Insidente Iha Likintae, Suspeitu Detein Ona Iha Sela Polísia

IMGL0038
Dili, Relasiona ho insidente ida ne’ebe akontese iha loron domingu (18/02), tuku 03:00 madrugada iha area Likintae, Suku Lahene Oriental, Postu Administrativu Vera Cruz, Munisipiu Dili, iha ne’ebe membru Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) na’in ida tiru membru Falintil Forsa Defesa Timor-Leste (F-FDTL) husi Komponente Naval, detein ona iha Sela Polísia Komandu PNTL munisipiu Dili.
Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa liu husi konferensia imprensa segunda-feira (19/02) ne’e esplika kronologia husi insidente ne’e katak iha madrugada wainhira membru servisu husi Unidade Espesial Polísia (UEP) ne’ebe kolokadu iha parte Informasaun ninian, hafoin nia halo servisu iha madrugada, nia fila iha Likintae ninian mosu insidente ida iha ne’eba.
“Ne’ebe maka mosu uluk ninia provokasaun ne’e antes husi merkadu Taibesi ninian mai tanba iha motor ida ne’ebe tula ema na’in rua liu husi area merkadu Taibesi nian kontra Regras Tránzitu ninian iha ne’eba, entaun nia tenta atu fó hanoin maibé iha tempu ne’eba la konsege, entaun nia kontinua halo viagem mai to’o iha Likintae ninian hafoin mosu provokasaun iha ne’eba”, haktuir Komandante Jerál PNTL ne’e.
IMGL0042
Komisariu Jerál Polísia ne’e salienta tan katak iha situasaun ne’ebe maka membru PNTL ne’e tenta atu aviza ba iha joven na’in rua refere no nia hasai pistola hodi tiru advertensia ka fó atensaun katak ne’e autoridade seguransa, hafoin nia tiru ba alkatraun hodi Kartus haksoit sae ba kona ita nia joven na’in rua ne’e, ida. Hafoin ida ne’e, familia sira lori ba iha ospital no identifika katak joven na’in ida ne’ebe tur iha kotuk ne’e, nu’udar membru F-FDTL ne’ebe servisu iha Naval.
“Hafoin ida ne’e, ita orienta kedas parte Investigasaun Kriminal Nasional hala’o kedas nia prosesu servisu hodi buka tuir autor no mais ou menus iha oras tuku 10 dadersan, autor ne’ebe hanesan membru PNTL ne’e, nia mai entrega ann kedas iha Komandu Jerál, parte Investigasaun Kriminal Nasional kontinua kedas ho ninia prosesu, tanba ne’e ita nia Departamentu Investigasaun Kriminal Nasional komunika kedas ho Prokurador hodi hetan orientasaun ba prosesu ne’e rasik ne’ebe regista ho Númeru Úniku Kriminal (NUK) ninian Nuk 040/2024, ita hein orientasaun husi Ministeriu Públiku (MP) bainhira maka ita bele aprezenta ba MP atu nune’e prosesa”, hatutan Komisariu Jerál Polísia ne’e.
Autoridade másimu Instituisaun Seguransa ne’e afirma tan katak membru Polísia refere agora dadaun detein iha sela Detensaun Komandu PNTL munisipiu Dili ninian tuir prosesu ne’ebe mak iha. Laos ida ne’e deit maibé ita mós orienta ona Investigasaun Konjunta husi parte Disiplina ninian ne’ebe maka envolve Diresaun Nasional Justisa no Disiplina PNTL ho mós parte Disiplina Forsa Defesa ninian, sira halo inkéritu konjunta. Tanba ne’e husu ba públiku atu nune’e labele fó fila fali komentariu negativu katak Polísia tiru Forsa, maibé lalos hanesan ne’e. Ita Polísia ho Forsa, sempre kompleta malu, hafoin ne’e hau kontaktu kedas ba Xefe Estadu Maíor Jeneral tanba ita iha komunikasaun diak no Xefe Estadu Maíor Jeneral mós orienta ona ba iha Superior sira iha base atu kontrola no hakalma membru sira tanba ninia prosesu ne’e lao hela.
“Tanba ita lakoi fó komentariu ruma, sem iha desizaun ka resultadu husi parte judisial sira nia kompetensia, tanba ne’e ita sei la defende buat ida maibé ita hakarak hatu’ur katak buat hotu-hotu lao tuir ninia prosesu, tantu kriminal no mós disiplinar ninian, ida ne’e sai hanesan atensaun ba ami oinsa atu nafatin organiza ka orienta liu-liu oinsa uza armas no kontrola armas ninian ba iha ami nia membru sira hotu, tanba arma sai hanesan ekipamentu ne’ebe maka kompleta servisu Polísia ninian no nia mós bele fó perigu ba ema seluk nia vida, fó mós perigu ba ita nia vida entaun treinamentu no kontrola ba ami maka sai hanesan atensaun másimu”, hakotu Autoridade másimu Instituisaun Seguransa ne’e.
Suspeitu ba insidente ne’e rasik ho inisial L.S ne’ebe servisu iha Unidade Espesial Polísia (UEP) ne’ebe kolokadu iha parte Informasaun ninian. Media PNTL.

