Batallaun Ordem Públika (BOP) no Companhia Operação Especial (COE) Hala’o Pratika Kona Ba Insidente Tátika Polisial.

Dili, Sexta Feira ne’e (19/02/2016) iha Quartél Jerál Kaikoli, Unidade Batallaun Ordem Públika (BOP) no Companhia Operação Especial (COE) hala’o atividade pratika kona ba Insidente Tátika Polisial. Objetivu husi atividade ne’e, atu oinsa halo pratika ba materia kontra terrorizmu nian ne’ebe hetan durante formasaun.

Inspector Assistente, Gonçalo Antonio Pinheiro nu’udár Koordenador ba atividade ne’e esplika, “Iha atividade ida ne’e, sira (BOP no COE) aprende kona ba Planeamentu Operasaun iha situasaun Reasaun. Iha planeamentu ne’e fahe ba kategori rua (2) mak hanesan Planeamentu Situasaun Insiativa no Planeamentu Situasaun Reasaun”.

Iha planeamentu situasaun inisiativa katak operasaun ne’e sei halo aban ou bainrua. Katak sei iha tempu atu rekolla informasaun, halo plano, halo treinamentu no bele halo preparasaun ne’ebe diak liu. No iha planeamentu situasaun Reasaun, ida ne’e plano ida ne’ebe ejiji situasaun ne’ebe akontese agora dadaun. Hanesan akontese kazu terrorista, ne’ebe laiha tempu atu halo plano no preparasaun, maibé ejiji atu oinsa aplika planeamentu ne’e rasik.

Media PNTL.    

 

PNTL Liu Husi Seksaun Relasoens Públikas Realiza Sorumutu ho Membrus Policia Iha Municipiu Baucau.

Buacau, 17 de Fevereiru 2016.

Atu hasa’e kuñesimentu membrus PNTL kona ba papel no funsaun Relasoens Públikas iha nia atividade servisu loron loron, seksaun Relasoens Públikas PNTL ne’ebe hetan apoiu husi UNDP liu husi Capacity Building Support Project, realiza sorumutu durante loron rua hahu’u husi 15 – 16 Fevereiru 2016 iha Quartél Jerál Municipiu Baucau.

Objetivu husi sorumutu ne’e atu kontribui hodi dezenvolve kompeténsia no abilidade husi pesoal PNTL iha nivel munisipiu ba area komunikasaun, ne’ebe sei fornese informasaun sobre diferentes formas husi komunikasaun ho uzu ne’ebe adekuado. Iha situasaun país ne’ebe ninia sidadaun inteligente, krítiku no kompetitivu atu esplora oportunidades ne’ebe eziste, Relasoens Públikas sai pontus prinsipais ne’ebe utiliza husi organizasaun, hodi alkansa no promove objetivu ne’ebe planeadu hodi fanun kunsiénsia públiku kona ba servisu ne’ebe mak hala’o hela husi institusaun refere.

Iha sesaun abertura, durante sorumutu ne’ebe hetan partisipasaun husi representante eskuadra Policia Municipiu Baucau, Komandante Servisu Relasoens Públikas PNTL Inspetur Xefi Honorio Barreto iha ninia intervensaun relata, “Sorumutu ne’e nudar maneiras ida husi Seksoens Relasoen Publica hodi fo hateten ba maluk Policia sira kona ba mekanizmu servisu Relasoens Publica no mós produtu hirak ne’ebe mak halo husi Relasoens Públikas durante ne’e. Ho hanoin ida katak depois sorumutu ne’e remata Polisia sira iha Municipiu bele ona utiliza kanais ne’ebe mak PNTL rasik halo hodi promove instituisaun refere”.

Iha apresentasaun dahuluk, durante sorumutu ne’e ekipa husi Relasoens Públikas ho UNDP apresenta definisaun no funsaun servisu Relasoens Publica ho oinsa hari’i komunikasaun Institusional iha nivel instituisaun. Iha loron daruak koalia kona ba Komunikasaun efetivu no produtu hirak ne’ebe mak produs husi Relasoens Públikas PNTL inklui oinsa atu uza aparelho internet ho másimu ba funsionamentu servisu deseminasaun informasaun ba malu.

