ne’e diak, Ami ejiji ba membru sira hafoin hetan tia formasaun sira ba aplika konyesmentu ne’ebe sira hetan ho diak, Nia hato’o suntu ne’e ba Jornalista sira iha CFP Comoro Dili, segunda (14/11)

Nia hatutuan Kursu ne’e fahe ba sesaun rua kompostu husi sesaun informasaun ba Xefe VPU sira durante loron tolu ho materia foka liu konaba oinsa sira lida ho vitima sira ne’ebe trauma, abuzu sexual no abuzu ba menor sira ne’ebe trauma oinsa maka sira atu atua hahu husi Xefe sira oinsa atu organiza, oinsa rekola informasaun, investigasaun no oinsa refere vitima sira. Ba investigador sira foka liu konaba oinsa foti deklarasaun husi vitima sira, testamuña, suspetu no oinsa asegura fatin lokal krime nian, oinsa ezamina fatin krime.

IMG_1857

Kursu ne’e halao durante semana rua (14-25 novembru) ba Investigador sira no (loron 3 ba Xefe VPU husi munisipiu 13 no RAEOA) ho partisipante hamutuk nain 23.

Entretantu Xefe Servisu Investigasaun Kriminal (SIK) Superintendente Polisia Jorge Monteiro hateten Investigador sira tenke halo esforsu no posibilidade hodi bele aproveta oportunidade diak atu bele iha benefisiu ba aan rasaik no Instituisaun PNTL, relasiona ho programa formasaun no kapasitasaun nia inportansia katak tenke iha frame work ida konaba formasaun no kapasitasaun atu nune’e ita bele hatene no sukat ita nia nivel konyesementu no abilidade husi formasaun no kapasitasaun ne’ebe ita partisipa.

“Hau nia esperansa no espetativa ida katak kursu ida ne’e bele Eleva ita boot sira nia konyesmentu, kapasidade, siensia no abilidade iha area oinvestigasaun criminal ninian espesialmente iha kazu abuzu sexual nomos violasaun ssexual,” dehan Monteiro.

Iha okajiaun ne’e Komandante TLPDP Superintendent Daren Booy hateten programa ida ne’e espesializadu liga ba kursu ba investigador nian ne’ebe liga ba kazu violasaun sexual no violasaun hasoru labarik. Responsabilidade investigador sira nian maka oinsa akompaña prosesu hahu to final tanba vitima husi kazu abuzu sexual no violasaun hasoru labarik sira nudar vitima ne’ebe maka vulneravel liu iha ita nia sosiedade no komunidade.

Nia hatutan kursu ne’e realiza ho parseria ho UNDP no COICA atu fornese konyesementu no abilidade ba investigador sira husi VPU atu aplika iha servisu fatin, no inisiativa seluk husi parseria ida ne’e dezenvolve kaderneta (buku saku) ne’ebe maka hakerek informasaun ne’ebe ligadu ho lei nune’e investigador sira uza hanesan mata dalan wainhira halao servisu.

Partisipa iha abertura kursu ne’e, Xefe VPU nasional Inspetur Polisia Ricardo da Costa, Xefe VPU munisipiu 13 no RAEOA, Investigador husi munisipiu no parseru sira. Media PNTL

Komandu Jeral Louva Guvernu hodi Konstrui Postu Seguransa Ba PNTL iha Fronteira Tomak

315318249_193842973155289_5495919401604475648_n

RAEOA, 13 novembru 2022 Vise-Ministru Interior (VMI), Antonio Armindo, hamutuk ho Embaixador Australia Interinu, Bryce Hutchesson, Komandante Jeral PNTL Interinu, Superintendente Xefe Polisia Jose Neto Mok, no-mos Superintendente Darren Booy, nu’udar komandante ba Programa Dezenvolvimentu Polísia Timor-Leste (TLPDP), halo inagurasaun ba postu seguransa Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF) Santija Sakato, ne’ebe lokaliza iha Aldeia Sakato, Suku Nipani, Sub-Rejiaun Pante Makasar, Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-cuse Ambeno, (RAEOA).

