Komandu PNTL Realiza Workshop “Kankru Susun No Kankru Serviku” Ba Esposa No Femenina PNTL

395521456_353818220491096_632479106399531261_n

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) hamutuk ho Asosiasaun Esposa/Esposo Polísia Nasional Timor-Leste (AESPNTL) servisu hamutuk ho parseria Fundasaun Alola liu husi Programa HALIKU (Hau Hili Atu Kura) no Ministeriu Saúde liu husi Departamentu Moras La Hadaet (Non CDC), tersa-feira (24/10) ne’e hala’o workshop ho tema “Kankru Susun No Kankru Serviku, no Komemorasaun Pink October” ba esposa PNTL no Polísia Femenina sira atu partilla koñesimentu ba prevensaun no tratamentu ba Kankru Susun no Kankru Serviku.

Prezidente AESPNTL Manuela de Araújo iha ninia intervensaun ba serimonia ne’ebe hala’o iha Auditorium CFP hateten lori Asosiasaun nia naran agradese tebes ba Komandu PNTL no Ministeriu Saúde liu-liu Departamentu Non CDC nian bele realiza ona workshop ida ne’e hodi bele fahe informasaun kona-ba moras Kankru Susun no Kankru Serviku ba esposa no mós femenina PNTL sira.

“AESPNTL hari’I ho misaun no vizaun ida katak asosiasaun ne’e iha hodi bele fó apoiu ba servisu parseiru hanesan kaben husi membru PNTL ida nian liu husi akrtividade barak hanesan sosial iha ne’ebe ami hala’o asaun karidade ba iha membru PNTL sira ne’ebe presiza ami nia tulun, iha mós programa desportu, ekonomia no saúde nian maka ohin loron ami bele realiza ona eventu ida ne’e”, tenik Prezidente AESPNTL ne’e.

Manuela de Araújo iha biban ne’e husu mós apoiu husi Ministeriu Interior atu bele prevê netik orsamentu no transporte ruma hodi bele apoiu aktividade hotu ne’ebe maka asosiasaun ne’e atu hala’o tanba durante ne’e asosiasaun laiha fundu hodi hala’o aktividade inklui sei utiliza deit transporte PNTL nian hodi bele apoiu aktividade AESPNTL nian.

Iha fatin hanesan, Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa ba jornalista sira hateten ohin realiza workshop kona-ba Kankru Susun nian ne’ebe organiza husi AESPNTL servisu hamutuk ho Ministeriu Saúde no mós Fundasaun Alola.

392944685_353818903824361_8629780977597718212_n

“Ita mós iha hanoin ida katak hafoin realiza workshop ne’e iha Nasional, ita mós sei ba halo aktividade hanesan iha munisipiu sira, nafatin halo koordenasaun no komunikaaun ho parte Ministeriu Saúde atu nune’e halo mós aktividade hanesan iha munisipiu, intensaun ida atu nune’e habelar informasaun ba feto sira no mós liu husi aktividade screening ka cek-up hodi bele detekta moras ruma ligadu ba kankru susun ninian atu nune’e bele hetan tratamentu sedu”, informa Komandante Jerál PNTL ne’e.

Komisariu Jerál Polísia ne’e salienta kona-ba apoiu Komandu PNTL nian ba iha AESPNTL katak serteja apoiu moral iha, maibé kona-ba fasilidade nian, ita hare’e saida maka ita iha ne’e, ita uja hamutuk hanesan transporte, wainhira sira halo aktividade ruma iha munisipiu, Komandu bele fó apoiu. Tanba AESPNTL nia prezensa liu husi sira nia aktividade, importante parte ida promove mós servisu PNTL nian.

Entretantu, Diretora Exekutiva Fundasaun Alola Maria Guterres iha ninia intervensaun hateten agradese ba parte hotu ne’ebe marka prezensa iha kolokiu badak ba iha kankru susun ninian, ita koalia kankru susun tanba Pink October ou Outubru Kor-de-Rosa ne’ebe koñesidu iha mundu tomak ba iha fulan mundial Konsensializasaun ba moras kankru susun.

“Fundasaun Alola liu husi programa HALIKU (Hau Hili Atu Kura) iha misaun ida maka atu hadia estatutu saúde feto no labarik iha Timor-Leste no objetivu husi programa ne’e rasik maka atu hasa’e konsiensia grupu alvu sira nian kona-ba moras kankru susun no kankru serviku inklui deteksaun sedu no tratamentu ba ema kbi’it laek sira hodi bele transporte ba iha HNGV ou fasilidade saúde ne’ebe maka existe”, hateten Diretora Exekutiva Fundasaun Alola ne’e.

Maria Guterres subliña katak atu atinzi misaun no objetivu sira ne’e hotu, Fundasaun Alola la servisu mesak, Fundasaun Alola liu husi nia programa HALIKU (Hau Hili Atu Kura) servisu hamutuk ho Komisaun Nasional Kankru Susun. Programa ne’e hala’o atu koko hasa’e konsiensia atu ema hotu bele iha koñesimentu hodi nune’e ita bele servisu hamutuk hodi bele prevene no liu-liu atu reduz númeru mortalidade kankru feto iha Timor-Leste.

Iha sorin seluk, Vise Ministru ba Fortalesimentu Institusional Saúde José dos Reis Magno iha ninia intervensaun hateten governu liu husi Ministeriu Saúde lansa ona mákina screening ba moras kankru susun no kankru serviku iha munisipiu hat parte leste nian no tuir planu sei monta mós fasilidade hanesan iha sentru saúde Formosa Dili no sentru saúde Comoro, inklui iha futuru sei estabelese mós fasilidade hanesan to’o munisipiu.

“Ohin ita koalia espesifiku liu kona-ba kankru susun no kankru serviku, hanesan informasaun ba ita hotu katak iha tempu badak sei iha vasina laos ba kankru susun maibé ba kankru serviku, tanba durante ne’e iha lamentasaun barak tratamentu kankru serviku ne’e rasik, nune’e matenek na’in sira halo estudu no ikus mai iha ona resultadu”, informa membru governu ne’e.

Nune’e mós Vise Ministru Interior Franscisco Guterres ba jornalista sira hateten nia parte agradese ba inisiativa AESPNTL nian hodi hala’o workshop ne’e tanba bele ajuda hamosu ema nia konsiensia kona-ba moras kontazioju sira hanesan kankru susun no mós kankru serviku.

395474152_353819067157678_4159671743337072453_n

“Ida ne’e esforsu diak tebes, kuantu mais aktividade ne’e mai husi esposa PNTL sira, tanba ne’e hare’e ba Asosiasaun nia esforsu ho limitasaun fasilidade ne’ebe sira iha, governu liu husi Ministeriu Interior sei hare’e hodi bele fó apoiu tanba ho sira nia prezensa ne’e bele motiva membru PNTL hala’o servisu diak liu”, tenik Vise Ministru Interior ne’e.

Membru governu ne’e afirma tan katak prezensa AESPNTL nian mós bele ajuda PNTL iha parte seluk hanesan saúde hodi halo tratamentu ba membru sira ne’ebe moras, asaun karidade hodi tulun ita nia komunidade sira ne’ebe bi’it laek.