Komandante Municipiu Baucau Superintedenti Justino Menezes iha enseramentu ba sorumutu ne’e subliña katak, materia ne’ebe hetan durante sorumutu ne’e importante tebes tamba aliña mós ho planu no programa balun husi PNTL municipiu Baucau. “ PNTL Municipiu Baucau senti urgulhu tamba hetan opurtunidade hodi bele delega ninia membrus tuir sorumutu ne’e. Ami mós iha ona planu atu bele hasa’e kuñesimentu ami nia membrus sira liu husi planu balun ne’ebe mak ami planea tiha ona hanesan kursu public speaking, komputador, hakerek relatoriu no mós treinamentu kona ba Leis no Violensia domestika” hateten Komandante Justino Menezes.

Resultadu ne’ebe hetan durante sorumutu ne’e, maka oinsa atu bele fo resposta ba públiku nia perspektiva kona ba saida mak polísia nia atividade, liu husi informasaun ne’ebe mak fó sai husi kanais ofisial PNTL nian hanesan website,broxura no revista.

Media PNTL.

Segundu Komandante Jerál PNTL Hasoru Malu Ho Representante Husi Bina Nusantara University (BINUS).

Dili, Quarta-feira ne’e, 2° Komandante Jerál PNTL Faustino da Costa iha salaun enkontru Quartél Jerál PNTL- Kaikoli, hasoru malu ho representante husi BINUS (Bina Nusantara University) ne’ebe mai husi nasaun Indonesia hodi koalia kona ba kooperasaun iha area IT nian ba futuro.

Iha intersesaun entre parte rua ne’e, hala’o ho objetivu atu parte PNTL iha futuru bele desenvolve rekursu umanu PNTL nian, liu-liu iha area IT atu bele ba estuda iha BINUS- Jakarta Indonesia. Parte BINUS mós halo apresentasaun kona ba aktividade, programa, no susesu ne’ebe BINUS hetan durante ninia existensia núdar Instituisaun privado ida iha Indonesia.

Segundu Komandante Jerál PNTL iha ninia abertura ba intersasaun ne’e, apresia no agradese ba presensa Bina Nusantara University atu bele loke oportunidade ba membru PNTL atu ba estuda iha BINUS liu-liu iha area IT atu hatene klean liu tan kona ba oinsa hasoru Krime Trans Nasional nian iha futuru.

Media PNTL.

Limpeza Konjuntu Entre Membru PNTL ho F-FDTL.

Dili, Sexta Feira ne’e (12/02/2016) membru Polísia Nasionál Timor-Leste hamutuk ho Forsa Defesa          F-FDTL hala’o limpeza jerál iha kapitál Dili. Area limpeza konjuntu ne’e hahu’u husi Centru Convenções Dili (CCD), Audian, Kuluhun no remata iha Bekora.

Molok hala’o limpeza, forsa rua ne’e halo formatura hamutuk iha Quartél Jerál F-FDTL Fatuhada Dili, hodi rona instrusaun husi Komando F-FDTL atu bele autoriza limpeza jerál ne’e.

Husi parte PNTL, limpeza jerál ne’e dirije husi Superintendente-asistente Polísia Komunitáriu, Superintendente-asistente Jéneru no Superintendente-asistente Finansas PNTL nian. No parte F-FDTL nian partisipa direta husi membru Forsa Defesa Quartél Jerál nian. Iha limpeza ne’e, hetan ajuda husi komunidade parte Audian no Kuluhun. Média PNTL

 

 

Serimónia Tomada de Pose husi Komandante Jerál PNTL ba Inspetór Jerál, Komandante Distritu, Unidade, Xefe Departamentu, no Xefe Gabinete foun.

Dili, Komandante Jerál PNTL Komisáriu Polísia, Júlio da Costa Hornay, akompaña husi Segundu Komandante Jerál PNTL, Faustino da Costa, Quinta Feira ne’e (11/02/2016) fó tomada de pose ba kargu Inspetór Jerál, Komandante Distritu, Unidade, Xefe Departamentu no Xefe Gabinete foun, iha salaun enkontru komando jerál PNTL Kaikoli.

