Xefe Estadu Preukupa Partisipasaun Feto Iha Lideransa Komandu PNTL Nia Laran

2022-08-12-91

Dili, Prezidente Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL) Dr. José Ramos Horta preukupa ho partisipasaun Feto iha lideransa Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) nia laran. Tanba tuir Xefe Estadu nia observasaun kuaze feto laiha iha estrutura Komandu PNTL nian.

Iha entrevista hafoin hala’o enkontru ho estrutura Komandu PNTL iha Vizita Ofisial sexta-feira (12/08) semana kotuk, ba jornalista sira Xefe Estadu hateten observasaun negativa ne’ebe maka nia halo mai Komandu PNTL maka laiha liu partisipasaun feto iha lideransa tanba ne’e Xefe Estadu hakarak hare’e feto laos deit aumenta númeru iha baze.

“Hau hakarak hare’e feto sai Komandante, wainhira laiha feto maka sai Komandante hau sei Veta Orsamentu ba PNTL, tanba hau hare’e númeru ne’e kuaze laiha liu, bele ema atus ida feto oan ida maka iha ne’eba, portantu tinan rua-nulu ona hau hakarak hare’e, aselara ida ne’e, ida ne’e maka únika hau nia observasaun negativa”, tenik Prezidente RDTL ne’e.

Hatan ba preukupasaun husi Prezidente RDTL kona-ba partisipasaun feto iha lideransa Komandu PNTL, Komandante Jerál Komisariu Polísia Faustino da Costa hateten uluk ita iha Komandante munisipiu rua maka feto, maibé agora ida ita haruka hela ba eskola kona-ba Komandu nian no ida agora komanda  hela Komandu munisipiu Likisa.

“Agora problema ida ne’e laos maka foin mosu dadaun iha tempu ida ne’e lae, desde inisiu rekrutamentu iha Regime Konkursu Públiku ba PNTL ne’e hateten kedas, kada rekrutamentu tenke koloka 15% husi feto, agora 15% ita fó maibé kada rekrutamentu nunka atinzi ida ne’e, agora saida maka ami halo iha pasadu (2008) ami halo video badak ida katak iha video ne’e ami uza ofisial femenina sira halo ninia sensibilizaaun hodi hatudu katak feto mós bele”, esplika Komisariu Polísia ne’e.

Autoridade másimu instituisaun Seguransa ne’e afirma liu tan katak karik iha futuru Primeiru Ministru hanesan mós Ministru Interior no Prezidente RDTL mós ohin hato’o atu hare’e didiak situasaun ida ne’e, mas ita bele hahu’u halo sensibilizasaun iha futuru karik iha oportunidade ba rekrutamentu, envolvimentu feto ne’e importante duni ba iha PNTL.

Media PNTL.

Vizita Prezidente RDTL Mai Komandu Jerál PNTL

2022-08-12-25

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) sexta-feira (12/08) semana kotuk ba dahuluk simu vizita husi Prezidente Repúblika Demokrátika Timor-Leste (RDTL) Dr. José Ramos Horta hafoin simu pose nu’udar Xefe Estadu iha loron 20 Maiu tinan 2022. Vizita ofisial ne’e hala’o iha Kuartél Jerál PNTL no simu husi Vise Ministru Interior, Komandante Jerál PNTL ho Segundu Komandante Jerál PNTL hamutuk ho estrutura Komandu Jerál no Komandante Komandu munisipiu 14 inklui RAEOA no mós Komandante TLPDP.

Hafoin vizita, Prezidente RDTL Dr. José Ramos Horta ba jornalista sira hateten tinan lubuk ida ona mak hau la mai iha ne’e (Komandu PNTL) tanba iha aktividade seluk no hau hare’e kompara ho tinan hirak ba kotuk progresu barak tebes iha kualidade profesionalizmu ita nia Forsa Polísia Seguransa, iha ekipamentus laos sufisiente maibé kompara ho uluk Orsamentu Jerál Estadu ne’ebe tau mós ba PNTL iha evolusaun diak iha tinan hirak nia laran.