Sekretariu rejional ba asuntu Rai no Propriedade RAEOA, Antonio Hermenegildo da Costa, hateten ho estabelesementu postu foun ne’e UPF bele halo kontrolu diak liutan liña fronteira iha area refere.

“Uluk nanain hato’o obrigado wain ba Vise-Ministru Interior no hakarak fo Parabens mos ba komunidade Suku Nipani tanba ohin loron abut metin tan agradese ba nai ulun sira mai entrega postu ba ita. Ohin ita halo serimonia inagurasaun ba postu vizilansia ida ne’e hau bele dehan lutu ba komunidade Suku Nipani semakin metin hodi UPF bele utiliza atu halo patrulamentu ba area fronteira”, dehan Hermenegildo, iha Aldeia Sakato, Suku Nipani, Sub-Rejiaun Pante Makasar.

Sekretariua Rejional ne’e mos hatutan ho prezensa postus seguransa ne’e laos atu hakotu relasaun ho familia sira iha Indonezia mai maibe tanba nasaun ida tenke iha nia fronteira.

“Hare ba kostume tradisaun rua ne’e ita mesak ida deit babain ema dehan Atoni Metok. Tanba ne’e atu fo hanoin ba komunidade tomak katak ita nia kultura ida deit ho prezensa postu ida ne’e karik atu hasoru malu ka selebra seremonia tradisional ruma iha sorin balu bele liu hosi postu ida ne’e”, sujere.

Entretantu, Bryce Hutchesson, hateten konstrusaun postu UPF foun ne’e hanesan kontribuisaun ba komunidade sira iha Suku Nipani.

“Ida ne’e hanesan vizita dahuluk no hau haksolok tebes mai iha Oecusse tanba fatin ne’ebe diak tebes. Konstrusaun postu ne’e hanesan kontribuisaun ida ba komunidade iha Oecusse. Hau hakarak kongratula Vise-Ministru Interir, Autoridade seguransa sira hosi Indonezia, Autoridade RAEOA, hau nia kolega Daren Buoy no komunidade sira ne’ebe hola parte iha fatin ida ne’e.” esplika Bryce.

Diplomata Australia ne’e hateten, iha tinan 2021 mosu pandemia global liu hosi virus Covid-19 afeta ba nasaun hotu iha mundu no momentu ne’e PNTL halo nia papel importante ba nasaun hodi asegura fronteira hodi virus ne’e labele afeta no daet makas ba komunidade.

“Postu ne’ebe hari kompleta kedas ho akomodasaun, solar painel, sanitasaun, be-mos no fasilidade tein nian. Programa ne’e susesu tebes tanba ne’e hau hakarak rekunese esforsu hosi Vise Ministru Interior no Primeiru Ministru ba susesu ne’ebe sira halo” relata.

Nia hatutan, Guvernu Australia iha komitmentu hodi halo relasaun diak hametin kooperasaun iha area seguransa, tanba ne’e TLPDP iha komprimisiu hari tan postu adisional ba PNTL iha nia mandatu.

Iha biban ne’e Komandante Jeral interinu, Superintendete Xefi Polisia Jose Neto Mok, lori Komandu Jeral nia naran hato’o agradese ba Guvernu ne’ebe lidera hosi Primeiru-Ministruhodi halo obra refere.

“Hau lori Komandu Jeral nia naran kongratula Primeiru-Ministru no Vise-Ministru Interior nia esforsu, hodi halo postu seguransa ne’e iha linña fronteira.Ba Vise Ministru Interior hau atu dehan katak ita bot ema ida joven ho enerjia ida makas tebes. Hau hare ona esforsu barak ona mak ita bot halo liu-liu defende makas iha Parlamentu Nasional hodi hare ba nesisidade polisia nian iha fronteira ne’ebe karik ita hare direta mata ben mos bele monu”, haktuir komandante Neto Mok.

“Ami fiar ho kapasidade ne’ebe iha postu hamutuk 54 persija hadia liu-liu iha Oesilo presija tau matan hodi hadia tanba ami ba hare triste tebes tanba membru sira nia toba fatin no armamentu falta tebes. Tanba ne’e hau rekomenda ba Guvernu tau matan nafatin ikus liu obrigado wain no kontinua luta nafatin iha dia 18 diskusaun ho deputadu sira iha Parlamentu Nasional hodi bele hadia PNTL sai diak liutan”, dehan tan.