Liu husi despaxu Gabinete Komando Jerál PNTL nian, fó sai lista nomeasaun ba kargu foun Inspetór Jerál, Komandante Distritu, Unidade, Xefe Departamentu no Xefe Gabinete ho total hamutuk nain 9 (sia) mak hanesan: ba kargu Inspetór Jerál maka Superintendente-Chefe Carlos Almeida Sousa Jerónimo; Komandante Interinu Sentru Formasaun Polísia maka Superintendente Arquimino Ramos; Komandante Distrital Manufahi kaer husi Superintendente Agustinho Gomes da Silva; ba Komandante Unidade de Patrulhamentu de Fronteira maka Superintendente João Belo dos Reis; kargu Chefe Departamento de Administração e Planeamento do Comando de Administração hetan husi Superintendente-assistente Ismael da Costa Babo; entretantu ba kargu Chefe Departamentu de Policiamento Comunitário do Comando das Operações maka Superintendente-assistente António da Luz; ba kargu Comandante Interinu do Comando Distrital de Ainaro maka Superintendente-assistente Albino Mouzinho; no ikus liu ba kargu Chefe do Gabinete Coordenador para a Cooperação e Relações Internacionais maka Inspector-Chefe Augusto Tilman da Costa.

Iha ninia intervensaun durante serimónia ne’e, Komandante Jerál Júlio da Costa Hornay iha fiar no esperansa ba responsabilidade nesesaria ne’ebe sira sei hala’o hodi exerse sira nia servisu ne’ebe diak. “Ba Inspetór Jerál, Komandante Distritu, Unidade, Xefe Departamentu no Xefe Gabinete foun ne’ebe ohin hetan pose, aliende respeitu ba dever regulamentu sira ohin ita boot sira promete hodi kumpri funsaun sira ne’ebe nomea ona ho respeitu ba Konstituisaun RDTL ho Onra no Lealdade, maibé mós ho didikasaun, ho kuidadu , respeita wainhira iha komandu hodi hatudu disiplina ba ita nia membru sira”, hateten Komandante PNTL Júlio da Costa Hornay iha ninia diskursu.

Serimónia ne’e remata ho misa ne’ebe partisipa husi Inspetór Jerál, Komandante Distritu, Unidade, Xefe Departamentu no Xefe Gabinete foun ne’ebe maka foin simu kargu foun . Media PNTL

PNTL Identifika Suspeitu JAG Ba Kazu Violasaun Seksuál Subar Iha Kupang.

Dili- Komandu Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL) identifika ona suspeitu João Albino Gomes (JAG) ne’ebé komete kazu violasaun seksuál hasoru nia feen rasik nia alin ho naran inisial IPF, oras ne’e daudaun subar iha Kupang-Indonézia.

JAG nu’udar autór prinsipal ne’ebé komete kazu violasaun seksual hasoru nia feen nia alin IPF ne’ebé sai vítima.

Kazu ne’e rasik akontese iha loron Kinta (24/12/2015), bainhira suspeitu bosok vítima IPF atu ba foti dosi iha Manleuana, maibé derepente suspeitu lori fali vítima ba Tasi-Tolu ho karreta pajero suspeitu nia aman nian rasik hodi halo violasaun seksuál hasoru vítima iha karreta karan.

Kazu ne’e rejistu ona iha Eskuadra PNTL Komoro ho númeru inisial 0797/15/CMR, no rejista kedas iha Ministériu Públiku (MP) inklui mós evidénsia sira, nune’e MP haruka kedas karta mandatu kapturasaun ba Servisu Kriminal Nasional (SIKN).

Husi karta mandatu ne’e, Polisia Nasional Timor-Leste liu husi SIKN atu ezekuta kedas orden iha loron Segunda (11/01), maibé to’o iha hela fatin Quintal Boot, suspeitu JAG konsege halai hodi subar to’o agora deskonfia mosu fali iha Kupang.

“Ita identifika ona suspeitu ne’ebé mak hala’o relasaun seksuál hasoru nia feen nia alin iha tinan kotuk, iha Tasi-Tolu, agora suspeitu iha ona Indonesia (Kupang),” informa ofisial PNTL ne’ebé lakohi fó sai ninia identidade bainhira dada lia ho jornalista iha Komandu PNTL, Kinta (04/02).

Tuir, ofisial PNTL ne’e katak, suspeitu JAG bele halai no subar to’o iha ne’ebe de’it, maibé sei kaer nia hodi mai responsabiliza iha tribunál ba aktu ne’ebé nia komete ona.