“Sé hau halo karik avaliasaun ruma ba aktividade sivika, aktividade komportamentu PNTL nian hanesan mós F-FDTL nian, hau iha esperiensia iha area ida ne’e observa iha mundu, rai lubuk ida, iha funsaun barak ne’ebe hau iha ho Nasoens Unidas, hau hateten ita nia Polísia nia komportamentu em termus Lei no Ordem, em termu respeita Direitus Umanus ne’e alta klasifikasaun (Klasifikasaun Diak), iha problema sempre difisil iha instituisaun ho ema barak para ita bele kontrola buat hotu-hotu”, tenik Prezidente RDTL ne’e.

2022-08-12-06

Xefe Estadu ne’e afirma tan katak atu hare’e situasaun Timor nian ita nia Polísia, ita nia Forsa bele orgullu, ballansu ne’ebe hau halo pesoalmente uluk iha tinan 2014 to’o mai tinan 2017 hau dirige Painel ONU nian ida naran ‘Painel de Alto Nivel Para Operações de Paz Á ONU’ ne’e tau matan ba Forsa da Paz, Forsa Polísia rai lubuk ida iha mundu no hau bele kompara, tanba ne’e hau kontente no orgullu.

“Governu tenke tau matan liu tan ba institusaun rua hanesan F-FDTL no PNTL, hau sei hare’e iha Orsamentu Jerál Estadu ne’ebe mai, pontu ida maka hau hare’e diak liu sé governu hakarak tau matan liu ba Forsa rua ne’e (F-FDTL no PNTL) hare’e tok sé bele fó Orsamentu Espesial ba sira para sira bele halo mos aktividade Sosias, Sivikas, Desportivas barak liu; tanba iha tempu Paz, Timor laiha konflitu, ita nia forsa la okupadu ho konflitu armadu ruma, entaun sira iha posibilidade para ajuda komunidade sira, fó meius ba sira, ekipamentus”, salienta Dr. José Ramos Horta.

Premiadu Nobel da Paz ne’e salienta tan katak ekipamentus hirak ne’ebe hau hare‘e iha expozisaun iha nia esplikasaun katak balun diak, balun modernu no balun la funsiona, balun antigu liu ona tenke muda, Parabéns ba sira hotu-hotu, kapasidade PNTL nian tinan hirak nia laran aumenta diak los.

2022-08-12-45

Iha fatin hanesan Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Faustino da Costa ba jornalista sira hateten agradese ba presensa husi Xefe Estadu nian ne’ebe ajenda mai duni husi gabinete Prezidente RDTL nian, vizita ida ne’ebe ba ami hare’e furak no motiva tebes-tebes.

“Vizita ida ne’e hakarak atu koñese mós edifisiu ka instalasaun PNTL nian, aprezentasaun situasaun balun ne’ebe PNTL infrenta no Xefe Estadu hato’o ninia intervensaun, palavras motivasaun ba PNTL, entaun ami foti buat rua maka importante maka hanesan primeiru Prezidente RDTL apresia servisu PNTL nian, desenvolvimentu segundu inisiativa kona-ba identifika ameasas futuru ne’e, importante nesesidades só que ita presiza sukat ho kapasidade estadu no governu ne’e nian”, esplika Komisariu Polísia ne’e.

Iha vizita ofisial ne’e Xefe Esatdu Dr. José Ramos Horta akpompaña husi bainaka sira hanesan Vise Ministru Interior António Armindo, Xefe Esatdu Maior Jeneral  F-FDTL Tenente Jeneral  Falur Rate Laek, Komandante Jerál Komisariu Polísia Faustino da Costa, Segundu Komandante Jerál Komisariu Polísia Mateus Fernandes no Komandante TLPDP Daren Boy hare’e expozisaun husi Funsaun sira PNTL nian, vizita mós edifisiu SIKN, IT PNTL, fatin konstrusaun edifisiu foun Kuartél Jerál no Ofisina PNTL. Hafoin hala’o vizita ba fatin hirak ne’e, Xefe Estadu kontinua kedas hala’o enkontru ho estrutura Komandu PNTL.

Media PNTL.         

Reprejentante PM-MI Inagura Sentru Integradu Jestaun Informasaun Investigasaun Kriminal no IT PNTL

298828410_1482834235473891_5787608512500311146_n

Dili- Reprejentante Primeiru Ministru no Ministru Interior Fidelis Magalhães inagura edifisiu Sentru Integradu Jestaun Informasaun Investigasaun Kriminal no Informatika Teknolojia neébe konstrui husi Parseru TLPDP hodi apoia kapasidade investigasaun no IT PNTL nian.