Komandu PNTL Hala’o Security Briefing Ho Diplomata Estrangeiru Sira

IMGL9949

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) segunda-feira (19/02) ne’e hala’o sorumutu ida kona-ba Security Briefing ho Diplomata Estrangeiru Sira ne’ebe residente iha Timor-Leste, liu-liu Atase Seguransa ninian.

Hafoin sorumutu, Komandante Komandu Operasaun Nasional Superintendente Xefe Polísia Jose Soares ba jornalista sira hateten enkontru ida ne’e kada tinan Komandu sempre halo, oinsa maka ita bele partilla kona-ba ita nia seguransa iha tinan tomak 2023 ninian saida maka ita halo, saida maka ita hasoru, krime no asidente sira ne’ebe akontese, nune’e mós insidente ne’ebe involve husi Grupu Arte Marsias (GAM).

“Informasaun hirak ne’e maka ita partilla ho maluk Diplomata sira atu nune’e sira hatrene no saida maka ita halo, sira apresia tebes nune’e bele iha kontaktu entre individu Diplomata sira ne’e ho Autoridade Seguransa nune’e wainhira sira hala’o servisu tantu iha kapital Dili nune’e mós sira hala’o viagem ba munisipiu sira karik sira hasoru insidente ka asidente iha dalan sira kontaktu Polísia”, esplika Komandante Komandu Operasaun Nasional ne’e.

IMGL0033

Superintendente Xefe Polísia ne’e afirma tan katak iha tinan uluk sira apresia wainhira iha aktividade bo’ot ruma, kuandu ita taka dalan, ita aktualiza ba sira no informasaun ida ne’e útel ba sira atu bele akompaña, atu nune’e dalan ne’ebe maka taka sira bele foti alternativa. Nune’e mós wainhira iha insidente balun ne’ebe akontese iha area ne’ebe deit, ita informa sira atu bele evita liu husi area sira ne’e.

“Ida ne’e maka ita halo atu bele hametin relasaun diak ho sira além de liu husi ita nia kanal úniku Ministeriu Negosiu Estrangeiru no Kooperasaun (MNEK) ninian maibé parte PNTL ninian servisu tuir nia kna’ar atu bele estabelese relasaun diak, fahe informasaun ho Diplomata sira ne’e importante ba sira”, haktuir Superintendente Xefe Polísia ne’e.

Husi parte Diplomata sira, haktuir Ofisias Superior PNTL ne’e katak sira apresia aktualizasaun informasaun ba sira kona-ba asidente, insidente no krime tanba sira iha obrigasaun atu hatene, nune’e fó espasu diak ba sira atu bele movimentu iha kapital Dili no mós ba iha munisipiu.

Durante sorumutu ne’ebe hala’o iha salaun enkontru Komandu Jerál, Diplomata sira hetan aprezentasaun kona-ba dadus Estatistika Krime, Asidente no mós Insidente ne’ebe envolve husi individu tantu mós GAM, ne’ebe aprezenta husi Komandante Komandu Operasaun Nasional Superintendente Xefe Polísia Jose Soares.

Husi aprezentasaun ne’ebe maka iha, Diplomata sira mós hato’o sira nia preukupasaun, sujestaun ba parte Komandu PNTL liga ho situasaun seguransa iha Timor-Leste. Hanesan hato’o husi Diplomata Nova Zelandia kona-ba preprasaun seguransa liga ho planu vizita Amo Papa nian mai iha Timor-Leste iha fulan Agostu 2024 nian, saida maka PNTL halo on aba preparsaun refere.

Nune’e mós Diplomata husi União Europeia nian enkoraja nafatin ba PNTL atu kontinua halo reuniaun  Security Briefing ho Diplomata Estrangeiru sira nune’e bele update informasaun hirak ne’ebe liga ho asuntu seguransa.

Security Briefing ne’e abertura husi Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa akompaña husi Segundu Komandante Jerál Komisariu Polísia Pedro Belo, hetan prezensa másimu Diplomata sira husi embaixada Estadu Unidus Amerika (USA), Indonesia, Portugal, Nova Zelandia, Thailandia, Malaysia, Xina, Filipina, Australia, Cuba, Brunei, South Korea no Japan. Partisipa mós husi UNDSS, KOICA, Uniaun Europeia, MNEK no TLPDP.

Media PNTL.     

Membru PNTL Munisipiu Liquiça Entrega Atributu GAM No GAR Ba Governu

427714925_419877233885194_6266524499799797474_n

Liquiça_ Membru Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) Munisipiu Liquiça ne’ebe maka iha pasadu envolve an iha aktividade Grupu Arte Marsias (GAM) no Grupu Arte Rituais (GAR) sexta-feira (16/02) ne’e ofisialmente entrega atributu GAM no GAR ba Governu liu husi Ministeriu Interior (MI).

Ministru Interior (MI) Francisco Guteres hafoin serimonia entrega atributu GAM no GAR iha Komandu PNTL munisipiu Liquiça ba jornalista sira hateten lori Governu nia naran hakarak agradese ba Komandu PNTL, ba Komandu munisipiu liu-liu membru sira ne’ebe maka voluntariamente mai entrega sira nia atributu tanba sira hakarak atu servi los deit Estadu liu husi Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL), agradese ba sira no kongratula sira.

