Dili, Vise Ministru Interior sesante iha Oitavu Governu Konstitusional António Armindo hamutuk ho Sekretariu Estadu Protesaun Sivil sesante Joaquim Amaral iha segunda-feira (03/07) ne’e entrega Relatoriu Servisu durante mandatu ba Ministru Interior foun Nono governu Konstitusional Franscisco Guterres no Sekretariu Estadu Protesaun Sivil Mariano Reis.
Hafoin serimonia ne’ebe hala’o iha salaun enkontru Ministeriu Interior Vila-Verde ba jornalista sira Ministru Interior Franscisco Guterres hateten nia parte agradese ba Vise Ministru Interior sesante no Sekretariu Estadu Protesaun Sivil sesante ne’ebe maka entrega Relatoriu ba servisu hirak ne’ebe maka sira hala’o ona.
“No mós sira briefing kona-ba ba saida maka durante ne’e halo ona, hafoin sei hare’e hodi fó kontinuadade ba servisu balun no sei iha prioridade lubuk maka sei hatu’ur atu ba oin iha loron 120 nia laran pelu menus saida maka ita presiza halo hotu”, tenik Ministeriu Interior Franscisco Guterres.
Ministeriu Interior salienta tan katak iha briefing ne’ebe maka hato’o hanesan kestaun infrastrutura, kestaun politika balun, kestaun servisu operasionais balun inklui protesaun sivil, kona-ba saida maka ami sei halo durante tinan lima mai oin.
“Ami mai atu kontinua halo servisu, hafoin ita buka solusaun ba problema ne’ebe iha atu bele resolve, oinsa ita atu hatu’ur setór seguransa ida ne’ebe maka forte atu bele apoiu ba dezenvolvimentu nasional no ami hahu’u ohin ba oin, ami husu deit hotu-hotu nia kolaborasaun, povu tomak nia kolaborasaun atu ita bele hametin ita nia seguransa nasional atu bele fó kontinuadade ba dezenvolvimentu ne’ebe maka ita hakarak, atu alkansa iha Planu Estratéjiku 2030 ne’e rasik”, informa Ministeriu Interior ne’e.
Membru Governu foun ne’e subliña tan katak ba kestaun sira seluk, hafoin maka ita buka solusaun maibé promote katak iha loron 120 ami sei rezolve problema balun ne’ebe maka presiza rezolve hanesan ohin fó hatene, atu ita bele hala’o servisu ne’e ho diak liu tan. Ita hare’e oinsa bele moderniza ekipamentus no infrastrutura ba PNTL, halo reforma ida ne’ebe diak ba iha sétor seguransa ne’e rasik atu bele hala’o servisu ho diak.
“Iha loron 120 nia laran ami mós sei re-define fila fali kestaun ameasa ba iha países ida ne’e, ameasa ba rai ida ne’e saida, uluk ita hetan tiha ona, re-define ho evoluasaun tempu ne’e atu ita hare’e katak ameasa ne’e ida ne’ebe lolos, atu ita bele dezenvolve setór seguransa atu bele responde ba ameasa sira ne’ebe maka iha, tanba ne’e hau hamutuk ho Sekretariu Estadu Protesaun Sivil foun iha ne’e hamutuk ho instituisaun seguransa tomak atu hare’e kestaun sira ne’e hotu, ita mós prepara Planu Estratéjiku ida atu iha tinan lima ne’e saida maka ita presiza halo”, hakotu membru governu ne’e.
Vise Ministru Interior Sesante Rokomenda ba Ministru Interior Foun Atu Mellora Kondisaun Servisu Fatin
Vise Ministru Interior sesante António Armindo rekomenda ba governu foun atu kontinua mellora infrastrutura ba eskuadra no Komandu PNTL munisipiu sira to’o nasional. Rekomendasaun hirak ne’e hato’o wainhira entrega Relatoriu servisu Vise Ministru Interior sesante ba Ministru Interior foun iha Nono governu Konstitusional.
“Aprezenta mós ba Ministru Interior foun katak iha deseñu foun ne’ebe Pototrait/hanesan deit aplika ba eskuadra hotu iha Timor laran tomak deseñu hanesan eskuadra Dom Aleixo ninian, depois sira nia rekrutamentu ba polísia ne’e sai mós hanesan rekomendasaun ba Ministru foun”, tenik Vise Ministru Interior sesante ne’e.