Lalaok Workshop ne’e fahe ba sesaun rua hanesan sesaun aprezentasaun no sesaun screening ka examinasaun ba esposa no femenina sira ne’ebe presiza. Screening ne’e hala’o husi médiku sira HNGV, Departamentu Moras La Hadaet (Non CDC). Marka prezensa iha aktividade ne’e Ministru Interior, Vise Ministru ba Fortalesimentu Institusional Saúde, Diretora Exekutiva Fundasaun Alola ho nia ekipa, Médiku HNGV, AESPNTL ho nia estrutura, Femenina PNTL husi Kuartél Jerál, UPM, UEP no UPF.

Media PNTL.

Governu Australia Apoiu Robot EOD ba PNTL-UEP

IMG_0050

Dili- Governu Australia fo apoiu Robot Explosive Ordnance Disposal (EOD), ba Polisia Nasional Timor-Leste(PNTL)- Unidade Espesial Polisia (UEP)-seksaun EOD hodi apoiu membru sira nia servisu, Robot ne’e uza hodi identifika no halakon Armadido, Fugetes, no instrumentu explusivu no material hirak ne’ebe maka perigu hanesan Edifisiu, fatin ne’ebe taka no kareta.

Deputy Embaxadora Australia Caitlin Wilson hateten Robot ida ne’e oferese fiar metin no manuverbilidade diak tebes, fundasaun primariu ba makina ne’e hodi hasae seguransa pessoal ba tekniku (pesoal sira) ne’ebe maka halo desativasaun ba bomba, nia hato’o asuntu ne’e iha serimonia iha Kuartel UEP Bairo-Pite Dili, (23/10).

Nia hatutan Robot ne’e bele utilija hodi identifika no halao monitorijasaun, rekonyesementu no investigasaun ba objetu sira iha kondisaun perigu. Makina ne’e kompleta ho Kamera, Liman Robotiku, Sensor no Sistema Komunikasaun servisu hamutuk atu fornese solusaun komprensivu ba EOD. Sistema ida ne’e servisu ho servisu Militar no servisu Polisia Iha nasaun 40 resin iha mundu tomak inklui parseru ASEAN sira.

Polisia Australianu (AFP) oferese Robot ida ne’e nomos Kamioneta espesial no sei fo treinamentu ba Treinador sira kursu ba sustentabilidade, kapasidade ho valor osan hamutu $950.000.

Iha okajiaun ne’e Komandante Jeral PNTL Komisariu Jeral Polisia Henrique da Costa hateten ohin loron markatan istoria iha PNTL sai instituisaun ida modernu liu husi ekipamentu no teknolojia modernu ne’ebe oferese husi governu Australia. Robot EOD hanesan ekipamentu ida inportante iha misaun EOD-PNTL ohin loron nian bainhira hasoru situasaun ida ne’ebe risku tebes ho Sistema remote kontrol hodi bele hamenus risku ba ekipa EOD-PNTL nia atuasaun bainhira halao hela Desativasaun ba bomba ka iha aparelu seluk ne’ebe maka ita diskumfia.

Nia hatutan prejensa robot ida ne’e EOD-PNTL bele ona utilija hodi bele halao nia misaun sira hanesan investigasaun, identifikasaun, mobilijasaun no destroisaun ba objetu sira ne’ebe deskumfia fo amiasa ba vida humana no propriedade sira. Maibe ita mos presiza atu iha treinamentu espesifiku hodi bele opera robot ne’e rasik tanba ne’e hanesan prespetiba ida hodi kontinua kontribui ho forma ida klaru ba dezenvolvimentu no bem estrar UEP.

IMG_0030

Robot sei opera husi tekniku sira iha fatin ne’ebe maka seguru no husi fatin dok tanba ne’e utilizasaun robot ne’e rasik presija ema ne’ebe treinadu no iha esperensia ba iha desativasaun bomba iha situasaun ne’ebe perigu no presiza protokolu seguransa ida forte no iha abilidade ho tatiku ne’ebe lao tuir prosedimentu sira ne’ebe preparadu ona.

PNTL ohin loron iha privilejiu ida hodi inisia iha Komandu UEP asaun formasaun oinsa utilija Robot EOD ne’ebe maka oferese husi espesialista sira husi Australia ba ekipa EOD-PNTL. Hanesan Komandante Jeral Hau fiar ba EOD katak primeiru treinamentu ba Robot EOD ida ne’e bele sai susesu tanba imi iha ona konyesementu baziku no abansadu oinsa halo desativasaun ba bomba.

“Hau hakarak enkoraja imi sira ne’ebe maka partisipa iha treinamentu ba utilijasaun robot ida ne’e hahu ohin ba oin Imi no Ita tenke iha komitmentu hodi dedika ita nia aan no tenta atu buka hatene siensia hirak ne’ebe relasiona ho material hirak ne’ebe maka inportante tebes hodi asegura komunidade sira. Aprende sira nia matenek atu nune’e Ita bele sai professional diak liutan iha futuru,”dehan komandante Jeral.

Parseru Governu Autralia ho PNTL liu husi TLPDP iha dezenvolvimentu no konsolidasaun ba apoiu hotu inkondisional iha area intervensaun hotu fo ona kontribuisaun hodi aumenta kapasidade membru PNTL hotu no mellora servisu Polisial ne’ebe durante ne’e halao iha Timor-Leste no ba timor oan hotu.

PNTL alina hela ho kontinua kontrui no konsolida forsa seguransa ida uniku, modernu no sempre prontu atu responde ho ativu maske hasoru dezafiu lor-loron ho objetivu ida deit sai hanesan pilar ba paz, trankulidade no rekonyesidu ba esforsu hodi dedika ba prejervasaun seguransa interna rai ida ne’e nian.

Entretantu Ministru Interior Francisco Guterres hateten apoiu ida ne’e hakarak hatudu oinsa ita nia nasaun amigu sira hakarak ajuda liu-liu iha area EOD atu halao nia servisu ho diak liu nomos oinsa atu garante sira nia seguransa bainhira detekta kestaun balu ne’ebe maka iha perigu.

IMG_0065

Nia hatutan Governu no Parlamentu Nasional ho prezensa Prezidente Komisaun B hatudu katak katak, Governu, Parlamentu no Estadu ida ne’e tau fiar ba ita boot sira atu halao imi nia servisu ho diak, fiar ne’ebe maka governu tau laos ho ibun deit maibe sei tau kondisaun bai mi atu halo servisu.

“Husu ba Membru seksaun EOD atu tuir treinamentu ida ne’e ho diak tanba espesialista sira mai lori sira nia matenek ba ita nune’e ita buka atu aprende ho sira para aban bainrua ita bele utiliza matenek ne’ebe sira fo bai ta atu servi ita nia rai no nasaun ida ne’e, no kuidadu didiak Robot ida ne’e atu dura iha tempu naruk tanba ne’e hanesan pasu primeiru ne’ebe maka ajuda imi nia servisu,”.

Atu termina membru Governu Konstitusional da-IX ne’e hato’o agradesementu ba governu Australia liu husi TLPDP ne’ebe oferese Robot EOD nomos formasaun konaba oinsa uza robot ne’e. Ida ne’e hatudu katak oinsa ita dezenvolve ita nia koperasaun ho nasaun oi-oin, nasaun amigus, nasaun hirak ne’ebe hakarak ajuda Timor-Leste liu-liu PNTL hodi halao ninia servisu ho diak hodi servi nasaun no povu ida ne’e.