Fidelis Magalhães hateten Inagurasaun ne’e nudar simbolu koperasaun nasaun belun Australia hodi kontinua muda nafatin ba platamar ida neébe ass liu nakonu tan ho konfiansa entre nasaun rua nudar esforsu governu (Primeiru Ministru-Ministru Interior Taur Matan Ruak), Vice Ministru Interior Antonio Armindo,  Komandante Jeral  no membru sira oinsa atu halo diak liutan servisu PNTL nian neébe ita iha onra ida atu halo melhoramentu hirak neé ho apoiu husi governu no povu Australianu, Nia hato’o asuntu ne’e iha Kuartel Jeral PNTL Kaikoli Dili, kinta (11/08).

Nia hatutan atu Profesionaliza PNTL presija rekursu humanus ne’ebe diak liu ho fasilidade no tekniku ne’ebe diak tanba ne’e maka Governu Konstitusional da-VIII liu husi lideransa Ministru Interior ho nia Vice konsege ona halo medidas barak ne’ebe maka hetan aprovasaun husi  Konsellu Ministru hanesan Estatutu Pessoal PNTL ne’ebe maka aprova iha loron (10/08), Aprova ona Lei Organika, Rezime Salarial Remunatoriu aprova ona ho aumentu %15 ne’ebe hahu husi 23 ba leten ; Komponente save hirak ne’e ba melloramentu institusional PNTL nian mai Konsellu Ministru iha apresiasaun ne’ebe ass no kolaborasaun boot hodi nune’e fasilita ho diskusaun klean no lalais.

298879193_1482834215473893_5019315312182271739_n

Naturalemente governu liu husi orsamentu no diskusaun iha Partamentu ho apoiu husi Deputadu sira sei dudu atu hadia rekursu no jestaun sira PNTL nian wainhira diskuti iha Parlamentu Nasional wainhira ita koalia konaba Orsamentu Jeral Estadu, ita hatene katak para rai ida ne’e bele kontinua estadu nia lejitimidade bele metin ba oin ita presija PNTL ne’ebe maka professional.

“Espera katak ita boot sira bele utiliza fasilidade hirak ne’e ho diak no PNTL tenke kontinua capasity building no aumenta rekursu hodi bele matenek liu hodi kombate kriminal no trava sira ho Lideransa Komandante Jeral ho Segundu Komandante Jeral fiar katak iha tinan 10 oin mai iha fasilidade no ema ho matenek sei diak liu,” Ministru apela.

Iha okanjiaun ne’e Embaxador Australia iha Timor Leste William Costtelo hateten Governu Australia liu husi Timor-Leste Police Development Program ( TLPDP) iha komprimisiu atu hamutuk ho Timor-Leste hodi servisu ho PNTL atu asegura no hametin seguransa ba povu no nasaun.

Edifisiu ne’e kompleta ho Sala tau sasan evidensia, sala entrevista ba vitima labarik ne’ebe vulneravel, sala detensaun, laboratorium forensic ho kualidade bazeia ba konseptu ne’ebe maka estabelese iha Australia no Rejiaun Pasifiku ne’ebe akumula parseru sira atu servisu hamutuk.

Entretantu edifisiu IT kompleta ho fasilidade ne’ebe modern atu fasilita imi nia servisu no nafatin dezenvolve nia aan iha area Informatika teknolojia ne’ebe komprimitidu ona husi TLPDP hodi hari edifisiu ida ne’e.

Entretantu Komandante Jeral PNTL Komisariu Polisia Faustino da Costa hateten edifisiu rua ne’e inportante ba PNTL nudar instituisaun estadu sei utilija hodi halao knaar bazeia ba lei no regulamentu ne’ebe iha.

298770225_1482836745473640_2239884145044928525_n

Nia hatutan profesionalismu atendementu Polisia nian sei bazeia ba fator balun hanesan ekipamentu, rekursu humanus ne’ebe treinadu no seluktan  nune’e PNTL nafatin ho komprimisiu ida katak maske iha limitasaun balun maibe Ami sei nafatin kontinua esforsu iha situasaun saida deit atu bele halo atendementu ne’ebe diak no merese ba povu.