Alende ne’e, vitima nia inan Teresinha Afonso hateten, suspeitu JAG ne’e halai tiha ona ba Kupang liu husi jalan tikus. Tanba ne’e nia husu tenke kaer suspeitu ne’e hodi ba hatan iha justisa.

“Buatamak ne’e kabur lakon tiha ona agora nia iha Kupang liu husi fronteira jalan tikus de’it, tanba ne’e hau husu ba polisia tenke kaer lalais nia ba hatan iha justisa,” dehan Teresinha ba jornalista, iha ninia hela fatin Manleuana, Kinta (04/02).

Nia hatutan katak informasaun sira ne’e nia parte hetan liu husi ninia oan feto nia kuñada ne’ebé dehan suspeitu halai subar ba iha Kupang no sira sei tranfere osan ba suspeitu hodi nune’e bele halai liu ba Bali.

Antes ne’e mós, vítima IPF konta katak iha dalan, nia parte husu suspeitu atu ba Manleuana maibé suspeitu nonok deit hodi xave tiha karrteta nia odamatan.

“Hau husu nia ba Manleuana saida maka ita liu fali iha ne’e (Tasi-tolu). Maibé maun xave tiha odamatan no hahu’u halo asaun krime to’o ikus halo violasaun seksuál ba hau hodi hau nia raan fakar barak iha kareta laran. Hau labele hakilar tanba nia buti hau nia ibun no ameasa hau labele fo sai se lae nia oho hau e fakar Fanta ba hau nia leten”, dehan vitima.

Vitima ne’e haktuir, antes atu halo violasaun, nia (suspeitu) ne’e sei husu vitima iha ona doben ka lae, nia komesa book ona vitima nia isin lolon.

Informasaun ne’ebe diáriu ne’e hetan, suspeitu ne’e la’os halo deit violasaun seksuál maibé nia mós ba halo ameasa ba vítima nia familia sira inklui baku rahun ninai uma rasik iha area Quintalboot.

Fonte: Independente, Edisaun Segunda 08 Janeiru 2016.

Diskusaun Exekusaun Orsamentu Ba Tinan 2015 Husi Departamentu Financas PNTL.

20160204-IMG_1597

Dili, Kuartel Komando Jerál Quinta Feira (04/02/2016) ne’e hala’o enkontru regular hodi diskuti resultadu exekusaun OJE ba tinan 2015 ne’ebe apresenta husi Departementru Financas PNTL nian.

Tuir Komandante Departementu Financas PNTL, Superintendente Assistente Polísia, Luis da Silva iha ninia abertura diskusaun nian hato’o objetivu husi diskusaun refere mak hanesan: Departemento Financas atu informa resultado Exekusaun Orsamentu 2015; Departemento Financas atu formaliza Pakote Fiskal ne’ebe Governu entrega ba PNTL, hanesan osan hira mak distribui ba iha departementu no Unidade distrito sira; no Departemento Financas desamina regras no prosidementu Legais ne’ebe mak governu fo sai relevante liu ho orsamentu ne’ebe iha.

Enkontru ne’ebe hetan partisipasaun husi Komandante Jerál Komisáriu Polísia, Julio da Costa Hornay no Segundu Komandante Jerál PNTL, Faustino da Costa inklui komando munisipiu hotu hala’o iha salaun enkontru Komandu Jerál Kaikoli Dili.