Serimonia entrega ekipamentu ne’e ho prejensa husi Prezidente Komisaun B Parlamentu Nasional, Komandante TLPDP, Adidu Defeza Embaixada Amerika, Komandante Supervizaun, Inspetur Jeral, Diretur Diresaun Justisa e Disiplina, Eis Koamndante UEP, Adidu Seguransa Indonezia, Koamndante Unidade UEP, Xefe Seksaun no Unidade sira nomos konvidadu sira. Media PNTL

Komandu PNTL Asina Nota Entendimentu Kona-ba Komite Jestaun Fronteira Koordenadu

391692696_350981034108148_927653020796538765_n

Dili, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) asina Nota Entendimentu kona-ba Komite Jestaun Fronteira Koordenadu ho instituisaun relevante sira hanesan Ministeriu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, Servisu Migrasaun, Komandu PNTL, Autoridade Aduaneiru, Ministeriu Saúde, Ministeriu Komersiu no Indústria no Ministeriu Transporte no Telekomunikasaun.

Vise Ministra Finansas (MF) Felicia Claudinanda da Cruz Cravalho iha ninia intervensaun ba serimonia asina MoU hateten Timor-Leste aktivamente esforsu hodi sai membru ba ASEAN no Organizasaun Mundial Komersiu iha governasaun nia esforsu tomak.

“Atu sai membru ida ne’e, sei lori obrigasaun no padraun balun inklui katak Timor-Leste tenke aplika Jestaun Fronteira Koordenadu nia prinsipiu hodi implementa aranjamentu kontrolu fronteira atu fasilita viagem komersiu no implementa mekanizmu governasaun iha nia implementasaun, iha ajensia entre fronteira sira”, esplika Vise MF ne’e.

Membru governu ne’e salienta tan katak obrigasaun hirak ne’e konsistente ho akordu internasional iha ne’ebe Timor-Leste prontu atu asina inklui ezemplu konvensaun Chicago sira nian. Ida ne’e mós promove koordenasaun entre fronteira iha ne’ebe posivel kona-ba realizasaun no inspesaun inklui mós kazu delegasaun entre fronteira no poder, funsaun sira.

“Ida ne’e mós sei responsabiliza viagante preavia no dadus rezolusaun kargo, azeligia atu bele fronese diak liu rezultadu prinsipal no seguransa, fasilitasaun légitimu ba viagante no sasan, organizasaun mundial alfândega define Jestaun Fronteira Koordenadu hanesan aproximasaun ka abordagem koordenadu husi kontrolu ajensia fronteira husi doméstika no internasional iha kontextu atu buka efisiensia ne’ebe bo’ot hodi jere komersiu no kustu viagem wainhira mantein balansu tuir rekerimentu konformidade nian”, salienta Membru governu ne’e.

393616594_350980234108228_3535271604824219051_n

Iha fatin hanesan Komisariu Autoridade Aduaneira José António Fatíma Abílio agradese ba parte hotu ne’ebe maka hola parte iha serimonia asinatura Protokolu Kooperasaun entre instituisaun Estadu relevante sira hidi bele formaliza no ofisializa Komite Jestaun Fronteira.

“Aktualmente hanesan ita hotu hatene katak Jestaun Fronteira iha duni enkontru koordenasaun ba iha nível operasional ne’ebe hala’o entre Diretor Alfândega ho Instituisaun relevante sira iha liña fronteira trimestralmente, além de ne’e iha mós enkontru koordenasaun nível ezekutivu ne’ebe hala’o semestralmente iha fronteira hodi deskuti aumezmu tempu avalia servisu sira ne’ebe maka instituisaun relevante sira iha postu integradu hala’o, rona mos dezafiu no problema ne’ebe maka sira infrenta durante ne’e iha fronteira hodi buka fó solusaun ba iha asuntu ne’ebe hasoru iha postu integradu sira”, esplika Komisariu Autoridade Aduaneira ne’e.

José António salienta tan katak objetivu husi entendimentu Komite Jestaun Fronteira ida ne’e importante hodi bele formaliza tiha liña koordenasaun servisu operasionais iha fronteira hanesan fronteira terrestre, fronteira marítimas no fronteira aerós. Hodi kria kooperasaun no mekanizmu hodi bele halo kontrolu ida ne’ebe efetivu no efikasia, fó prestasaun servisu ida ne’ebe diak liu ba iha atendimentu públiku, ba pasageirus no merkadurias ne’ebe maka ultrapasa fronteira, hodi kontribui ba iha fasilitasaun komersiu, aumezmu tempu kumpri mós rekezitus balun husi adesaun Timor-Leste nian ba ASEAN no ba Organizasaun Mundial Komersiu.

Nota entendimewntu ne’e asina husi Diretora Jerál Kooperasaun Dezenvolvimentu Institusional husi Ministeriu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, Diretora Jerál Servisu Migrasaun, Komandante Jerál PNTL, Komisariu Autoridade Aduaneira, Diretora Jerál Servisu Korporativu husi Ministeriu Saúde, Diretor Jerál Komersiu husi Ministeriu Komersiu no Indústria no Diretor Jerál husi Ministeriu Transporte no Telekomunikasaun.

Media PNTL.

391713944_350980824108169_1662561218324345559_n

Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa Hala’o Vizita Servisu Ba Iha Komandu PNTL Munisipiu Ermera

387214780_345964594609792_3844649870016781489_n

Ermera, Komandante Jerál Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa iha loron tersa-feira (10/10) ne’e hala’o vizita servisu ida ba iha Komandu PNTL munisipiu Ermera hodi rona preukupasaun no difikuldade sira ne’ebé maka durante ne’e membru PNTL Munisípiu Ermera Infrenta iha terenu. Preukupasaun hirak ne’e maka hanesan menus rekursu umanu, menus ekipamentus, radio komunikasaun att no liña internet ne’ebe maka difikulta tebes servisu membru sira nian.

Komandante PNTL Munisipiu Ermera Superintendente Polísia Ludgerio P. Madeira Lay iha ninia aprezentasaun koalia liu kona-ba difikuldade seluk ne’ebe maka hasoru liu-liu atu hasoru aktividade Eleisaun Suku, rekursu ne’ebe maka Komandu iha menus tebes.

“Maibé ami nia inisiativa husi Komandante Operasaun no Komandante sira seluk, katak karik mak la to’o ita bele buka husi parseiru sira ka ita utiliza ita nia KPK sira hodi apoiu seguransa iha eleisaun suku ne’ebe sei mai, maibé ida ne’e ami sei hein autorizasaun husi Komandante Jerál; difikuldade seluk maka kona-ba transporte ba iha seksaun real ninian ida ne’e difikulta tanba kareta ne’e tama ona iha kategoria lelaun, dala-ruma ami utiliza transporte husi VPU ninian maibé ida ne’e ami hetan xamada atensaun husi Deputadu sira no Sekretariu Estadu Igualdade”, esplika Komandante PNTL Munisipiu Ermera ne’e.

Superintendente Polísia ne’e salienta tan katak difikuldade seluk maka kona-ba Eskuadra Hatulia B ne’ebe halo hela, maibé utiliza postu ki’ik oan ne’ebe maka ninia kondisaun la merese atu membru sira utiliza wainhira tempu udan tanba difikulta servisu membru sira nian.