Antes termina Lideransa maximu instituisaun seguransa ne’e hato’o apresiasaun no agradesementu wain ba Embaxador Australia iha Timor-Leste no Komandante TLPDP Superintendent Daren Booy tanba sira nia esforsu no apoiu ohin loron ita hamutuk iha fatin ida ne’e hodi halo inagurasaun ba edifisiu rua ne’e.

Serimonia inagurasaun ne’e partisipa husi Prokurador Jeral Republika, Vice Prezidente Parlamentu Nasional, Prezidente Komisaun B ho Deputadu sira Provedor PDHJ, Komisariu KAK, membru Governu Konstitusional da-VIII, Komandante TLPDP ho nia estrutura, parseru husi ONG nasional no konvidadu sira. Media PNTL

SIP Nasional Halo Buska Kaptura Joven 5 Ho Evidensia Motor 2

298419311_1494686077659055_7207945584516473384_n

Dili, 10 agostu 2022 – Hafoin simu orientasaun hosi Xefi Servisu Informasaun Polisia (SIP) Nasional hamutuk ho SNI (Servisu Nasional Intelijensia) hodi buka tuir autor sira ba krime publiku ekipa servisu sekreta konsege asegura tan joven-5 ne’ebe envolve iha kazu naok motor ida lakon iha loron 6 agostu 2022, iha Aldeia Boulok Fugira, Suku Dare, Postu Administrativu Vera-Cruz, Munisipiu Dili.

Inisia iha oras tuku 9 kalan Ekipa Servisu rekolla uluk informasaun iha fatin akontesementu motor lakon no konsege identifika uluk suspeitu nain-3 ho naran inisial MP, tinan 22, hela iha Dare, CS, tinan 21 hela iha Lahane Osidental, no AT, tinan 23 hela iha Lahane Osidental, lori mai iha edifisiu SIPN hodi halo Identifikasaun.

298608354_1494686140992382_1108426652076608649_n

Iha prosesu identifikasaun suspeitu sira koopera diak hodi deklara katak motor ne’e suspeitu nain-2 seluk ho naran MF alias MM, tinan 27, no LC, tinan 29 no sira nain rua hela iha Suku Mascarenhas, ne’ebe halo knar hodi fan motor ba JAF iha Postu-Administrativu Lekidoe, Munisipiu Aileu.

Hafoin rona deklarasaun ekipa SIP Nasional hamutuk ho suspeitu sira ba kedas Liquidoe hodi hatudu fatin no to’o iha dalan klaran konsege kaptura suspeitu nain rua iha oras tuku 12h27 hamutuk ho evidensia motor rua marka Honda Revo Fit, ho numeru polisia G.4823 no E.7321 iha Aldea Deluhati, Suku Fahisoi, Postu-Administrativu Remexio Munisipiu Aileu nian.

Suspeitu MF deklaran nia ho nia maluk ida naran JAF maka naok motor no fa’an ona ba ema ida ho naran JA iha Lequidoe ho folin $300 maibe fo uluk osan ho montante $100.

298668049_1494686454325684_7480401872614677802_n

Ho deklarasaun hirak ne’e ekipa SIP Nasional ba kedas Lequidoe no foti fali motor ne’e iha JA nia rezidensia ne’ebe Lokaliza iha Aldea Maukornamo, Suku Namolesu, Postu Leqidoe, Munisipiu Aileu, maibe suspeitu JAF konsege halai no ekipa servisu mos buka tuir nafatin tanba nia nudar autor prinsipal ba kazu naok motor refere.

Hafoin remata prosesu identifikasaun SIPN ho SNI halo kedas auto entrega suspeitu nain 5 ba Servisu Investigasaun Kriminal Nasional hodi asegura iha Komandu PNTL Munisipiu Dili no halo detensaun durante 72h no sei kontinua halo prosesu investigasaun.

Investigador Sira Partisipa Kursu Trafiku Humanu

297030124_1480959848994663_74692238013399451_n

Dili-Investigador Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL) no Servisu Migrasaun (SM) partisipa kursu Trafiku Humanu hodi hasae konyesementu neébe maka kritiku ba Investigador sira hodi kontribui no redus  kazu Trafiku Humanu iha Timor-Leste .