Antes termina komandante Jeral Interinu ne’e mos husu ba komandante UPF halo kontrola hodi sai hanesan liman ain Komandu nian no nia mos husu ba komandante postu foun para asegura ho diak buka atu mantein postu nia hijieniu karik buat ne’ebe at buka atu relata hodi troka kedas.

Iha fatin hanesan, Vise-Ministru Interior, Antonio Armindo, iha nia diskursu hato’o agradese wain ba komunidade sira iha Suku Nipani, ne’ebe oferese ona rai ba estadu hodi konstrui postu refere.

“Iha ne’e hau atu koalia badak deit hodi Guvernu nia naran hakarak agradese ba rai nain no komunidade iha Suku Nipani tomak, ne’ebe ho boa vontade fo rai ba estadu hodi konstrui postu nune’e bele haforsa servisu kontrolu seguransa iha fronteira no asaun ida ne’e ita Guvernu konsidera hanesan kontribuisaun ba estadu”, esplika Vise Antonio Armindo.

Nia dehan, estabelesementu postu ne’e laos atu hapara ligasaun iha fronteira maibe nudar soberania tenke halo postu hodi defende nasaun nia nia fronteira no wainhira komunidade sira atu halo atividade ruma ne’ebe iha ralasaun familia iha mota sorin mos liu deit hosi postu legal ida ne’e.

Governante ne’e mos hateten katak, konstrusaun postu ne’e hari tanba iha kontribuisaun hosi Guvernu Timor-Leste no hetan fundu komplementar hosi Guvernu Australia liu hosi TLPDP.

“Inisitiva hari postu ne’e hosi Guvernu Timor-Leste rasik no Guvernu Australia mos apoiu liu hosi TLPDP nudar parseria estadu nian ba apoiu PNTL iha tempu naruk. Atu dehan mos katak postu integradu ne’e ita nia asesor Arquitetu Nerio hosi Gabinete Primeiru Ministru maka dezenha ho orsamentu fundu Covid-19 nian hodi konstrui postu hamutuk 13 iha fronteira, maibe hare ba obra ne’ebe bot ita husu apoiu ba Australia liu hosi TLPDP sira apoia tan orsamentu hodi komplementa”, salienta.

Seremonia ne’e hetan partisipasaun hosi Komandante UPF, Komandante TLPDP, Komandante PNTL RAEOA, Ofisiais forsa seguransa rua hois Indonezia TNI no POLRI, Diretor Jeral Administrasaun Finansas MI, Autoridade Aduaneira, Karantina, Autoridade Lokal, PDHJ, lider relijoazu, lia nain, estudante no komunidade sira ne’ebe hela besik iha area refere. Fontes: Media Relasaun Publika MI  

 

Grupu Deskuñesidu Tuda Rahun Uma Iha Balibar no Hakanek Joven Ida

314634022_1562478764213119_6118425239406486842_n

Dili, 08 novembru 2022 (SRP) – Polisia nasional Timor-Leste, buka tuir autor ne’ebe envolve iha kazu asaltu hodi hakanek vitima Agostinha Jose Pereira Neves, tinan 28 no tuda rahun uma iha area Balibar foho leten ne’ebe lokaliza iha Aldea Raikuak, Suku Lahane Osidental, Postu Administrativu Vera-Cruz, Munisipiu Dili.

Tuir deklarasaun husi vitima hanesan uma nain Wilson Jose Pereira Neves, hateten asaun ne’ebe konsidera tentativa homesidiu ne’e akontese iha segunda (07/11), tuku 01h30 madrugada wainhira vitima hamutuk ho familia sei deskansa hela.