“Ida seluk maka ezizensia husi Prezidente Autoridade Munisipal (PAM) ninian maka atu reativa fila fali ka kontinuasaun fali Eskuadra Gleno ninian, ne’ebe maka Governu mós aprova hodi hola ona kareta no transporte ne’e Komandu maka agora dadaun utiliza hela, uluk koloka ona membru ba iha ne’eba, ida ne’e maka ezizensia, atu nune’e bele asesu ba iha suku lima ne’ebe maka besik hanesan Tocoluli, Fatukeru, Lauhala no Riheu, tanba hare’e ba prespektiva Eskuadra, atendimentu mai husi ne’e dok tebes”, informa Superintendente Polísia ne’e.

391680175_345965124609739_3008188663197389546_n

Entretantu, Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa iha ninia intervensaun hateten hafoin hetan fiar husi Governu anterior hodi assume kargu hanesan Komandante Jerál no Komandante Pedro Belo hanesan Segundu Komandante Jerál, forma kedas ekipa ida hodi prepara programa saida deit maka sei halo durante assume kargu.

“Entaun ita prepara ita nia prioridade lima hanesan primeiru maka jere fila fali interna Polísia ninian katak iha estrutura balun ne’ebe maka dala-ruma ita nia ema seidauk priense, ita priense ou balun ne’ebe assume responsabilidade ou kna’ar iha fatin ruma ho durasaun tempu kleur liu, ita halo rotasaun atu nune’e bele koloka fila fali ema seluk hodi halo servisu”, tenik Komandante Jerál PNTL ne’e.

Komisariu Jerál Polísia ne’e akresenta tan katak kona-ba reforma no rekrutamentu tama mós hanesan ita nia atensaun, tanba ita akompaña mós Estatuto Profesional PNTL ninian númeru 79/2022 no mos orientasaun Governu dawalu ninian kona-ba reforma ninian. Prioridade seluk maka ita tenke kria komunikasaun ka ligasaun diak ho ita nia parseiru sira hanesan liña ministerias sira, veteranu sira, líder komunitariu, xefe suku, xefe aldeia, joventude.

“Iha orsamentu ratifikativu tinan 2023, ita koloka ona orsamentu hodi sosa kareta ba Komandante munisipiu, Komandante Unidade no Xefe Departamentu sira, tanba ne’e orsamentu bo’ot entaun ida ne’e laos prosesu iha parte PNTL nian maibé iha parte Ministeriu Interior ninian, ita kumpri Lei aprovisionamentu ninian katak orsamentu rihun atus rua ba leten, ne’e prosesu hotu iha Ministeriu Interior nian, espera katak tarde liu ne’e iha fulan Dezembru nia laran kareta hirak ne’e bele iha ona”, haktuir Komisariu Jerál Polísia ne’e.

Media PNTL.

PNTL No Embaixada Indonezia halo Seminariu Nasional Public Speaking ba Tranzitu

IMG_9991

Dili- Polisia Nasional Timor-Leste (PNTL) kopera ho Embaixada Republika Indonezia iha Timor-Leste halao seminariu nasional Public Speaking ba membru Tranzitu Seguransa Rodoviariu hodi hasae sira nia abilidade Komunikasaun iha atendementu publiku.

Segundu Komandante Jeral PNTL Komisariu Polisia Pedro Belo hateten seminariu ne’e realiza tanba koperasaun ho Embaixada Republika Indonezia iha Timor-Leste liu husi Adidu Seguransa ho Komandante Jeral ne’ebe maka aprova programa ida ne’e ohin realiza, Nia hato’o asuntu ne’e iha Gedung Budaya Indonezia Kaikoli Dili, tersa (10/10).

Nia hatutan seminariu ida ne’e inportante tebes tanba ita hotu akompaña publiku sempre kestiona konaba komunikasaun membru PNTL Tranzitu ho komunidade la tuir ho lolos entaun publiku sempre koalia konaba ida ne’e tanba ne’e Komandu PNTL servisu hamutuk ho Embaixa Republika Indonezia liu husi Adidu Seguransa Indonezia atu fo materia ida ne’e.

Materia ida ne’e diak teb-tebes no membru Tranzitu sira partisipa ho ativu tanba sira hakarak atu hatene nune’e sai bukae ida ba sira wainhira halao servisu iha terrenu liu-liu iha Estrada publiku hodi halo servisu ho diak liutan ba ita nia komunidade sira. Tuir planu seminariu ne’e sei hanorin ba membru Tranzitu hotu iha teritoriu laran tomak ne’ebe maka sei halo ba faze dala tolu.

Seminariu ne’e partisipa husi membru tranzitu husi munisipiu 13, RAEOA, Atauro no sira ne’ebe destakadu iha Postu Fronteira Mota-Ain, Salele no Sakato hodi aprende ida ne’e tanba ita hare durante ne’e iha media sosial sempre kritika makaas konaba komunikasaun membru PNTL nian tanba ne’e maka ita komvida sira hotu mai atu hetan materia ne’ebe maka aprejenta husi orador ne’ebe maka iha esperensia bele fo hanoin ba membru sira atu bele kompriende hodi halao servisu iha terrenu.

“Inportante tebes ba membru sira atu iha abilidade halo komunikasaun hodi komunika ba komunidade sira tanba ne’e presiza iha seminariu, formasaun, workshop ne’ebe maka ita halo no tenke halo bebeik atu loke sira nia hanoin atu nune’e sira halao servisu iha terrenu tuir komunidade sira bele simu no sira hakarak Ami nia Polisia Tranzitu maka ida ne’e hafoin ita foka no hare liu ba diretus humanus nian tanba ne’e maka Komandu sempre kapasita nia membru sira uza meius hotu -hotu liu husi koperasaun servisu ho parte hotu tantu liu husi koperasaun Bilateral ho nasaun hirak ne’ebe maka besik, Ita Haruka ita nia ema ba tuir formasaun iha ema nia rain, nomos formasaun iha rai laran hodi kapasita ita nia ema,”dehan Komisariu.

Iha okajiuan ne’e Adidu Seguransa Indonezia iha KBRI Dili Kombes.Pol. Don Gaspar da Costa hateten nudar mos Orador hateten KBRI Dili servisu hamutuk ho PNTL no banku MANDIRI realiza seminariu Public Speaking ohin tanba iha Akordu Koperasaun (MOU) entre Polisi Republik Indonezia (POLRI) no PNTL ne’ebe maka asina iha tinan 2009 hafoin halo revizaun iha tinan 2012, iha MOU ne’e hateten koperasaun servisu POLRI no PNTL ho foku prinsipal ba asuntu tolu (3) maka hanesan Troka Informasaun (information sharing), Kapasitasaun Rekursu Humanus (capacity building) no prevensaun Krime Trans Nasional.

IMG_9911

Nia hatutan hare ba foku daruak konaba Kapasitasaun Rekursu Humanus ne’ebe maka iha relasaun direta ho kapasitasaun membru sira nian hodi halao sira nia knar ho objetivu stratejia komunikasaun ne’ebe maka membru Tranzitu sira halo refleta kualidade PNTL nian konaba manera komunikasaun ho komunidade.

“Manera komunikasaun iha Organizasaun nia laran ne’ebe maka hanaran communication in Organization inportante oinsa sira komunika informasaun polisia nian ne’ebe maka iha inportante relasaun ho sira nia servisu Tranzitu nian hanesan Engarafamentu, Movimentu Tranzitu ne’ebe diak, kumpri ba lei no esforsu atu komunidade kumpri lei no sinais Tranzitu relasiona ho Lei no Regulamentu hirak ne’ebe maka vigora iha nasaun Timor-Leste, Atu nune’e sira bele hato’o ho diak,” dehan Don Costa.