Segundu Komandante Jeral PNTL Komisariu Polisia Mateus Fernandes hateten Trafiku Humanu nudar krime ida neébe kompleksu  ho ninia link neébe maka forte teb-tebes iha eskala global, situasaun hirak neé mosu iha estadu neébe deit bainhira menus kampu traballu, menus edukasaun no menus oportunidade hodi provoka insiguransa ba ita nia rain  hodi kauza joventude sira neébe sai aliserse ba nasaun sira sai fraku, Nia hatoó asuntu neé iha CFP Comoro Dili, segunda (09/08).

Nia esplika ezemplu konkretu maka foin lalais iha ekipa balu halo rekrutamentu ba joven feto no mane atu ba servisu maibe ikus mai sira lohi, fo-foun sira dehan balu ba servisu iha restaurante maibe ba fali fatin seluk neé hanesan modus atu hafraku ita nia estadu, problema sosial hirak neébe maka mosu iha ita nia rain kuandu orsida lao ladun diak Ita Polisia tenke prepara aan oinsa antisipa situasaun hirak neé.

 “Husu ba partisipante sira durante loron lima aproveta ho maximu tanba ita nia kapasidade no kompetensia nudar is no forsa ba Komandu PNTL no governu, kuandu mais ita hasoru situasaun investigasaun ba trafiku humanu neé laos buat kiik oan maibe iha nivel eskala global tanba neé ita nia kapasidade mos tenke ba oin hodi antisipa situasaun hirak neé ho diak; partisipante sira tenke disiplina, aprovetamentu ho diak nuneé hafoin kursu neé remata pelu menus ita iha konyesmentu oinsa kontribui ba ita nia instituisaun hodi konsolida sosiedade demokratiku ida nebe diak liu,” Komisariu neé apela.

Entretantu iha avertura neé Ministru Prezidensia Konselu Ministru Fidelis Magalhães hateten governu konstitusional da-VIII iha komprimisiu makaas  konaba oinsa ita tenke hapara ou hatun numeru trafiku humanu iha Timor-Leste hanesan fatin no fonte ba tranzitu Trafiku Humanu.

Nia hatutan treinamentu ida neé inportante tebes tanba neé maka husu ba partisipante sira atu tuir didiak hodi fo Imi nia atensaun no vontade tomak atu partisipa tanba so liu husi treinamentu hanesan neé maka bele hadia ita nia estadu nia reputasaun no kredivilidade no ita mos bele tau liutan nosaun protesaun neébe maka ita fo ba ita nia sidadaun sira tanba trafiku humanu nia tarjetu prinsipal maka sira neébe vulneravel liu iha sosiedade, sira neébe kiak liu no feto sira.

296924506_1480959622328019_108250798924283606_n

Iha okajiaun neé Xefe Servisu Investigasaun Kriminal Nasional (SIKN) Superintendente Jorge Monteiro hateten vizaun husi formasaun no kapasitasaun ida neé maka ho formasaun neébe maka iha PNTL no Servisu Migrasaun sira bele iha konyesementu neébe diak no klean espesifiku relasiona ho prosesu ba kazu hirak neébe iha relasaun ho trafiku humanu tanba trafiku humanu hanesan aspetu ida husi krime transnasional no krime organizadu tanba iha ligasaun ho trafiku droga, trafiku armas no kazu sira seluk.

Kursu trafiku humanu neé halao durante loron lima(5) 08-12 Agostu, Kursu neé realija tanba apoiu husi parseru TLPDP ho peritus sira husi Australia.

Kursu neé loke husi Ministru Prezidensia Konselu Ministru Fidelis Magalhães akompaña husi Segundu Komandante Jeral, Komandante CFP Superintendente Xefe Arquimino Ramos no Komandante TLPDP Superintendent Daren Booy ho prejensa husi Atase Embaixada America, Diretur Fundasaun Mahein, Xefe Servisu Investigasaun Kriminal Nasional no partisipa husi Investigador PNTL husi munisipiu 13 no RAEOA ho Servisu Migrasaun. Media PNTL

Tránzitu Dili Prende Motór 26 No Karreta 6 Iha Area Cristo Rei

297087701_1492269241234072_3925546825803731567_n

DILI, 06 agostu 2022– Komandu PNTL Munisípiu Dili liuhosi Seksaun Tránzitu Munisípiu Dili hala’o prevensaun seguransa rodoviária iha kapitál Dili liuhosi ativitidade pasa revista ba viaturas hirak ne’ebé halo movimentu iha tempu kalan ne’ebé viola kódigu Estrada haree mós ba sasán kontra bandu sira seluk.