“Ami hamutuk ho familia toba hotu hela derepente ema komesa tuda fatuk ba uma leten no hakilar dehan “ne’e sete-sete imi halimar imi mate tan”, rona ida ne’e ami sente tauk hodi nonok deit iha uma laran no hau rasik telfone kedas ba polisia husu ajuda. Maibe lakleur deit iha oras tuku rua resin sira komesa mai besik falun oin ho sira nia faru uza sasan kroat baku mate ahi oan iha ferik katuas nia rate oin no kontinua uza besi meik baku rahun vidru janela 3 hodi kona Atina nia oin no sira sona diman iha odamatan vidru rahun hotu sorte maun sira polisia mai lalais selae sira tenta atu oho ami iha uma laran”, dehan, Wilson.

Nia dehan, wainhira grupu deskunesidu ne’e halo asalta sira hare PNTL komesa sai hosi foho lolon mai nia sira konsege halai sa’e liu ba foho leten.

Hafoin akontesementu ekipa konjunta Servisu Informasaun Polísia Nasionál (SIPN-PNTL), hamutuk ho Servisu Informasaun Militár (SIM-F-FDTL), junta ho J2, Unidade Informasaun Falintil, S2, toó kedas fatin akontesementu hodi hakalma situasaun no transporta kedas vitima ba ambulansia hodi halao tratamentu.

Entertantu Vitima Agostinha Jose Pereira Neves, deklara nia hetan sona iha parte hasan karuk no durante ne’e nia laiha inimigu ho ema se deit tanba hanoin deit mak nia servisu.

“Hau servisu cleaner iha hotel Bidau ema sira ne’e ami ladun kuñese maibe hau hare mane isin badak ida hakilar sona tama besi meik mai hau nia oin ne’e nia lian hau deskunfia ami nia vizinha maibe hau lakoi dun ema”, dehan Agostinha.

Agostinha kondena hahalok krime ne’ebe akontese no husu PNTL buka tuir suspeitu hirak ne’ebe envolve iha kazu refere nune’e sira labele moris iha trauma nia laran.

Parte SIPN mos kontatu kedas ba Eskuadra PNTL Nain-Feto hodi rekolla informasaun no buka tuir autor sira ne’ebe envolve iha asaun brutal ne’e. Ho situasaun ne’e PNTL envolve BOP, COE no Eskuadra Nain-Feto hodi asegura vitima nia uma hodi garante hakmatek no halakon trauma ba kik oan sira.

Forsa Rua Hakalma Jovem Sira Tuda Malu Iha Dalan Publiku Ne’ebe Rezulta Uma Barak Mak Estragus

 313407203_1561788017615527_82909022037801449_n

Dili, 07 novembru 2022 – Hafoin ba halot mate isin Clementino Borges iha Suku Dare, Postu-Administrativu Vera-Cruz, Munisípiu Dili, joven barak fila ho konvoi mai Dili mosu kedas konfrontu tuda malu entre joven iha area Nahaek no Balide rezulta uma barak hetan estragus.

Polísia konsidera asaun tuda-malu entre grupu joven ne’ebé akontese iha loron domingu (06/11/22) tuku 4 loro kraik ne’e afeta situasaun seguransa no movimentu transporte publiku tanba ne’e Komandu PNTL Munisipiu Dili husu apoiu koloka membru PNTL, BOP, COE no Polisia Militar ba area refere hodi hakalma situasaun nune’e labele kontinua tuda malu.

Iha akontesementu ne’e Eskuadra PNTL Vera-Cruz tiru gas lakrimozoniu ho lian makas hakilar atu jovem sira para asaun brutal maibe sira kontinua tuda malu nuneé ekipa konjunta Servisu Informasaun Polísia Nasionál (SIPN-PNTL), hamutuk ho Servisu Informasaun Militár (SIM-F-FDTL), junta ho J2, Unidade Informasaun Falintil, S2, sente triste haree joven agora la hadomi malu tanba tuda malu iha dalan publiku inklui halo trauma ba labarik kik, feto no inan faluk sira hela iha Estrada ninin nune’e foti inisiativa tiru hodi hakalma situasaun.

Hosi asaun brutal hirak ne’e fo lisaun mai ita katak Nasaun Timor-Leste ukun an ona liu dékada rua, hamriik hanesan Estadu de direitu Demokrátiku. Progresu oi-oin akontese hodi halo mudansa ba povu timor-oan sira hotu. Politikamente Timor-Leste iha korajem hodi konfia ba susesu luta Libertasaun Nasional iha ne’ebé Joventude barak mak fo kontribuisaun ba luta libertasaun ida ne’e ba interese ida deit atu hetan “ukun rasik an maibe ohin loron balu lakon ona nia sentidu.