Materia ne’ebe maka hato’o iha seminariu ne’e maka hanesan Public Speaking oinsa domina topiku ruma ne’ebe nia koalia, fo kepastian hukum iha nia koalia no atitudi, komunika ho etika, disiplina no halo povu kontente durante laiha komflitu ho lei hirak ne’ebe maka iha.

Seminariu ne’e loke husi Segundu komandante Jeral PNTL akompaña husi Xefe Departamentu Tranzitu Seguransa Rodoviariu Superintendente Assistente Polisia Luis da Costa, Reprejentante Embaixada Indonezia, Adidu Edukasaun Republika Indonezia iha Dili, Jeneral Manajer Bank Mandiri no partisipa husi membru Tranzitu Nasional, munisipiu13, RAEOA no membru Tranzitu Postu Destakadu iha fronteira Mota-Ain, Salele no Sakato.

Seminariu nasional ne’e fahe ba faze tolu iha loron (10,18 no 20 outubru) ba membru nain 300 ne’ebe fahe nain 100 kada seminariu, abertura halao iha Gedung Budaya kaikoli Dili no kontinuasaun iha loron 18 no 20 iha Embaixada Republika Indonezia Motael Dili. Media PNTL

Ministru Interior No Komandante Jerál PNTL Hala’o Vizita Ba Membru UPF-PNTL Ne’ebe Servisu Iha Postu Fronteira Sira

387114347_344882988051286_536183319764734503_n

Covalima, Governu liu husi Ministru Interior Francisco Guterres no Komandante Jerál Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa hala’o vizita ba membru sira iha postu fronteira hodi hare’e besik liu tan kondisaun hirak ne’ebe membru sira hasoru durante ne’e no kontinua motiva sira atu servisu ho profesioanal. Deklarasaun hirak ne’e hato’o husi Ministru Interior (MI) iha ninia vizita ba postu fronteira hahu’u Durante loron tolu (06-08/2023) husi Postu Mota Masin to’o iha Postu Mota Ain.

Iha ninia entrevista iha loron 07 fulan Outubru tinan 2023, Ministru Interior hateten vizita ne’e atu enkoraja membru sira ho servisu katak Governu iha hela atensaun ba sira, husu sira servisu nafatin atu pelu menus ita mai hare’e sira ne’e, ita fó koragem ida ba sira, fó forsa ida ba sira atu servisu nafatin.

“Segundu maka hare’e kondisaun sira nian, ita ezize sira atu servisu didiak, Estadu no Governu mós iha obrigasaun atu tau kondisaun ba sira, tanba ne’e hau lori Komandante Jerál no tékniku sira mai atu hare’e, sá kondisaun maka ita presiza tau ba sira, hanesan balun be’e no ahi laiha, kulsaun laiha, toba iha rai”, informa Ministru Interior ne’e.

Membru Governu ne’e salienta tan katak tanba ne’e maka ami halo vizita ba postu sira hodi hare’e kondisaun sira ne’ebe presiza tau atensaun, atu nune’e wainhira ami fila ba sei halo pakote ida atu kria duni kondisaun ba sira. Atu nune’e wainhira ita ezize sira servisu, maibé sira mós iha ona kondisaun ne’ebe maka diak no dignu.

“Tanba ne’e vizita ida ne’e importante, atu mai hare’e kondisaun saida maka ita presiza tau, nune’e iha tinan 2024 komesa husi ne’e ba oin ami buka ona saida maka presiza tau agora no tinan 2024 kontinua tau nafatin kondisaun ba sira to’o tinan 2025 nafatin kontinua to’o sira hetan ona kondisaun ne’ebe maka diak”, hatutan Membru Governu ne’e.

Hatan kona-ba difikuldade seluk ne’ebe maka Komandu PNTL hasoru maka menus rekursu umanu, ba ida ne’e Ministru Interior hateten Governu iha ona planu liu husi MI atu halo rekrutamentu ba membru PNTL foun hamuutk 300 resin atu bele haforsa seguransa iha rai laran liu-liu iha liña fronteira.

387199469_344881941384724_6783223073999726601_n

“Menus rekursu ne’e maka ita sei halo rekrutamentu iha tinan oin, espera ita sei aumenta númeru ba membru UPF ninian, agora dadaun Komandu Jerál haruka fali membru sira husi kontijente jerál no unidade sira seluk atu mai haforsa tan, tanba ne’e tinan oin ita halo rekrutamentu hodi reforsa tan UPF iha ne’e, pelu menus ita tau tan númeru ema atus ida atu bele haforsa tan UPF, tanba postu balun iha deit membru na’in 3, wainhira maka na’in 2 moras ou na’in 3 ne’e moras hotu oinsa, ne’e maka realidade ne’ebe maka iha, tanba ne’e ita tenke tau tan rekursu umanu atu membru sira bele troka malu”, hakotu membru Governu ne’e.

Iha fatin hanesan Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa iha ninia entrevista hateten vizita ne’e hodi hare’e besik liu tan kondisaun ne’ebe maka durante ne’e membru sira hasoru iha terenu.

“Ida ne’e maka kondisaun real iha postu sira hotu, ita hare’e balun ne’ebe maka foin halo ninia kondisaun sei diak maibé balun ne’e hahu’u halo iha tinan 2010 no 2011 nia kondisaun att hotu ona, entaun ho ekipa ne’ebe lao ne’e, halo levantamentu dadus hafoin aprezenta ba Governu hodi hetan ajuda, laos ba kondisaun postu deit maibé ita hare’e mós kona-ba sira nia fasilidade sira, tantu mós radiu komunikasaun, transporte, armas no ita mós hare’e katak fatin balun presiza monta CCTV atu nune’e bele ajuda kontrola tanba ita nia rekursu ne’ebe maka limita, postu balun iha deit membru na’in 3 no balun iha ema na’in 5”, tenik Komandante Jerál PNTL ne’e.

Komisariu Jerál Polísia ne’e subliña tan katak ida ne’e fó impaktu makas ba iha sira nia servisu tanba sira laiha tempu deskansa dala-ruma labele mós halo patrullamentu ne’ebe maka diak, tanba ne’e sai hanesan dadus ba Komandu atu hare’e ba oin wainhira halo rekrutamentu ita tau prioridade ba iha fatin sira hanesan ne’e, hanesan ohin Ministru hateten ona katak rekrutamentu 2024 nian sei tau prioridade ba iha fronteira hodi liga ba iha Planu Estrategia Governu nian atu bele haforsa seguransa iha liña fronteira ninian.

“Nune’e ita hare’e kondisaun iha munisipiu sira hanesan Covalima no Bobonaro, sira mós infrenta problema lubuk ida tantu mós Komandu UEP ne’ebe koloka iha Bobonaro hodi responde ba iha Suai, Manufahi, Ainaro maibé sira nia fasilidade mínimu tebes, ne’e sai hanesan preukupasaun sira nian no Komandu nian atu nune’e ita nafatin husu ba Governu atu tau atensaun ba ita nia Polísia sira ne’ebe hala’o servisu iha terenu”, hatutan Komisariu Jerál Polísia ne’e.