“Aktividade ne’e, ita halo ida ne’e hanesan exemplu husi munisipiu Liquiça atu munisipiu seluk halo tuir, agora ba oin sei hanoin atu halo tan iha munisipiu Baucau no munisipiu seluk lao nafatin, ida ne’e atu hatudu katak Polísia maka ida ne’e, ami laos pertense ba grupu ida ka grupu seluk maibé ami pertense ba Estadu tanba ami ne’e Estadu nia ema, ida ne’e maka sira hakarak hatudu ba ema hotu”, informa Ministru Interior (MI) ne’e.

427696036_419877473885170_2864526381362401445_n

Membru Governu ne’e apela nafatin ba membru PNTL tomak liu-liu ba sira ne’ebe maka seidauk entrega atributu ka mai atu atu halo deklarasaun hodi husik GAM no GAR sira ne’e, hau enkoraja sira atu bele mai hato’o. Tanba iha Polísia, ita iha Regra ida katak labele asosia ka tama iha kualkér grupu ne’ebe maka lori instabilidade no problema mai ita nia nasaun.

“Wainhira maka hetan sira iha ne’eba, prosesu oin seluk ona tanba sé sira mai ho voluntariamente no mai ho deklara katak sira hakarak desvinkula sira nia an ka sai husi grupu sira ne’e hotu, ne’e Estadu apresia tebes no sira mantein nafatin iha Polísia, katak sira hili Polísia tanba ita husu ba sira, imi hakarak hili Polísia ka hili GAM no GAR maibé membru sira ne’ebe ohin entrega sira nia Atributu ne’e, katak sira mantein hodi hili sai nafatin membru PNTL atu servi povu ida ne’e, husu ba membru seluk atu halo tuir ida ne’e”, hatutan Membru Governu ne’e.

Ministru Joventude no Desportu, Arte no Kultura, Nelio Isac Sarmento iha nia diskursu hateten katak, “ohin ita hamutuk iha ne’e atu akompaña asiste akta husi intrega atributu arte marsiais, ne’ebe fulan hirak liu ba kotuk ita nia Governu hasai resolusaun hodi suspende Arte Marsiais. Rejolusaun hodi suspende aktividade Arte Marsiais ne’e hanesan atu fo lembra ba ita hotu hodi halo ezame de konsensia ba ema hotu-hotu hahu kedas husi membru arte marsiais no mos Instituisaun sira ne’ebe iha relasaun ho arte marsiais”,.

Ministru Joventude no Desportu agradese ba Ministru Interior no mos Komandante Jeral PNTL, tamba akta ne’ebe Komandu PNTL hatudu atu fo lembra ba kofiansa povu nian ba nia instituisaun Seguransa.

“Ita hotu-hotu hamrik iha ne’e atu kumpri hodi hateten ita lakoi hare tan ita nia povu mata ben suli no sasan ruma estragus tamba deit aktividades asaun arte marsiais sira nian. Hau hakarak hateten katak, tuir lolos arte marsiais ne’e nia dutrina diak ba ita, maibe dala ruma ita involve demais haluha tia servisu prinsipal ne’ebe ita tenke halo, ita mos hakarak hare ita nia instituisaun sira liliu seguransa sira iha forsa ne’ebe diak hodi atua aktu kriminal sira ne’ebe mosu iha ita nia rai”, dehan Ministru Nelio Isac Sarmento.

Hatutan Governante ne’e katak, responsabilidade ne’ebe Polisia iha atu asegura seguransa ”hau hanesan Ministru Joventude no Desportu agradese parabens ba membru sira ne’ebe voluntariamente hakarak intrega atributu arte marsiais no ita boot sira hakarak komunga lolos deit maka lei no orden hodi fo justisa, hodi fo lia los hodi defende ita nia povu sira ne’ebe hetan sofrementu husi ema ne’ebe hakarak estraga ita nia nasaun liu husi krimi ne’ebe sira halo, tamba ne’e polisia merese duni atu toma medidas”.

Iha fatin hanesan Komandante Jeral PNTL Komisariu Jeral Henrique da Costa ba Jornalista sira hateten katak, depois ita realiza parada iha loron 17 fulan Dezembru tinan 2023 iha Palacio Governu Komandu orienta kedas ba iha Komandu Munisipiu sira hodi identifika membru sira ne’ebe involve iha Grupu Arte Marsiais no Grupu Arte Rituais ne’ebe governu suspende.

Komandu PNTL Liquica maka prepara uluk ninia membru sira hodi realiza serimonia intrega Atributu GAM no GAR. “Ita nia planu ba Komandu PNTL Munisipiu husi Parte Leste ninian tantu Lautem, Viqueque, Baucau no Manatutu, ita bele realiza deit iha Komandu PNTL Munisipiu Baucau, depois ba iha rai klaran ninia hanesan Aileu, Ainaro no Manufahi ita sei realiza iha Komandu PNTL Munisipiu Ainaro, depois Ermera, Bobonaro no Covalima depois mak ita sei hare Munisipiu Dili no mos Kuartel Jeral rasik”, informa Komandante Jeral PNTL.