Komandante Komandu PNTL Munisípiu Dili, Superintendente Xefi Polísia, Henrique da Costa, haktuir, atividade ne’e halo hodi eduka nafatin sidadaun sira atu respeita kódigu estrada.

“Ohin kalan Seksaun Tránzitu Dili kontinua halo operasaun check point ba karreta no motór sira ne’ebé halo movimentu kalan iha Areia Branca dalan ba Cristo-Rei nian no prende motórizada 26, karreta 6 inklui dokumentus karreta nian 3 ne’ebé viola dekretu Kódigu Estrada”, relata Komandante Henrique, iha nia knar fatin Caicoli, sábadu kalan ne’e.

Nia dehan, operasaun ne’e hetan apoiu hosi Eskuadra PNTL Cristo-Rei, Servisu Investigasaun Kriminál, Servisu Informasaun Polísia no Seksaun Forsa Rezerva, hodi apoiu Seksaun Tránzitu Dili.

“Viaturas hirak ne’ebé ita prende tanba joven sira tula malu iha motór nain 3 halai makas halo barullu maibé la uza kapasete, lampu no ispellu laiha, karta kondusaun laiha, dokumentu invalidu no maioria la monta xapa matríkula”, subliña.

“Ohin loron sábadu ona, entaun iha loron segunda infratór sira sei ba selu multa iha Banku maka mai foti fali sira-nia viaturas”, hakotu.

Operasaun ne’e lidera hosi Segundu Komandante PNTL Munisípiu Dili, Superintendente João Sancho Pires, no hetan akompañamentu hosi Komandante Eskuadra PNTL Cristo-Rei, Inspetór Polísia Duarte Abilio no apoiu hosi Servisu Informasaun Polísia (SIP) Dili no Forsa Rezerva. Media Serviços Relações Públicas

 

 

Servisu Koordenada F-Fdtl No Pntl Kaptura Sidadaun Nain 3 Hatama Mina Ilegál Iha Ponte Nunura

298454577_1493728394421490_646736991544614174_n

Maliana, 08 agostu 2022- Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liuhusi Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF), servisu koordenada ho Unidade Batallaun Ordem Publika (BOP) Kompañia Delta Maliana, junta ho F-FDTL (Forsa Armada Libertasaun Nasionál-Forsa Defesa Timor-Leste), Postu Tunubibi, servisu sekreta Komandu Munisípiu Bobonaro kaptura sidadaun timór oan na’in 3 iha Ponte Nunura, ne’ebé hatama kombustivel ilegál hosi fronteira terrestre Indonézia mai territóriu nasionál hamutuk ho evidénsia komprovativu sira hanesan Gazolina masa 22, Gazoel 42, tabaku sek pohon sagu kaixa 6 falun 4, motór 1, karosa 2.

Oras ne’e daudaun suspeitu ho evidénsia ekipa konjunta entrega ona ba Servisu Investigasaun Kriminál Komandu PNTL Munisípiu Bobonaro hodi foti identidade no loke prosesu investigasaun. Media Serviços Relações Públicas

 

 

Komandu PNTL Fó Posse Ba ofisias Superior Naín Tolu

297067391_1476315012792480_1704772211359040262_n

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) segunda-feira (01/08) neé halaó serimonia tomada de posse ba Ofisias Superior naín tolu hodi kompleta nesesidade instituisaun nian. Serimonia neé halaó hafoin ofisias superior naín tolu seluk hetan oportunidade hodi frekuenta kursu iha estrangeiru.

Baseia ba despasu husi Gabinete Komandante Jerál ho Nu.340/CG-PNTL/VIII/2022 asuntu Nomeasaun ba Superintendente Xefe José Maria Neto Mok ba kargu nu’udar Komandante Komandu Administrasaun PNTL hodi subtitui Superintendente Xefe José Soares ne’ebe frekuenta kursu iha Australia.