Autoridade másimu instituisaun Seguransa ne’e hato’o hela mensagem ba membru sira katak, ita bo’ot sira sai hanesan seguransa liu-liu parte fronteira ninian, primeiru servisu iha unidade, disiplina, kamardajen importante, labele haluha katak susesu ita nian ne’e konta mós apoiu husi komunidade sira nian, tanba ne’e husu mantein komunikasaun diak ho autoridade sira iha fatin ne’ebe halo servisu ba atu nune’e bele ajuda servisu ita nian.

Media PNTL.

Vizita Ministru Interior Iha Komandu PNTL Munisipiu Ainaro

385096198_342977708241814_5836870522209870267_n

Ainaro, Komandu Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) Munisipiu Ainaro iha loron 05 fulan Outubru tinan 2023, simu vizita servisu husi Ministru Interior Franscisco Guterres ne’ebe akompaña husi Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Henrique da Costa.

Objetivu husi Vizita ida ne’e maka atu hare’e direita Kondisaun Infrastrutura, Transportes, no rona preukupasaun ne’ebé maka durante ne’e membru PNTL Munisípiu Ainaro Infrenta iha terenu.

Husi sorin seluk, mós transmite Polítika Governu nian liu husi Ministériu Interior, oinsa atu Dezenvolve no kapasita Membru PNTL sai Profesional liu tan hodi garante Paz no Estabilidade iha Rai laran, inklui Rekrutamentu ba Membru PNTL foun ne’ebé sei hala’o iha Tinan 2024.

Liu husi Sorumutu ne’ebé hala’o entre Membru PNTL Ainaro ho Ministru inklui Komandante Jerál PNTL, Komandante PNTL Munisípiu Ainaro Suprentendente Polísia Paulino Carmo Pereira hateten, liu husi Vizita ida ne’e hodi hare’e direita Kondisaun real ne’ebé maka Komandu Munisípiu Ainaro enfrenta iha Area Infrastrutura, Transportes, Rekursu Humanus, inklui problema seluk ne’ebé Komandu Ainaro infrenta hodi garante Paz no Estabilidade ba Komunidade iha Munisípiu Ainaro.

“Ho Vizita ida ne’e lori mai hare’e direita situasaun real kona-ba Infrastrutura, Rekursu Humanus, Transportes no meius sira hotu ne’ebé maka Komandu uza lori hala’o servisu hanesan Adjente Seguransa”, tenik Komandante Komandu PNTL munisipiu Ainaro ne’e.

Superintendente Polísia ne’e relata totál membru PNTL Munisípiu Ainaro oras ne’e dadaun hamutuk 107 (Atus Ida Hitu) númeru ne’e kompostu husi Equadra Hato-Udo, Hato-Builku, Maubisse, no Esguadra Postu Administrativu Ainaro Villa.

385074219_342977548241830_6595615910368835349_n

“Komandu PNTL Ainaro iha totál Membru 107, na’in 2 foin lalais ne’e ba apoiu iha Fronteira, hela 105 iha na’in 2 maka moras, ida ne’e kompostu husi Esquadra 4 no iha Seksaun 7” relata Suprentendente Polísia ne’e, Alem de ne’e, difikuldade ne’ebé maka Komandu PNTL Munisípiu Ainaro enfrenta ba oras ne’e dadaun maka hanesan, menus rekursu umanu, menus Trasporte Operasional tamba kareta sira ne’ebé maka koloka ona balun diak no balun nia kondisaun la diak, maibé jeralmente servisu operasaun lao diak.

Entretantu, Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa hateten hau akompaña Ministru Interior tanba iha servisu balun ne’ebe maka iha liña fronteira presiza urjente hodi bele foti dadus nune’e bele aprezenta.

“Entaun ami diside tama husi ne’e hasoru malu ho ita bót sira, ba oin ita sei hasoru malu fali hodi koalia diak liu tan, tamba ne’e informasaun sira ohin ne’e ita nia Ministru Interior akompaña rasik ona”, tenik Komandante Jerál PNTL ne’e.

Komisariu Jerál Polísia ne’e salienta tan katak kona-ba ita nia númeru Pesoal menus ne’e laos iha Munisípiu Ainaro deit, maibé iha fatin hotu inklui mós Unidade sira. Ita nia ema la tó, tamba ita nia rekrutamentu ne’e para tia ona iha tinan 4 ka tinan 5 ba kotuk.

“Ita laiha kontinuasaun rekrutamentu ninian, entaun ita halo ona komunikasaun ho Ministériu Interior no tuir orientasaun Ministru ninian, ba tinan oin ninian ne’e ita hanoin atu halo rekrutamentu, espera ita aprejenta ba iha Governu bele aprova para atu núne’e bele iha rekrutamentu, wainhira iha rekrutamentu, ita sei priense ba iha estruktura sira ne’ebé maka mamuk no mós mai apoiu tan iha ita bót sira”, hatutan Autoridade másimu instituisaun Seguransa ne’e.

Iha fatin hanesan, Ministru Interior Francisco Guterres iha ninia intervensaun hateten Planu ba tinan oin liu husi enkontru Konsellu Ministru fó sai ona katak sei rekruta tan Membru Polisa 450 (Atus Hát Lima Nolu).

“Tinan oin ne’e ita atu rekruta hamutuk 450 Polisias, ida ne’e klaru ona Konsellu Ministru iha ona instrusoens klaru husi Primeiru Ministru (PM) katak orsamentu ba iha rekrutamentu ita tenki tau ketak, tamba ne’e maka iha ne’e ita rektura buat rua rekrutamentu ba Ajentes no rekrutamentu ba Ofisiais”, haktuir Ministru Interior ne’e.

Governante ne’e subliña tan katak tamba ne’e hau sei koalia ho Komandante Jerál, ita halo uluk parte interna ninian depois maka ita loke ba públiku, tamba ida ne’e ninia lalaok ne’e sei ba to’o iha Akademia Polisia. Tamba ne’e maka tinan oin ita tenki halo rekrutamentu ida ne’e, para ita labele husik fatin mamuk. Media PNTL.

Ministeriu Interior Hala’o Vizita Ba Komandu PNTL Munisipiu Aileu

385270976_342974768242108_5322292538799553832_n

 

Aileu, Ministru Interior Francisco Guterres, Ph.D, akompaña husi Komandante Jerál Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa, iha loron 05 fulan Outubru tinan 2023 hala’o vizita servisu ba iha Komandu PNTL munisipiu Aileu hodi hare’e kondisaun ne’ebe maka durante ne’e Komandu hamutuk ho membru sira hasoru.

Iha ninia intervista Ministru Interior hateten hafoin simu tiha kargu, foin maka mai halo vizita hodi hare’e kondisaun nune’e bele fó motivasaun ba membru sira atu bele servisu ho diak.

“Hau mai fó motivasaun ba sira atu servisu diak liu tan mezmu iha kondisaun ne’ebe ladun diak ba sira maibé sira mantein firme, mantein no eleva sira nia esperitu nafatin atu servi nasaun no rai ida ne’e ho povu ida ne’e, tanba ne’e maka hau ezize ba sira atu mentein servisu ho diak”, tenik Ministru Interior.

Membru Governu ne’e salienta tan katak hau mai atu hare’e sira nia kondisaun, tanba ita ezize sira servisu, ita rasik mós tenke iha obrigasaun liu-liu Estadu rasik tenke kria kondisaun ba sira, tanba ne’e hau mai atu hare’e oinsa nusa maka kria kondisaun ba sira.