UPF Vizita ba Satgas Pamtas RI-RDTL Unit 725

20160114-IMG_2061Dili- Unidade Patrulamentu Fronteira (UPF) Polisia Nasional Timor-Leste halo vizita ba Satgas Pamtas RI-RDTL Unit 725 hodi hametin seguransa iha Fronteira terrestre entre nasaun rua nune’e bele minimija problema no konflitu iha fronteira.
Komandante Interinu UPF Superintendente Asistente Joᾶo Sancho Pires hateten liu husi vizita ida ne’e atu fo agradese ba sira tanba komemorasaun proklamasaun Independensia 28/11 iha Oe-Cusse lao diak no movimentu liu husi terrestre situasaun lao ho kalma no hakmatek tanba servisu hamutuk entre autoridade seguransa nasaun rua, nia hato’o lia hirak ne’e ba jornalista sira foin lalais iha Satgas Pamtas RI-RDTL Unit 725 Atambua.
Nia informatan katak liu husi enkontru ne’e espera katak servisu hamutuk ida ne’e bele forte liutan iha futuru tanba ita hakarak hametin lasu amizade ne’e nune’e seguransa entre nasaun rua bele lao diak, hare mos ba kultura povu nasaun rua ne’ebe maka iha desde uluk no povu nasaun rua bele moris ho hakmatek.
Iha okajiaun ne’e Komandante TNI Pamtas RI-RDTL Mayor Infantri Nurman S. hateten liu husi enkontru ne’e ami halo planu ba aktividade jogu amizade entre UPF ho Satgas Pamtas RI-RDTL Unit 725 no hein katak jogu ne’e bele halao iha situasaun hakmatek no amizade.
Nia informatan katak liu husi aktividade ida ne’e servisu hamutuk konaba seguransa entre Satgas Pamtas RI-RDTL Unit 725 no UPF bele hamosu koperasaun servisu ne’ebe maka forte no pojitivu iha futuru nune’e problema hirak ne’ebe maka akontese liu-liu konaba violasaun lei iha fronteira entre nasaun rua bele rejolve hodi tur hamutuk hanesan familia nune’e la halakon nasaun rua.
Autoridade seguransa fronteira nia servisu atu prevene no minimija aktus hirak ne’ebe maka bele hamosu konflitu no wainhira iha ema ne’ebe kontra ultrapasa fronteira ne’ebe halakon Indonesia no RDTL maka sira hamutuk hodi kordena malu.
Konaba patrulamentu hamutuk ne’e regula no organiza husi postu seguransa no iha parte sentral sempre halo komunikasaun liu husi telfone ou internet, maibe postu sira iha terrenu maka besik liu; se wainhira patrula ne’e atu hare fronteira nasaun rua maka tenke lao hamutuk. Media PNTL

Sei Estabelese Postu Polisia Iha Baucau

Baucau-Adjuntu Komandante Polisia Baucau Superintendente Asistente, Joni Viana informa katak, tuir planu Komando Munisipiu Baucau sei husu orientasaun husi Komando Jeral para estabelese postu polisia iha fatin ne’ebe sempre mosu engrafamentu.
“Tuir planu ami sei husu orientasaun husi Komando jeral para depois hetan apoiu ruma depois ita sei estabelese postu ruma iha fatin ne’ebe maka sempre mosu engarafamentu para polisia kontrola diak liutan, “ dehan adjuntu Joni ba jornalista Timor Post, Sexta( 15/1) iha nia servisu fatin.
Tanba tuir nia oras ne’e daudaun komando polisia munisipiu Baucau kontinua esforsu maka’as servisu hamutuk ho Tranzitu no DRTT hodi halo sensibilizasaun ka sosializasaun ba kondutores transporte publiku ne’ebe halo sirkulasaun iha area munisipiu Baucau.
Sensibilizasaun ne’e sei halao iha diresaun tolu maka husi postu administrative 6 munisipiu Baucau nian, se kuandu mikrolet husi area rurais mai munisipiu no terseiru bis inter-munisipiu porexemplu hanesan husi Viqueque mai Baucau no Lautem mai Baucau sira tenke lao tuir jalur ida deit para polisia fasil atu kontrola.
Adjuntu Joni husu para kondutor bis husi inter-munisipiu ne’ebe sirkula liu husi area Baucau sira tenke respeita sinais tranzitu ne’ebe maka monta tia ona.
Iha tempu hanesan kondutor bis Baucau-Dili no Dili-Baucau Cansio A Belo husu ba polisia atu bis sira ne’ebe tula pasajeru husi Viqueque no Lautem kontinua halai tuir nia dalan no labele tama iha terminal Baucau.
Tanba se wainhira sira maka tama iha terminal vila-nova Baucau maka automatis wainhira pasajerus sira ne’ebe hakarak ba urjente sira sae maka bis husi diresaun rua ne’e e nian kompara bis Baucau nian ou mikrolet sira buka pasajerus araska.
“hau nia hakarak ne’e bis husi Lospalos nia bele halai husi vila-antiga sae ba Wainiki, se karik penumpang ruma Baucau nian sae sira tenke tun iha Wainiki hafoin mikrolet tula fali mai vila-nova, hanesan mos Viqueque nian sira husi Dili mai hatun deit penumpang iha tribunal nia oin hafoin mikrolet maka tula mai iha terminal para hetan pasazeiru selae araska,” nia husu.
Fonte: Timor Post, edisaun Segunda 18 Janeiru 2016.