Komandante Jeral mos husu ba membru sira hare tuir ezemplu ne’ebe mak membru sira husi Komandu PNTL Munisipiu Liquica halo, se imi iha hanoin diak hodi fo dedika imi nia an tomak hodi servi Instituisaun ida ne’e hodi servi ita nia povu, husu atu nune’e atributu sira ne’e hodi mai intrega nune’e imi konsentra lolos ba iha servisu polisia ninian ho dignu no professional ba iha komunidade no mos hodi servi ita nia rai Timor Leste.

“Ba membru sira ne’ebe intrega ona sira nia atributu GAM no GAR komandu apresia ba sira, tamba sira halo tuir orientasaun komandu ninian no komandu sei la foti sansaun ruma ba sira”, dehan Komandante Jeral PNTL.

Komandante Jeral PNTL hatutan katak, ba membru sira ne’ebe lakoi koopera, komandu iha nia medida rasik, tamba governu nia desizaun mak boot liu se ita la kumpri ita atu kumpri los ba sé? Ita bele deside ita hakarak nafatin servisu iha Instituisaun PNTL ka ou ita hakarak atu servisu iha Organizasaun Arte Marsiais ne’ebe mak ita nafatin defende ba.

Atributu GAR no GAM ne’ebe Intrega husi Membru Komandu PNTL Munisipiu Liquica hamutuk 18 no Komandu RAEOA 1 total 19. Atributu hirak ne’e mak hanesan, PSHT 10, IKS Kera Sakti 3, KORK 1 no Arte Ritural (77) 5. Media PNTL.

Polemika Manifestasaun Husi KNPK-TL, Komandu PNTL Atúa Tuir Lei

426393261_419201743952743_6842339194821631659_n

 Dili, Relasiona ho Polemika Manifestasaun ne’ebe halo husi Konsellu Nasional Profesores Kontratadu Timor-Leste (KNPK-TL) hasoru governu liu-liu Ministeriu Edukasaun (ME) liga ho dezisaun ne’ebe governu halo hodi hapara profesores kontratadu iha tinan 2023 liu ba, maka Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) nia papel nu’udar Autoridade Seguransa maka atu Asegura ema hotu no atúa situasaun ruma basea ba Lei.

 Porta Voz Komandu PNTL Superintendente Polísia António da Luz liu husi konferensia imprensa kinta-feira (15/02) ne’e esplika relasiona ho polemika ne’ebe agora dadaun lao iha ita nia rai laran liu-liu asuntu ita nia maluk professor sira ne’ebe halo sira nia protestu hasoru ME ne’ebe maka lao iha loron hirak liu ba, Komandu PNTL atúa tuir Lei ne’ebe iha.

 “Ita hotu hatene katak ita iha Lei Konstituisaun RDTL fó ba ema hotu-hotu iha Direitu atu halo Manifestasaun, maibé ita tenke konsidera mós Dekretu Lei Nº 1/2006 kona-ba Liberdade Ba Reuniaun No Manifestasaun, iha Artigu 5 ninian koalia kona-ba Restrisaun, los duni iha sidadaun hotu-hotu iha Direitu atu halo manifestasaun maibé tenke kumpri Regras no Regulamentu sira ne’ebe maka estabelese”, informa Porta Voz Komandu PNTL ne’e.

 Superintendente Polísia ne’e salienta tan katak iha Artigu 5 husi Dekretu Lei ne’e bandu ema atu halo manifestasaun besik iha edifisiu públiku sira, tanba ne’e maka fó distansia metru 100. Nune’e ita nia professor sira molok sira halo manifestasaun, sira halo pedidu ida mai Komandu PNTL iha fulan Janeiru husu atu bele asegura sira hodi halo sira nia aktividade.

 “Husi Komandu hamutuk ho Porta Voz KNPK-TL rasik halo enkontru no iha desizaun ida katak manifestasaun sei hala’o iha fatin ida ne’ebe maka determina ona maka iha Tasi-tolu, husi ne’e hotu-hotu konkorda no enkontru ne’e hala’o iha loron 29 fulan Janeiru tinan 2024, hala’o mós Asina Deklarasaun hamutuk entre Komandu PNTL ho ekipa KNPK-TL, ikus husi parte KNPK-TL aseita ona atu muda fatin ba iha Tasi-tolu”, hatutan Superintendente Polísia ne’e.

 Ofisias Superior PNTL ne’e afirma tan katak hafoin enkontru, KNPK-TL hala’o duni manifestasaun iha Tasi-tolu, iha fulan Janeiru liu ba. Liu tiha ida ne’e, parte KNPK-TL halo tan Pedidu ida mai Komandu PNTL katak sira sei halo tan asaun protesta ho modelu Marsa iha loron 15 fulan Fevereiru, maibé husi parte Komandu PNTL La Autoriza. Karik ohin (15/02) maka sira realiza duni, entaun hala’o deit Konferensia Imprensa iha Jardim 5 de Maio Colmera, atu ezizi ba ME.

 “Kona-ba Polísia, ita prontu nafatin, Komandu orienta ona ba Komandu Munisipiu no Unidade sira atu asegura ba aktividade ida ne’e, só la autoriza maka sira halo Marsa no labele halo manifestasaun iha ME nia oin tanba ne’e edifisiu públiku tuir artigu 5 kona-ba Restrisaun husi Dekretu Lei Nº 1/2006”, hakotu Ofisias Superior PNTL ne’e. Media PNTL.