Sentidu ukun rasik an, lori signifikadu boot ba povu Timor-Leste, iha ne’ebé Povu Timor oan sira ‘hakore an’ livre hosi okupasaun no luta ba libertasaun nasional Joventude wa’in sai vítima. Tanba deit hakarak ukun rasik an no moris iha liberdade tuir valor demokrasia. Maske nune’e Joventude barak sei nafatin iha ispíritu nasionalizmu no patriotizmu forte ba luta ukun rasik an.

Media Serviços Relações Públicas

Durante Loron Finadu, PNTL Rezista Kazu Asidente Hamutuk Neen

IMGL3076

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) durante loron Finadu hahu’u husi loron 29 fulan Outubru to’o loron 03 fulan Novembru tinan ne’e, rezista kazu asidente hamutuk neen ne’ebe maka akontese iha terioriu Timor laran tomak.

Porta Voz Komandu PNTL Superintendente Xefe Arnaldo de Araújo liu husi Konferensia Imprensa sexta-feira (04/11) ne’e hateten maske akontese asidente no insidente balun maibé situasaun seguransa en jerál iha teritoriu laran lao diak no hakmatek.

“Durante finadu ema na’in neen maka mate tanba asidente maka hanesan iha loron 29 fulan Outubru ema ida mate no ida hetan kanek tanba hetan asidente iha munisipiu Manatuto wainhira sai husi uma mai Estrada, no iha loron 30 fulan Outubru ema ida mate iha munisipiu Baucau iha ne’ebe kamioneta ida halai kontra diresaun/lalos ba soke motor ida hodi halai liu tan ba soke motor ida iha ne’ebe vitima tur hela motor leten hodi rezulta ema ne’e mate”, haktuir Porta Voz Komandu PNTL ne’e.

Superintendente Xefe ne’e akresenta tan katak iha loron 31 fulan Outubru no loron 02 fulan Novembru akontese kareta ida soke motor, rezulta ema ida mate. Nune’e ema hamutuk na’in neen maka mate durante loron finadu.

Kazu Asaltu Malu Iha Fatunaba

“Ita hotu hatene katak asaltu malu ne’ebe akontese iha Fatunaba, iha loron kinta-feira (03/11) madrugada, parte NOC simu informasaun husi Komandante PNTL munisipiu Dili katak akontese problema asaltu malu entre grupu rua hanesan grupu arte marsiais no grupu arte rituias, ne’ebe maka rezulta ema ida mate”, hatutan Superintendente Xefe ne’e.

Porta Voz Komandu PNTL ne’e esplika kronologia husi akontesimentu ne’e maka grupu rua tuda malu (77 ho PSHT) iha kalan nia laran no vitima tuir informasaun ne’ebe iha katak nia ba hamrik fali lampra nia okos hafoin grupu husi parte sorin tuda kona nia hafoin vitima monu ba rai, iha momentu ne’eba kedas familia transporta vitima ba Hospital Nasional Guido Valadares maibé la konsege salva no vitima mate tiha ona iha fatin akontesimentu.

“Oras ne’e dadaun PNTL liu husi Servisu Investigasaun Kriminal Nasional (SIKN) halo ona investigasaun ba suspeitu hamutuk na’in 27 inklui feto ida no ema hirak ne’e detein hela iha sela detensaun Komandu PNTL munisipiu Dili, tuir planu aban (05/11) suspeitu hirak ne’e sei submete ba primeiru interogatoriu; iha atuasaun ne’e ekipa konjuntu kompostu husi SIKN, Servisu Informasaun Polísia (SIP) Komandu PNTL munisipiu Dili, SNI, BOP fó apoiu tomak hodi asegura situasaun ida ne’e, no oras ne’e dadaun situasaun iha fatin akontesimentu lao normal no kontroladu tanba ekipa PNTL nafatin asegura hodi evita problema ne’e ninia kontinuasaun”, haktuir Porta Voz Komandu PNTL ne’e.