António Armindo salienta tan katak rekomendasaun seluk ne’ebe maka aprezenta kona-ba Parseiru Internasional sira, atu kontinua nafatin ho ita nia parseiru internasional sira ne’ebe maka servisu hamutuk ho Ministeriu Interior, PNTL, Protesaun Sivil ho Servisu Migrasaun hotu-hotu kontinua nafatin. Aprezenta mós ba Ministru Interior foun katak iha parseiru balun maka sei apoiu nafatin UPM ho Ró no Karreta.
“Rekomendasaun lubuk ida, balun sensitivu ami labele koalia hamutuk ho Diresaun sira seluk iha enkontru maibé ami briefing ona Ministru Interior foun no Sekretariu Estadu Protesaun Sivil foun oinsa bele kontinua, rekomendasaun lubun bazeia ba realidade ne’ebe ita hasoru durante tinan 3 iha ita nia mandatu”, hakotu António Armindo.
Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Henrique da Costa no Segundu Komandante Jerál PNTL Komisaru Polísia Pedro Belo hola parte mós iha serimonia entrega Relatoriu Servisu husi Vise Ministru Interior sesante iha Oitavu Governu Konstitusional ho Sekretariu Estadu Protesaun Sivil sesante ba Ministru Interior foun Nono governu Konstitusional Franscisco Guterres no Sekretariu Estadu Protesaun Sivil Mariano Reis.
Media PNTL.
Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) tersa-feira (27/06) ne’e hala’o reuniaun ida ho ekipa husi Ministeriu Negosiu Estrangeiru no Koperasaun (MNEK) ne’ebe trata kona-ba asuntu Multilaterais ba Misaun Organizasaun Nasoens Unidas (ONU) nian.
Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa iha ninia intervensaun ba enkontru ne’e hateten ohin hanesan oportunidade diak ida ba ita atu hasoru malu no rona mós aprezentasaun balun ne’ebe maka sei hato’o husi Diretúr Jerál MNEK nian ba asuntu Multilaterais ninian mai PNTL.
“Ita hatene katak partisipasaun PNTL ninian iha misaun sira iha rai liur no ita mós partisipa iha aktividade barak ne’ebe maka reprezenta instituisaun ninian iha eventu bo’ot sira, maibé ita hakarak atu rona oinsa ita bele iha preparasaun ida ne’ebe maka diak, karik ba futuru iha oportunidade ruma ita bele partisipa no ita bele kompete hodi hetan rezultadu ne’ebe maka diak”, tenik Komandante Jerál PNTL ne’e.
Komisariu Jerál ne’e salienta tan katak ba futuru enkontru sira hanesan ne’e ita bele hala’o bebeik atu nune’e membru sira ne’e bele iha motivasaun ruma ka preparasaun ruma atu nune’e ba futuru karik iha opirtunidade ruma sira bele kompete diak liu tan. Fiar katak preznesa iha ne’e maske hanesan ba dahuluk ne’ebe maka ita foin realiza maibé ba oin ita hanoin atu bele konvida tan Diretúr Jerál sira seluk husi MNEK nian atu nune’e bele mós mai fó informasaun ruma ba iha ita nia PNTL liu-liu ba superior sira.
“Tanba dala-ruma kona-ba protokolu ninian, hanesan ita hotu hatene agora dadaun ita prepara ann atu tama ba iha membru ASEAN ninian ne’ebe dala-ruma ita mós presiza atu hetan informasaun ruma husi parte MNEK ninian atu nune’e ita bele prepara diak liu tan”, hatutan Komisariu Jerál ne’e.
Iha fatin hanesan Diretúr Jerál MNEK ba asuntu Multilaterais hateten istoria Nasoens Unidas husi funu ba paz ho nia objetivu prinsipal maka atu buka dalan oinsa bele hadame funu ne’ebe akontese entre nasaun sira iha mundu.
Iha parezentasaun ne’e ekipa MNEK hato’o kona-ba istoria Nasoens Unidas nian, estrutura Nasoens Unidas, objetivu prinsipal husi Nasoens Unidas, isu ne’ebe maka durante ne’e debate iha Nasoens Unidas, relasaun Timor-Leste ho Nasoens Unidas ho nia misaun sira iha Timor-Leste, ajenda sira ne’ebe maka Timor-Leste tau hanesan prioridade, oinsa maka Timor-Leste enkaixa ninian an iha politika externa iha Nasoens Unidas, Timor oan sira tama iha sistema Nasoens Unidas, saida maka ita halo ligadu ho organizasaun internasional sira ne’ebe iha.