“Kondisaun mínimu ne’e la sufisiente ba sira atu halo servisu ho diak, entaun Estadu tenke tau atu investe tan saida, investe infrastrutura ami prepara atu hare’e hela sira nia kuartél Komandu nian, ami hare’e no luta hodi prepara hela atu nune’e tinan oin ita bele hahu’u ona konstrusaun Kuartél ida ba Komandu munisipiu Aileu no ita rehabilita sira nia fatin ne’e, inklui eskuadra hodi sira bele hala’o servisu ho diak”, hatutan Ministru Interior ne’e.

386743692_342974781575440_5758389480921652024_n

Governante ne’e subliña tan katak além de infrastrutura, governu sei kria tan kondisaun ba ekipamentus no farda ba sira atu hala’o kna’ar ho diak. Kondisaun hirak ne’e, parte Ministeriu prevê ona iha Orsamentu ba tinan 2024.

Iha fatin hanesan, Komandante Komandu PNTL Munisipiu Aileu Superintendente Polísia Sebastião Alves Quintão, haksolok ho vizita ne’e hodi bele motiva diak liu tan nia membru sira. Inklui aprezenta mós progresu servisu no dezafius ne’ebé mak durante ne’e sira hasoru.

“Ami agradese tebes hetan vizita espesiál hosi Ministru Interiór mai iha fatin ne’e, hanesan Komandante hau kontente tanba ho vizita ne’e bele fó motivasaun diak liu tan ba membru PNTL Aileu nian iha ne’e atu aprezenta mós preokupasaun husi membru balun mak kona-ba ekipamentu no rekursu umanu ne’ebe maka limitadu”, tenik Komandante Superintendente Polísia Sebastião Alves Quintão, perante halo aprezentasaun ba Ministru Interior iha salaun enkontru Komandu PNTL Munisípiu Aileu.

Iha biban ne’e, Superintendente Polísia ne’e relata mós kazu insidente no asidente tinan kotuk inklui tinan 2023, hahú hosi fulan Janeiru to’o Setembru nian.

“Kazu iha fulan Janeiru to’o ohin loron totál kazu hamutuk 67, kazu sira ne’e aprezenta ona ba Ministériu Públiku (MP), 31 rezolve família no kazu seluk sei pendente hodi hein prosesa no balun presiza kompleta dokumentu ba MP, iha mós kazu tránzitu ne’ebé halo aktividade rodoviária nian, infratór sira selu koimas ne’ebé tama kofre Estadu iha tinan kotuk rihun tolu resin, husi fulan Janeiru to’o ohin loron iha dolar 227”, salienta Komandante PNTL munisipiu Aileu ne’e.

Hatan ba preokupasaun hirak ne’e, MI hateten agora daudaun Governu hahu’u halo modernizasaun ba PNTL bazeia ba planu prioridade Governu nian maka reforsa seguransa iha fronteira, infraestrutura, tuir mai reve Estatutu Pesoal PNTL nian. Media PNTL.

 

TLPDP Entrega Sala de Aula no Ekipamentu Informatika ba PNTL

IMG_8805

Dili-Parseru Timor-Leste Police Development Program (TLPDP) entrega Sala de Aula Sentru Formasaun Polisia (CFP) ne’ebe maka halo rehabilitasaun kompleta ho ekipamentu informatika hodi uza ba kursu no formasaun atu hasae konyesmentu no abilidade membru PNTL.

Komandante TLPDP Interinu Superintendent Mark Silvertand hateten dezenvolvimentu instituisaun PNTL inportante tebes tanba atu dezenvolve Polisia ida ne’ebe orienta liu ba modelu Polisiamentu Komunitaria nune’e fasilidade hirak ne’e faz parte inportante ida hodi fo formasaun ba Polisia komunitaria nomos ida ne’e atu bele kontinua formasaun ne’ebe diak liu ba ofisiais hotu-hotu, Nia hato’o asuntu ne’e liu husi deskursu iha CFP Komoro Dili, kuarta (04/10).

Nia hatutan atu halo formasaun ida ne’ebe diak Instrutor sira presija fasilidade no teknolojia modernu tanba ita moris ona iha era globalizasaun no teknolijia modern Governu Australia iha komitmentu hodi apoia PNTL nia dezenvolvimentu liu husi parseria ho TLPDP ne’ebe maka halo koperasaun no asistensia servisu iha tempu naruk no ba futuru TLPDP nia programa fo prioridade liu ba formasaun.

Iha okajiaun ne’e Embaxador Interinu Australia Caitlin Wilson hateten Timor-Leste no governu Australia nudar parseru besik liu no halo koperasaun servisu ne’ebe diak tebes liu husi programa TLPDP ne’ebe maka servisu hamutuk ho PNTL iha tempu kleur. Ami espera koperasaun ida ne’e kontinua ba oin nafatin atu nune’e bele dezenvolve Polisia durante tempu tranzisaun ba modelu Polisiamentu Komunitaria.

Nia hatutuan Formasaun ida ne’ebe diak no efetivu ba dezenvolvimentu professional PNTL nian no kontinua aprende nudar sentru ba aspetu hotu laos deit ba dezenvolvimentu professional maibe ba mudansa no tranzisaun. Nune’e rehabilitasaun sala de aula no entrega ekipamentu informatika hirak ne’e inportante tebes ba prosesu kursu no formasaun iha CFP.

IMG_8835

Hanesan iha Autralia komunidade presija Polisi aida ne’ebe dezenvolve ho diak hetan fiar no komfiansa husi nia komunidade nune’e mos iha PNTL presiza liu husi koperasaun ida ne’ebe ita presija rekonyese no espera liu husi koperasaun ida ne’e bele dezenvolve Polisi aida ne’ebe diak, Polisia Komunitaria ne’ebe hetan komfiansa no fiar husi komunidade sira.

Entretantu Komandante Jeral PNTL Komisariu Jeral Polisia Polisia Henrique da Costa hato’o agradesementu ba governu Australia ne’ebe maka iha komitmentu atu apoiu dezenvolvimentu PNTL Ami nafatin konta ho governu Australia no Parseru TLPDP oinsa bele apoiu nafatin PNTL hodi dezenvolve PNTL sai hanesan Polisi aida ne’ebe maka professional no modern hodi atende komunidade ho diak.

Nia hatutan PNTL Kontinua husu parseru nia poiu atu hasae kapasidade membru sira nian liu-liu konaba manutensaun ekipamentu ne’ebe maka imi oferese atu ami bele utilija ho diak.

“Utilija apoiu hirak ne’ebe parseru fo ba nesesidade kapasitasaun no dezenvolvimentu membru PNTL iha area kapasitasaun rekursu humanus. Ita mos presija tau atensaun hodi asegura no koidadu fasilidade hirak ne’ebe maka sira oferese atu nune’e bele utilija ba tempu naruk no preve orsamentu ba manutensaun,”.Dehan Komandante Jeral

Sala de aula hirak ne’e sei utilija ba formasaun nomos rekrutamentu tanba governu planea atu halo rekrutamentu iha tinan 2024 no aula ne’ebe makai ha bele akumula ema hamutuk 250 no karik liu ida ne’e ita nia fatin la sufsiente maibe PNTL mos hare iha OJE 2024 atu koloka osan hodi halo rehabilitasaun ou halo konstrusaun ba fatin treinamentu iha Rairobo atu nune’e bele uza hodi apoiutan fatin ner’ebe maka ita iha, karik halo rekrutamentu ba ema liu 250.