Vitima husi akontesimentu ne’e ho ninia identidade Clementihno Broges husi grupu PSHT ho idade tinan 25, hela fatin iha Fatunaba.

Media PNTL.

Governu Xina Kontinua Apoiu PNTL

IMG_9861

Dili, Governu Xina liu husi ninia embaixada iha Timor-Leste sexta-feira (28/10) ne’e kontinua apoiu ekipamentus servisu nian ba Komandu Polísia Nasional Timor-leste (PNTL) hodi hala’o kna’ar iha terenu.

Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Faustino da Costa iha ninia intervensaun ba serimonia ne’e hateten PNTL nu’udar institusaun Estadu nian hodi hala’o no implementa Lei no orden no mós tau matan ba Paz iha rai doben Timor-Leste.

“Atu kontinua dezenvolve no kapasita hodi atinzi ninia mehi no misaun instituisaun PNTL nian ninia ema sira maka hahu’u no durante tempu ida ne’e, instituisaun PNTL buka makanizmu oinsa atu bele iha kria kondisaun, ida seluk maka transmite/transforma koñesimentu no abilidade ba membru sira liu-liu dirige sira ba misaun PNTL nian”, tenik Komandante Jerál PNTL ne’e.

Komisariu Polísia ne’e haktuir tan katak ohin ita hotu hamtuk iha fatin ida ne’e hodi simu sasan husi embaixada Xina nia iha Timor-Leste mai iha PNTL, sasan hirak ne’e maka hanesan Boña hamutuk 2000, Biti Kombate hamutuk 1000, Kastete/Stick hamutuk 1000 no Solar Panel hamutuk 100.

“Sasan hirak ne’e nesesita duni ba instituisaun PNTL ninian tanba ita hotu hatene katak dala-wain, ekipamentus básiku sira ne’e difikulta no afeta/implika ba profesionalizmu polisial ninian iha atendimentu iha baze”, hatutan Komisariu Polísia ne’e.

IMG_9869

Autoridade másimu instituisaun Seguransa ne’e afirma tan katak ekipamentus hirak ne’e sei distribui ba iha Komandu munisipiu, eskudra no postu sira iha fronteira. Entretantu, Solar Panel rasik sei distribui ba iha postu Unidade Fronteira ne’ebe maka iha ona maibé ladauk iha eletrisidade. Antes ne’e, iha tinan 2019, PNTL mós hetan ona apoiu husi nasaun Xina liu husi ninia embaixada hanesan Uniforme ba Servisu hamutuk 4500 pares no Kapa Udan nian hamutuk 4500.

Iha fatin hanesan Embaixador Xina iha Timor-Leste Dr.Xiao Jiangou iha ninia diskursu hateten nia parte sente haksolok tanba bele hola parte iha serimonia distribuisaun ekipamentu hirak ne’e ba PNTL. Tuir nia nasaun Xina iha vontade ne’ebe diak atu kontinua kapasita membru PNTL iha futuru.

IMG_1595

“Ekipamentu hirak ne’ebe maka ohin ami oferese ba PNTL ho ninia kustu osan dolar rihun walu, ne’ebe mai husi Polísia Xina ba Polísia Timor-Leste nian hodi bele hala’o sira nia kna’ar ho diak, ami espera apoiu hirak ne’e bele ona ajuda PNTL nia servisu”, haktuir Embaixador Xina iha Timor-Leste ne’e.

Dr.Xiao Jiangou akresenta tan katak iha futuru governu Xina sei nafatin kontinua servisu hamutuk ho governu Timor-Leste atu konsolida politika hamutuk hodi benefesia kooperasaun iha area oin-oin hodi hametin diak liu tan lasu amizade nasaun rua ne’e nian.

Hola parte iha serimonia ne’e Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Faustino da Costa, Segundu Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Mateus Fernandes, Embaixador Xina iha Timor-Leste Dr.Xiao Jiangou, Vise Ministru Interior ninia reprezentante, Komandante Unidade, Xefe Departamentu, Xefe Servisu inklui funsionariu sira iha Kuartél Jerál nian.

Media PNTL.