Hola parte iha sorumutu ne’e Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa akompaña husi Segundu Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Pedro Belo, ekipa MNEK kompostu husi Diretúr Jerál ba asuntu Multilaterais, Diretúr Jerál ba asuntu Nasoens Unidas, Komandante Komandu Operasaun, Inspetúr Jerál, Komandante CFP, Komandante Unidade, Xefe Departamentu, Xefe Servisu sira iha Komandu Jerál inklui membru PNTL sira ne’ebe maka partisipa ona iha misaun ONU nian hanesan iha KOSOVO, Guine Bissau, South Sudan no membru balun ne’ebe pasa ona iha teste Jakarta atu ba misaun ONU nian.
Media PNTL.
Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) hala’o Workshop kona-ba Dezenvolvimentu NOP Ba Prevensaun Asédiu Seksual hodi regula hahalok ne’ebe maka bele hatu’un dignidade umanu ema ida nian nune’e mós ba buat hirak ne’ebe bele estraga instituisaun PNTL.
Segundu Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Pedro Belo hafoin partisipa iha Workshop kona-ba Dezenvolvimentu NOP Ba Prevensaun Asédiu Seksual ne’ebe hala’o iha Centro Formação Polícia (CFP) ba jornalista sira hateten NOP ne’ebe agora dadaun prepara hela halo draf, antes ne’e iha ekipa ida ne’ebe maka halo ona survey ba iha Komandu PNTL munisipiu hotu no Komandu Jerál.
“Rezultadu husi survey ida ne’e maka ekipa traballu ne’ebe kompostu husi parte Jenéru, Jurídiku PNTL nian, nune’e mós husi Justisa sosial ne’ebe maka sira prepara no apoiu mós husi parte TLPDP apoiu finansas no parte tékniku nian, entaun ohin loron ami hamutuk iha ne’e, atu oinsa hasai regras ida hodi regula hahalok ne’ebe hatu’un dignidade umanu ema ida nian nune’e mós ba buat hirak ne’ebe bele estraga instituisaun PNTL”, tenik Segundu Komandante Jerál PNTL ne’e.
Komisariu Polísia ne’e afirma tan katak NOP ida ne’e atu implementa karik ida ne’e finaliza ona tanba ohin ne’e hanesan parte konsultasaun nian ba iha Komandante Komandu PNTL munisipiu sira, atu nune’e wainhira finaliza ona ida ne’e bele sai NOP ne’ebe implementa iha PNTL nia laran.
“Husi rezultadu survey ne’ebe hala’o liu husi meiu entervista ne’ebe maka lao husi ema ida ba ema ida tanba ne’e seidauk iha provas ida ne’ebe hateten katak maioria 75% Asédiu Seksual iha PNTL envolve husi deviza superior sira, tanba ne’e maka ho NOP ida ne’ebe bele regula karik aban bainrua NOP ne’e ita lao ona, atu regula no ema hotu kompriende ona maibé nia hakarak koko hodi halo nafatin hahalok ida ne’e, entaun bele ligadu fila fali ba iha Lei disiplina nian hodi nune’e bele prosesu tuir Lei disiplina ninian”, hatutan Komisariu Polísia ne’e.
NOP ida ne’e sei aplika no regula deit iha PNTL nia laran. NOP ne’e regula ema sira ne’ebe maka hakna’ar ann iha intituisaun PNTL nia laran, tanba Survey ida ne’e halo ba membru PNTL no Komandante sira, hodi nune’e maka ekipa traballu produz NOP ida, ohin halo konsultasaun ba Komandante sira hotu sé karik bele finaliza ou seidauk entaun bele kontinua ho konsultasaun hodi nune’e bele sai NOP ida ne’ebe maka forte ihia futuru ba ema hirak ne’ebe maka hakarak koko atu halo asaun ida ne’e, maka bele aplika NOP refere.
“Hau garante katak ho NOP ida ne’e bele ona reduz ona númeru kazu Asédiu Seksual iha intituisaun PNTL nia laran tanba wainhira iha ona regras maka tenke implmenta, agora fila fali ba asaun ita nian Regas iha ona, Lei iha ona oinsa maka iha Komandante sira foti asaun ida ne’e, karik buat ruma ne’ebe maka akontese durante ne’e iha fatin servisu maibé dalaruma iha ema ruma ne’ebe maka la sente hakmatek tanba atu halo keixa maibé sente tauk maka ho NOP ida ne’e bele ona ajuda atu prevene aktu Asédiu Seksual ne’e mosu nafatin”, hateten Komisariu Polísia ne’e.
Partisipa iha aktividade ne’e Segundu Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Pedro Belo, Komandante Komandu Formasaun no Pesoal, reprezentante Komandante TLPDP, Komandante Komandu PNTL munisipiu 14, Komandante CFP, Komandante Unidade, Xefe Departamentu no Xefe Servisu sira ne’ebe tutela iha Komandu PNTL. Media PNTL.