Sala de Aula ne’ebe maka parseru TLPDP rehabilita no entrega hamutuk 8 kompleta ho meza, kadera, AC, Vintunhas, Komputar, Projector, Biblotek nomos Sala Komputador.

Iha serimonia Asina termu entrega husi Komandante Jeral no Komandante TLPDP Interinu hafoin entrega dokumentus no save ba Komandante CFP hafoin kontinua kedas ho bensaun husi amu Kapelaun PNTL Pe. Abril Lopes.

Serimonia entrega ne’e partisipa husi komandante Komandu Operasaun Superintendente Xefe Polisia Jose Soares, komandante Komandu pessoal e Formasaun Superintendente Xefe Polisia Arquimino ramos, Komandante CFP Interinu Superintendente Polisia Emilio do Santos, Amu kapela , Ofisiais, Sarjentu, Ajente no Estajiariu husi UNTL. Media PNTL

Komemora Aniversariu Ba Dala XX, Governu Promete Sei Moderniza Kondisaun UPF

385091615_341407748398810_2021754349811057173_n

Batugade, IX Governu Konstitusional liu husi Ministeriu Interior (MI) promote sei moderniza kondisaun Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF) Polisía Nasional Timor-Leste (PNTL) ne’ebe existe ona durante tinan rua-nulu (XX).

Iha ninia intervensaun ba serimonia Aniversariu UPF ba dala XX ne’ebe hala’o iha loron 30 fulan Setembru tinan 2023 iha Komandu UPF Batugade, MI Francisco Guterres hateten governu sei moderniza kondisaun UPF atu nune’e, bele halo kontrolu ba aktividade pasajen ilegál inklui aktividade négosiu ílisitu sira iha liña fronteira.

“Presiza tau prioridade ba iha UPF, tanba Unidade Patrullamentu Fronteira pesoál seguransa ne’ebé garantia seguransa interna no externa hodi fó apoiu ba F-FDTL, garante seguransa iha área terestre nian hodi prevene ema labele tama sai ílegál iha, tantu prevene aktividade ekonómiku iha liña fronteira”, tenik MI ne’e.

Membru Governu ne’e Salienta tan katak Governu Konstitusionál IX iha hanoin hakarak hadia no moderniza UPF, tanba durante mandatu IX Governu tinan lima, Timor-Leste sei hasoru eventu rua ida mak Timor-Leste nian adesaun ba ASEAN no ida seluk planu Governu nian maka dezenvolvimentu Gruiter Sunrise.

“Timor-Leste sei tama ba ASEAN iha tinan 2025, ida ne’e dezafiu bo’ot ba Timor-Leste liu-liu UPF, nasaun barak iha ASEAN maka sei livremente halo movimentu iha Timor, tanba ne’e UPF ka Polísia tenke prontu hasoru buat sira ne’e, dezafiu ida seluk mak dezenvolvimentu Guiter Sunrise, ho nune’e mak Governu tenke tau prioridade ba UPF liu-liu kria kondisaun ba sira atu ita bo’ot sira bele dezempeña diak ita bo’ot sira nian funsaun iha fronteira, hodi fó seguransa ba ita nian nasaun no povu husi prevensaun aktividade ekonómia ílegal no aktividade pasajen ema ho ílegál”, haktuir membru Governu ne’e.

Ministru Interior ne’e promote, Governu sei tau kondisaun ne’ebé diak ba UPF liu-liu infraestrutura tenke adekuandu, aumenta rekursu umanu no formasaun ba rekursu umanu iha UPF no Governu mós sei la taka matan ba UPF atu kontinua desempeña ninian funsaun ho diak hodi fó benefisiu ba povu ida ne’e.

“Hau apresia ho imi nia servisu durante ne’e maske ho kondisaun ne’ebe limitadu maibé presta servisu ne’ebe diak tebes durante ne’e, hau kongratula imi hotu ne’ebé kompleta ona imi nia existensia ba tinan 20 iha tinan ida ne’e, tanba ne’e hau husu ba membru UPF hotu atu kontinua hatudu servisu ne’ebé diak ba povu ho nasaun Timor-Leste no Ha’u husu ba ita bo’ot sira kumpri Disipiña, Orden Komandu nian no respeita irárkia Komandu nian hodi hatudu servisu ba ita nia povu”, hakotu Governante ne’e.

384995313_341407815065470_8669178001638079235_n

Entretantu, Komandante Jerál PNTL Komisariu Jerál Polísia Henrique da Costa iha ninia intervensaun relata total membru UPF oras dadaun ne’e hamutuk 330, tanba ne’e Komandu PNTL iha ona hanoin atu destaka tán membru na’in 34 mai iha UPF hodi fó apoiu no asegura seguransa iha liña fronteira.

“Maske durante ne’e UPF iha kondisaun ne’ebe limitadu, maibé iha tinan 2023 UPF konsege halo identifikasaun ba ema ne’ebé tama illegal mai iha teritoriu Nasionál liu husi liña fronteira hamutuk 6.000 no husi númeru ne’e detekta ema hamutuk na’in 711 maka tama illegal mai iha Timor-Leste”, haktuir Komandante Jerál PNTL ne’e.

Komisariu Jerál Polísia akresenta tan katak UPF mós halo aprensaun ba sasan kontra bandu hanesan tabaku, gazoel, gazolina no sasan alimentár animal no mós motorizada iha tinan ida ne’e. Iha fulan ne’en primeiru, UPF prende gazoel hamutuk litru 20.000, gazolina hamutuk litru 1.500 no mós minarai hamutuk litru 6.000 Inklui motorizada hamutuk 18 ho osan $3.000.

“Hau louva tebes servisu UPF nian, tanba maske ho limitasaun ne’ebe iha maibé ba membru sira kontinua halo servisu hodi halo prevensaun ba aktividade illgál iha fronteira terestre Timor-Leste no Indonézia no hau husu ba imi atu kontina hatudu servisu ne’ebé diak no profisionál”, hakotu Komisariu Jerál Polísia ne’e.

Rekorda fali katak, UPF eziste ho Lei Orgânika PNTL Númeru 55/2008 iha Artigu 78, atu garantia Seguransa Nasionál liu-liu fó seguransa ba iha liña fronteira. Ho ezistensia ba dala XX ne’e, UPF hanesan Unidade ne’ebé mak atinzi ona idade joven, tanba ne’e Governu presiza atu tau matan hodi responde ninian ezistensia, tanba hanesan ema kuandu atinzi ona idade 20 ne’e joven konserteza nian nesesidade barak no presiza tau matan mós.

Tema Aniversariu UPF iha tinan 2023 maka “PNTL-UPF Prontu Nafatin Asegura Liña Fronteira Hodi Hametin Soberania Timor-Leste”. Hola parte iha serimonia aniversairu ne’e maka Ministru Interior Francisco Guterres, Sekretariu Estadu Protesaun Sivil Domingos Mariano Reis, membru Parlamentu Komisaun B Parlamentu Nasional, reprezentante Embaixada Australia iha Timor-Leste, eis Komisariu PNTL, ekipa Guarda Nacional Repúblicana (GNR) Portugal, TNI, POLRI, Imigrasaun NTT-Atambua, Indonesia, Amu Kapelaun PNTL, membru UPF hamutuk ho familia inklui komunidade sira. Media PNTL.