Despasu husi Gabinete Komandante Jerál Nu.341/CG-PNTL/VIII/2022 ho asuntu Nomeasaun ba Superintendente Xefe Afonso dos Santos ba kargu nu’udar Xefe Departamentu Justisa PNTL hodi troka Superintendente Xefe Agostinho Gomes ne’ebe hetan mós oportunidade hodi frekuenta kursu iha estrangeiru.

Despasu husi Gabinete Komandante Jerál Nu.342/CG-PNTL/VIII/2022 ho asuntu Tranferensia husi Komandante Komandu PNTL munisipiu Aileu no Nomeasaun ba Superintendente Jorge Nelson Amado Monteiro ba kargu nu’udar Xefe Servisu Investigasaun kriminal Nasional (SIKN) hodi subtitui Superintendente Xefe José Maria Neto Mok.

Komandante Jerál PNTL Komisariu Polísia Faustino da Costa iha ninia intervensaun ba serimonia ne’e hateten hanesan ita hotu hatene iha semana hirak liu ba ita hala’o serimonia despedida ida ne’ebe foin primeira vez ita halo. Ohin ita hamutuk fali iha fatin ida ne’e hodi hala’o serimonia fó posse ho intensaun ida maka halo re-kolokasaun tantu re-nomeasaun.

297046155_1476325716124743_6357591852866953058_n

“No ida ne’e laos buat foun iha instituisaun PNTL desde hari’i, maske nune’e serimonia ne’ebe ohin ita halo nu’udar kontinuasaun ida husi serimonia ne’ebe ita hala’o iha semana liu ba hodi responde nesesidade instituisaun ninian maka ita presiza halo transferensia no re-kolokasaun ou nomeasaun ba postu sira importante hanesan ita bo’ot sira asiste”, tenik Komandante Jerál PNTL ne’e.

Komisariu Polísia ne’e salienta liu tan katak iha kada intervensaun ne’ebe hau halo, sempre dehan kapasitasaun buat ida ne’ebe nunka para no tenke kontinua liu-liu hodi bele implementa Planu Estratéjiku PNTL nian ne’ebe ita finaliza ba longo prazo ninian. Tanba ne’e maka oportunu ida atu ita bele koloka ita nia ofisias sira laos deit ba superior, subalternu no sargentu inklui ajente balun hodi partisipa iha formasaun ou kursu balun ne’ebe hala’o iha rai laran no mós rai liur.

“Tanba ne’e hau hamutuk ho Segundu Komandante Jerál hakarak apresia servisu tomak ne’ebe maka Komandante Komandu Administrasaun sesante halo iha tinan tolu resin, hanesan mós ba Xefe SIKN ne’ebe halo durante asume kargu inklui mós Komandante Komandu PNTL munisipiu Aileu ne’ebe hala’o ona durante ne’e, apresia servisu ne’ebe ita bo’ot sira halo”, haktuir Komisariu Polísia ne’e.

Autoridade másimu instituisaun Seguransa ne’e apela ba emposadu na’in tolu ba kna’ar foun ne’ebe foin asume, atu hala’o servisu ho responsabilidade hodi bele responde nesesidade instituisaun seguransa iha âmbitu asegura rai no ema iha Timor-Leste.

Hola parte iha serimonia ne’e Komandante Jerál PNTL, Segundu Komandante Jerál, Inspétur Jerál, Komandante Komandu Operasaun, Komandante Unidade Maritima (UPM), Komandante Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF), Xefe Gabinete, Xefe Servisu sira Komandu Jerál inklui emposadu na’in tolu.

Media PNTL.  

Sip Nasionál Kaptura Suspeitu no Sasan Evidensia

296440794_1489188004875529_8362023978338962321_n

Dili- 01 agostu 2022 – Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), liuhosi Servisu Informasaun Polísia (SIP) Nasionál, kaptura joven mane ida ho inisial EPS (23) hosi Laclubar Munisípiu Manatuto, hela iha Aldeia 01 Suku Caicoli, Postu-Administrativu Vera-Cruz, Munisípiu Dili, ne’ebé envolve krime furtu (naok) ekipamentu informátika iha area Manleuana.

Hafoin simu informasaun, Xefi SIP orienta kedas membru sira halo vizilánsia durante oras 24 nia laran hodi buka informasaun no konsege kaptura EPS iha nia uma Caicoli no rekolla mos evidénsia laptop rua ho marka Asus ne’ebé maka nia fa’an ona ba ema estranjeiru ida husi Indonézia.