PNTL Halo Diskusaun Revizaun Esbosu Lei

428051614_417990187407232_6019215885891958694_n

Dili- Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL) halo Diskusaun ba Revizaun Esbosu Lei Organika PNTL, Rezime Remuneratoriu, Regulamentu Disiplinar no Estatutu Pessoal ne’ebe maka Ministeriu Interior prepara hela Draft hodi hare mudansa ba artigu hirak ne’ebe maka la relevante ho situasaun agora no aumenta artigu foun balu bazeia ba nesesidade instituisaun seguransa ne’e.

Komandante Jeral PNTL Komisariu Jeral Polisia Henrique da Costa hateten liu husi diskusaun ida ne’e presija tebes Komandante sira nia hanoin no ideia tanba dokumentu ne’e distribui ona semana ida antes espera katak Komandante sira le ona nune’e ohin ita fo sai ideia konaba artigu hirak ne’ebe maka presija hadia no halo mudansa tanba PNTL maka nain ba Lei ida ne’e no sei venefisia husi lei ne’e, Nia hato’o asuntu ne’e iha CFP Komoro Dili, tersa (13/02).

Nia hatutan ho ideia no hanoin hirak ne’ebe maka Komandante sira hato’o ita prepara ho termu ne’ebe maka simples no fasil ba ita atu kompriende no interpreta.

Iha Diskusaun loron tomak ne’e sei diskute konaba Estrutura, Kria Divizaun lubuk ida ne’ebe maka sei fo inpaktu ba Rekursu Humanus, Fasilidade, Orsamentu, nune’e husu ba Komandante sira atu konsidera hotu-hotu nia hanoin ba nesesidade instituisaun nian, tau hamutuk hanoin ne’ebe pojitivu atu dezenvolve Lei ne’e ho diak no inplementa ho diak atu nune’e ita servi instituisaun no servi povu ho diak.

Ba PNTL ekipa ida hetan orentasaun husi Komandante Jeral hodi halo diskusaun iha semana kotuk, hanoin hirak ne’ebe maka PNTL iha fo hanoin ba Asesor sira no Nai ulun sira hodi lori esbosu ida ne’e ba Konsellu Ministru hodi hetan aprovasaun.

Entretantu Ministru Interior Francisco Guterres hateten organiza workshop ida ne’e ho objetivu hakarak rona input husi PNTL tanba Lei sira uluk hanesan iha tinan 2009 la halo konsultasaun iha momentu neba tanba ne’e inpoin ita inplementa atu halo reforma ida hafoin lao agora ita hare katak situasaun ne’e oin seluk no hahu konsolida tanba ne’e ita presija rona tanba ita hare katak tinan 15 liu tia (2009 to’o agora)depois de halo avaliasaun konaba lalaok instituisaun nian ita dehan katak presija rona hanoin husi PNTL tanba iha esperensia tinan 15 ona, buat balu ne’ebe maka PNTL hasoru hela durante inplementasaun ne’e depois ita bele hatama iha Lei no Dekretu Lei hodi rezolve problema hirak ne’ebe maka hasoru iha terrenu .

Nia hatutan sei presiza halo mudansa barak tebes iha Estatutu Pessoal PNTL nian, liu husi diskusaun ohin hotu-hotu sei fo sira nia opiniaun hafoin parte governu hare hodi ba aprezenta iha Konsellu Ministru hodi tetu no foti desijaun konaba opiniaun hirak ne’e.

Konaba Lei Organika nian iha hela versaun rua no hau simu opiniaun oi-oin hau koalia ona ho Komandante Jeral no Komandante sira seluk fo ideia atu hare fila-fali lei organika 2009 hodi uza sai baze hodi halo diskusaun atu nune’e halo estrutura ida ne’ebe simples no efetivu hodi halao serbisu.

Diskusaun loron tomak ne’e modera husi Inspetur Jeral Superintendente Xefe Polisia Jorge Monteiro hodi fo oportunidade ba Komandante Supervizaun nain 4, Ofisiais Superior hahu husi Superintendente Xefe nain 4, Superintendente nain 4, Superintendente Assistente nain 4 kontinua kedas ho Ofisiais Sub-Alternu sira hahu husi Inspetur Xefe nain 4, Inspetur nain hat no Inspetur Assistente nain 4, Eis komandante Jeral no Segundu komandante Jeral sira hodi hato’o ida-idak nia opiniaun konaba Esbosu Lei ne’e hodi bele hadia diak liutan tuir nesesidade instituisaun PNTL ho nia membru sira.

Diskusaun loron tomak ne’e loke husi Ministru Interior Akompanha husi komandante Jeral no Segundu Komandante Jeral Komisariu Jeral Polisia Pedro Belo no partisipa husi Komandante Supervizaun sira, Eis Komandante Jeral no Segundu Komandante Jeral, Asesor husi Ministeriu Interior no Komandu Jeral, Komandante munisipiu no Xefe Departamentu sira. Media PNTL

MI NO TLPDP Hahu Deskute Planu Asaun Seguransa Rodoviária 2024

425535945_1842979062829753_6580186357176147747_n

Dili, 07 fevereiru 2024 (SRP) – Programa Dezenvolvimentu Polisia Timor-Leste (sigla ingles;TLPDP) halo kolaborasaun ho Ministeriu Interior, hamutuk ho Komandu Jeral Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL), hala’o seminariu ba daruak hodi koalia kona-ba oinsa bele eleva kuñesimentu motorista sira atu disiplina iha estrada publika.