Polisia Tranzitu Baucau Sosializa Kodigu Estrada

Baucau-Komando Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL) liu husi seksaun tranzitu hamutuk ho esquadra Baucau vila halao edukasaun sivika konaba kodigu Estrada ba komunidade sira ho objetivu atu komunidade sira respeita ba kodigu Estrada ne’ebe estabelese tia ona.
“Ita ninia esquadra Baucau vila hamutuk ho nia elementu tomak iha seksaun rodoviariu ka tranzzitu Baucau ohin halao atividades ida oinsa eduka ita nia komunidade atu bele iha konsiensia hodi respeita ba Kodigu Estrada,” deghan adjuntu komandante polisia munisipiu Baucau Superintendente asistente Joni Viana ba jornalista Timor Post Sexta (15/1).
Nia apela ba komunidade sira atu respeita sinais tranzitu. Bainhira respeita kodigu tranzitu maka bele hanaruk ita mea nia vida. Liafuan tranzitu ne’e hanesan deslokasaun ema, sasan, animal husi fatin ida ba fatin seluk ne’ebe uza transporte hanesan veiukulu ka motorliu husi dalan publiku.
Tanba ne’e atu halo deslokasaun via dalan publiku komunidade sira tenke respeita sinais tranzitu ne’ebe maka komando munisipiu servisu hamutuk ho DRTT monta ona. Sinais tranzitu agora monta ona iha bazaar para atu bele kontrola movimentu ka sirkulasaun viaturas ne’ebe maka halo sirkulasaun iha area refere.
Adjuntu polisia baucaun ne’e haktuir katak, iha fatin ida ne’e mos sempre akontese engarafaentu boot, entaun parte polisia iha politika ida oinsa atu monta sinais tranzitu para nune’e bele diriji kondutor no motorist sira atu lao tuir sinais ne’ebe iha.
Portantu parte polisia kontinua eduka komunidade sira para oinsa sira tama iha fatin ida ne’ebe estadu prepara tiha ona atu nune’e labele fo inpaktu ba movimentu ema ka sasan husi fatin ida ba fatin seluk, entaun sira tenke halai tuir sinain ne’ebe maka iha.
Joni hatutuan aliened edukasaun civika polisia Baucau mos halo vizita uma ba uma, vizita eskola, vizita igreja no suku hodi apela ba komunidade sira atu iha konsiensia ba kodigu Estrada.
Parte polisia agora halo regulamentu makaas ba kondutores no motorist sira atu nune’e labele hetan asidente ruma, tanba asidente akontese ema hotu la espera.
Iha regulamentu ne’e mensiona katak bainhira pasazeiru iha ona ema nain 24 bis laran kondutor aranka hodi fo fatin fali ba bis seluk hola fali fatin tula pasazeru sira tuir mai tanba realidade foin liu ba bis balu tula pasajeiru 60 resin tula liu kapasidade bis nian.
Tanba ne’e ami hanesan polisia iha dever no obrigasaun atu fo hanoin nafatin oinsa ita nia komunidade lao tuir ka banati tuir kodigu Estrada ne’ebe maka iha, kuandu sira kontra maka sei hetan sansaun pena kastigu no multa tuir lei ne’ebe maka hakerek, ezemplu sae motor maka la uza kapaseti multa U$ 30 iha banku BNU.
Enkuantu bis husi munisipiu Lautem no Viqueque sir abele ultrapasa husi areadores Baucau nioan tanba komando sidauk iha politika atu sir abele tama iha terminal baucaun maibe kuandu sira tama ona iha areadores Baucau polisia baucau maka kontrola.
Husu ba pasazeiru sira atu labele tabele iha odamatan, labele sae iha kareta nia kapaun leten, wainhira polisia hetan sei la tolera tanba polisia hakarak atu ema hotu salva nia vida para goza nasaun ida ne’e.
Fonte: Timor Post, edisaun Segunda 18 Janeiru 2016.