Tuir deklarasaun husi suspeitu, iha loron domingu 31 jullu 2022, tuku 13:00 otl nia ho motór marka Revo Fit, kor azul xapa matríkula M.4222 TLS, ba iha area Aldeia Baio Leste Suku Manleuana, suspeitu haree uma kor mutin portaun loke hela nuneé Nia tama ba vítima nia uma laran hodi naok laptop ho marka ASUS hamutuk 2 no lori kedas ba fa’an ho presu $300. ba sidadaun Indonézia ida ho naran Edi Sulikin, iha area Audian fatin hadia telefone iha loja Sahabat nia sorin.

Ekipa servisu halo kontaktu kedas ba vítima ho naran Kapila Prasanna no Steve Fernandes, ne’ebé hatama ona keixa hodi mai haree nia laptop, infelizmente dadus apaga hotu no halo ona instalasaun foun nune’e vítima nain-2 lamenta no husu atu sidadaun Indonézia ne’e responsabiliza nia aktu ne’ebé kontribui ba krime refere.

Vítima sira hato’o agradesementu ba SIP-PNTL nia profesinalizmu tanba halo servisu extraordinaria iha loron ida deit buka hetan suspeitu hamutuk kedas ho sira-nia laptop ne’ebé lakon no nia husu atu prosesu ba sidadaun Indonézia ne’e kontinua lao nafatin.

Hafoin halo identifikasaun, Xefi Ekipa SIP nasionál entrega suspeitu EPS hamutuk ho evidénsia laptop 2 no motór 1, ba Servisu Investigasaun Kriminál Eskuadra Dom Aleixo Comoro, hodi halo prosesu investigasaun no detein durante oras 72 hodi submete ba prosesu investigasaun tuir lei ne’ebé iha, antes submete ba tribunál hodi tuir porsesu julgamentu. Antes ne’e suspeitu EPS mós komete kazu naok osan ne’ebé mak rejista ona iha PNTL. Media Serviços Relações Públicas

 

Seremónia Primeiru Pose Ba Estrutura Autoridade Protesaun Sivíl

296364330_1487260848401578_8173627011162772559_n

Dili, loron 29 fulan jullu 2022 – Oitavu Governu Konstitusionál liuhusi Sekretariu Estadu Protesaun Sivíl Joaquim José Gusmão dos Reis Martins akompaña husi reprezentante Vise Ministru Interior, Francisco Soares, Segundu Komandante Jerál PNTL Komisáriu Mateus Fernandes fó primeiru pose ba estrutura Komandu Operasaun Nasionál, Regionál, Munisipál, Diretór Nasionál, xefe Departementu no seksaun sira hamutuk 258 iha Autoridade Protesaun Sivíl.

 

Iha diskursu Prezidente Autoridade Protesaun Sivil, Superintendente Ismael da Costa Babo afirma katak implementasaun kargus diresaun no xefia sira iha protesaun sivíl bazeia ba akta reuniaun númeru 1-12 ne’ebé estabele tuir estrutura nomeasaun prezidente APC no Despaxu númeru ref: 023 Gab.Apc/MI/VII/2022 ne’ebé hetan aprovasaun husi Sekretariu Estadu Protesaun Sivíl, iha loron 21 fulan jullu 2022.

296598675_1487261038401559_518420121654989675_n

Iha fatin hanesan Prezidente Autoridade ne’e salienta katak, ohin loron marka istoria foun mai Protesaun Sivíl ne’ebé pela primeira vez hala’o pose dahuluk ba estrutura kargus diresaun no xefia sira iha nasionál no-mós munisipál, aproveita oportunidade ne’e hakarak hato’o mensajen ba emposadu sira katak “mai ita hamutuk sai unidu no ida de’it hodi esforsa dedikasaun no ispíritu atu nune’e bele servi povu, estadu, governu no nasaun Timor-Leste ho profesionalizmu no protesaun sivíl ba ita hotu”.

Seremónia primeiru pose ne’e hetan partisipasaun husi Prezidente Autoridade Munisípiu Dili, Guilhermina F.S. Ribeiro, Amu Kapelaun PNTL Nelinho Americo Fereira Soares, emposadus, funsionáriu sira inklui família no bainaka importante sira. Media  Serviços Relações Públicas