Komandante TLPDP Superintendente Darren Booy, haktuir katak objetivu husi sorumutu ida ne’e maka atu aliña inisiativas dezenvolvimentu ne’ebe sai prioridade ba seguransa rodoviária nian iha futuru.

“Objetu estratejiku husi Planu Asaun ida-ne’e maka atu dezenvolve kampaña seguransa rodoviária, hodi eduka sidadaun sira respeita leis tranzitu inklui halo sensibilizasaun ba komunidade sira atu kumpri kodigu Estrada iha teritória nasional Timor-Leste tomak”, esplika Darren Booy, durante enkontru ne’e iha TLPDP Hudi Laran.

Nia dehan, TLPDP sei kontinua apoiu nafatin Ministeriu Interior hodi dezenvolve kampaña seguransa rodoviária ba publiku sira no wainhira hetan ona aprovasaun final maka sei hakat ona ba implementasaun iha tempu besik.

“Ami iha vontade tomak hodi apoiu siklu ne’e para reforsa ka dezenvolve modelu seguransa rodoviaria nian. Tan ne’e publikasaun liu hosi media no panfletu sira ne’e tenke ho konsistensia nune’e publiku sira bele komprende”, salienta.

Darren hateten, ba semana dahuluk sei servisu hamutuk hodi fo sai panfletu liu hosi mensajen badak ba komunidade sira, hafoin halo mos kampaña liu hosi relasaun publika hodi fo sai nafatin mensajen atu hasa’e kuñementu publiku nian inklui infrator sira.

“Panfletu sira ne’e bele sai hanesan alerta publiku, karik lakoi halo tuir aplika multa. Hau hatene katak atividade sira ne’e dalaruma halo ona maibe presija halo beibeik tanba neneik sei konsistensia no muda ema nia mentalidade”, subliña.

Lideransa TLPDP ne’e rekuñese planu ida ne’e importante tebes tanba iha ligasaun ho eduksaun no alerta ba komunidade em jeral, tanba ne’e presija iha asaun klaru.

“Konseitu ne’e dalaruma foun ba PNTL no Relasaun Publika maibe ida ne’e simples no efetivu. Dala ruma ita hare ema para dupla iha estrada hodi kauza ba trafiku no ema wain la preokupa maibe presija muda sira nia mentalidade”, tenik tan.

Komandante Darren afirma, TLPDP bele apoia Tranzitu hodi sosializa kodigu estrada ao mesmo tempu halo sinergia ho DNSR hodi halo revizaun no atualizasaun ba enkuadramentu legal sira, nune’e bele responde ba evolusaun tranzitu iha capital Dili ne’ebe dinamiku tebes, no-mos ajuda organiza motorista sira nia komportamentu iha estrada publiku.

Entretantu enkontru ne’e hetan partisipasaun hosi Komandante Komandu Operasaun PNTL, Superintendente Xefi Polisia Jose Soares, Diretora Nasional Seguransa Rodoviaria (DNSR) Ministeriu Interior Domingas Maia Barros, Komandante Tranzitu Nasional, Komandante Tranzitu Munisipiu Dili, inklui asesor sira hosi TLPDP no-mos Ministeriu Interior nian.

Media  Serviços Relações Públicas 

Komandu PNTL hasoru malu ho MACLN

_MG_9927

Komandu PNTL hasoru malu ho Ministru Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasional (MACLN-sigla portuges ) ho objetivu atu komprimenta malu no hato’o informasaun balu.

Minitru MACLN Gil da Costa Monteiro ‘Oan Soru’ hateten nudar Ministru nomos Kombatente ida sempre prontu iha ne’ebe deit bainhira instituisaun estadu ida presiza ita nia prejensa ka Veteranus sira nia prejensa laos Ministru deit maibe Konsellu Veteranus ou Veteranus individu ida-idak ne’e sira nia dever ne’ebe konsagra hela iha Estatutu Kombatente Libertasaun Nasional iha artigu 34.

Nia hatutan hanesan membru Governu fo resposta ida ne’e ba Komandante Jeral no Segundu Komandante katak hanesan Veteranus Ita boot sira kuandu presiza husu nia tulun ka apoiu iha parte lia fuan hau hanoin sira sempre prontu, Konselu Veteranus iha hela bes-besik ne’e hanesan mos Ministru rasik no Veteranus sira ka individu iha teritoriu laran tomak, liu-liu responsavel sira ne’ebe maka presija sira nia apoiu iha tempu ne’ebe deit bolu ba no sira prontu atu fo sira nia apoiu, maske sira nia hanoin no opiniaun ne’e la sai desijaun maibe karik lia fuan ruma ne’ebe maka bele koresponde ita foti no aproveta atu nune’e instituisaun bele uza hodi fo solusaun ba problema kik ka bot saida deit maka mosu iha ita nia nasaun.

“Koko atu hadia saida maka la diak no saida maka diak koko halo diak liutan, kritika hotu-hotu ne’ebe maka mai husi publiku ita tenke rona no simu opiniaun ne’ebe maka diak, rekomenda katak buat ne’ebe maka ladiak ita lalika foti liman deit maibe koko infrenta no hasoru,” dehan Oan Soru.

Fo hanoin fali katak Komandu Jeral halao ona vizita ba Ministeriu hotu inklui Ministeriu Asuntu Veteranus, uluk sira halao ona vizita maibe iha ministru sesante nia tempu iha tinan 2023, ohin sira mai iha ne’e hodi komprimenta alende ida ne’e husu hanoin ruma hanesan Ministru no Kombatentes tanba hanesan instituisaun PNTL ka F-FDTL no instituisaun saida deit iha Timor-Leste alende estadu em jeral husu mos Veteranus sira nia kontribusaun ruma atu fo opiniaun ba solusaun ruma iha problema kik ka bot kuandu sira presija.

Iha vizita ne’e Komandante Jeral Komisariu Polisia Henrique da Costa no Segundu Komandante Jeral Komisariu Polisia Pedro Belo tara tais no entrega Lema PNTL ba Ministru nudar lembransa ba MACLN.

 Media PNTL

Komisariu Pedro Belo Louva UEP Nia Serbisu

_MG_9628

Dili- Segundu Komandante Jeral PNTL Komisariu Polisia Pedro Belo louva no apresia membru Unidade Espesial Polisia (UEP) ne’ebe maka halao misaun iha fronteira no munisipiu ho susesu

“Lori Komandu nia naran hakarak apresia ba Ita Boot sira nia serbisu durante ne’e lao diak tebes no respeita ba hirarkia, obedese ba ordem ne’ebe maka Komandu hatun hodi halao serbisu lubuk ida iha munisipiu ne’ebe maka Komandu UEP ninia responsabilidade sempre fo apoiu ba Komandu munisipiu sira,” dehan Komisariu.

Segundu Komandante Jeral esplika hanesan problema boot ne’ebe maka akontese iha munisipiu Bobonaro suku Lourba membru UEP balu maka ba halao serbisu iha ne’eba hodi asegura seguransa ba komunidade sira, alende ne’e iha mos membru balu ne’ebe maka koloka ba iha fronteira, balu koloka ba iha munisipiu Viqueque postu administrativu Watuari ne’ebe maka sempre iha problema barak, apoiu ba munisipiu Ainaro suku Kasa nomos apoiu ba munisipiu Cova-Lima nomos fatin seluk ne’ebe maka hau labele temi ida-ida membru sira halao serbisu diak teb-tebes maske Unidade Espesial maibe halao mos misaun Polisia Komunitaria iha fatin neba, Nia hatudu asuntu ne’e wainhira Lidera formatura primera semana fulan Fevereiru nian iha Kuartel UEp bairo-Pite Dili, Segunda (05/02).

_MG_9704

Nia hatutan Imi ajuda komunidade sira atu hari sira nia uma no sira nia hela fatin, bolu komunidade sira hamutuk halo dialogu no iha fatin lubuk ida ne’ebe maka maluk sira nia relatoriu ita hare kapas teb-tebes hodi serbisu hamutuk ho Lider Komunitaria, Veteranus nomos ajensia balu ne’ebe maka iha fatin neba imi serbisu diak teb-tebes.

Iha parte Watulari nian ita hotu akompaña komunidade balu sobu kanalizasaun be’e mos nune’e afeta ba komunidade iha suku seluk labele asesu ho nune’e membru UEP sira ne’ebe maka halao misaun iha neba halibur Komunidade, Lider Komunitaria no Veteranus sira hodi halo díalogu no sira hotu-hotu konkorda hamutuk hodi hadia fila-fali bee nune’e sira hotu bele asesu.

“Parabens ba imi nia serbisu tanba serbisu hanesan ne’e maka komunidade no ita nia lider sira hein tanba ita hatudu oinsa atu kria paz no dame hamutuk ho komunidade,”Nia dehan.

Foin lalais husi parte governu liu husi Primeiru Ministru no Prezidente Republika fo apresiaisaun ba serbisu PNTL nian durante tinan 2023 to’o agora tanba ne’e maka serbisu diak hirak ne’ebe maka ita halo tia ona kontinua mantein halo diak nafatin atu nune’e ba oin komunidade sei fiar nafatin ba ita PNTL espesial ba UEP.

Kontinua obedese ba Hirarkia no loyal ba rai no estadu ida ne’e tanba ita nia loyalidade inportante tanba ema hotu-hotu sei fihir no tau matan ba ita ne’ebe maka hatais farda.

Segundu Koamndante Jeral PNTL Komisariu Polisia Pedro Belo hateten Primera semana ita sempre halo pasa revista ba formatura hodi hare disiplina hahu husi ita nia hatais (hahu husi boiña to’o sapatu) inklui atributu hirak ne’ebe maka ita uza. Media PNTL

Formatura Primera semana fulan Fevreiru, Komandante Jeral Husu PNTL Atu Hakbesik Aan ba Komunidade

425696843_412945727911678_5827013635146124984_n

Dili- Komandante Jeral PNTL Komisariu Jeral Polisia Henrique da Costa husu atu Departamentu Polisiamentu Komunitaria, Investigasaun Kriminal, Tranzitu, Diresaun Justisa e Disiplina atu hakbesik aan ba komunidade hodi sosializa lei no konsensialija povu.

Komandante Jeral hateten Halo imi nia atividade vizita ba Eskola hodi halo enkontru ho Diretur Eskola sira hanesan Ensinu Superior no Ensinu Sekundaria tanba ita hare asidente nomos krime ne’ebe maka akontese maioria involve joven ho idade 19-49, Nia hato’o asuntu ne’e wainhira Prezidi formatura dader semana dahuluk fulan Fevreiru iha Kuartel Jeral Kaikoli Dili, segunda (05/02).

Nia hatutan joven idade produtivu sira ne’e maioria involve iha krime tanba ne’e husu atu halao imi nia programa no atividade vizita ba eskola no komunidade hodi sensibilija Lei Kodigu Estrada, Kodigu Prosesu Penal, Atividade Polisiamentu Komunitaria, nomos Diresaun Justisa e Disiplina bele aprejenta konaba prosesu Disiplinar iha PNTL tanba komunidade sira lahatene katak wainhira ita involve iha infrasaun disiplinar ita iha Diresaun ida ne’ebe maka halo prosesu.

“Tenke halo atividade vizita ba Eskola, no Komunidade sira atu esplika konaba ida ne’e hodi halo prevensaun no eduka ita nia povu.

Iha biban ne’e Autoridade masimu instituisaun seguransa ne’e husu ba Departamentu Saude e klinika PNTL atu kontrola membru sira ne’ebe maka moras atu nune’e bele halo tratamentu iha Klinika PNTL no sira ne’ebe maka kondisaun grave refere ba Ospital Nasional Guidu Valadares hodi halo tratamentu intensivu atu nune’e bele rekopera fila-fali sira nia saude tanba membru barak maka la tuir formatura dader ho razaun moras.

Relatoriu husi Departamentu saude hatudu katak tinan 2023 halo ona tratamentu ba membru PNTL nain 1.200 liu husi nasional to’o munisipiu nomos unidade sira.

“Hau enkoraja ba sira ne’ebe maka moras atu labele rende selae moras maka domina ita,”. Husu ba Komandante Direta sira, Xefe Departamentu no Xefe seksaun sira atu hare kestaun ne’e. Nia hakotu. Media PNTL

Komandante Jeral PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa Halao Vizita Servisu Ba Iha Komandu PNTL Munisipiu Manatuto.

IMG_9137
Liu husi ninia diskursu ba Parada, Komandante Jeral PNTL hato’o Mensagem no apresiasun ba membru PNTL iha Komandu PNTL munisipiu Manatuto, ne’ebe halo durante tinan 2023, hodi fo seguransa liu-liu iha enventu espesial hanesan Eleisaun Parlamentar, Eleisaun Presidensial, Eleisaun Xefe Suku, Natal 2023 no Tinan Foun 2024 nian.
Komisariu Jerál Polísia afirma, durante eventu espesial hirak ne’e lao o diak tanba servisu no esforsu nebe maka hala’o husi membru sira hodi asegura ho diak , nune’e eventu hirak ne’e bele lao ho diak.
“Tanba imi nia esforsu maka ita hetan apresiasaun no parabens husi Presidente Republika ba servisu tomak ne’ebe hala’o durante tinan 2023″, afirma Komandante Jeral PNTL.
Autoridade másimu Instituisaun Seguransa ne’e nafatin husu ba membru atu hatudu Profesianalizmu iha atendimentu publiku nune’e komunidade sira bele sente hakmatek, hodi hala’o aktividade loron-loron nian.
Mantein nafatin, etika komunikasaum ne’ebe diak ba komunidade, etika komunikasaun entre membru PNTL iha Komandu munisipiu Manatuto. Fo servisu ne’ebe diak ba komunidade.
Tuir relatoriu ne’ebe iha, Komandu munisipiu Manatuto ladun registu Krime ne’ebe as, kontinua hala’o tuir Medida Prevensaun ba komunidade, joven, estudante no povu tomak.
“Hau hato’o Mensagem no orientasaun katak nafatin demostra disiplina nebe diak iha servisu fatin, hatudu nafatin loyalidade ba Komandu, hodi lori susesu ba PNTL no ba munisipiu Manatuto”, afirma Autoridade másimu Instituisaun Seguransa ne’e.
Vizita Servisu dahuluk iha Komandu PNTL munisipiu Manatuto ne’e, Komandante Jeral PNTL akompaňa husi Komandante Komandu Operasaun Nasional Superintendente Xefe Polísia José Soares, Diretur Justisa no Disiplina Superintendente Xefe Justino Menezes, XefeDepartamentu Logistika Nasional no Xefe Klinika PNTL.
Marka prezensa mos Prezindente AESPNTL Manuela de Araújo hamutuk ho estrutura no vizita ne’e simu direita husi Komandante Komandu PNTL munisipiu Manatuto Superintendente Polísia Umbelina Soares ho nia estrutura Komandu munisipiu inklui AESPNTL munisipiu Manatuto.
Media PNTL